Zīmolvedība nav grāmatvedība

Faktu, ka tas ir saistīts ar radošo nozari, apliecina V.Olinsa rozā krekls un tādas pašas krāsas tauriņš. "Līdzsvaram jābūt," smej cilvēks, ap kuru pēc preses konferences spieto vairāki autogrāfa tīkotāji. Par zīmolu autors atzīst, ka savā mūžā sarakstījis ap 20 grāmatu un, attīstot Renault, Volkswagen, Orange un British Telecom zīmolus, nopelnījis pietiekami daudz naudas, lai varētu brīvi ceļot un apmesties Four Seasons viesnīcās - vienā no saviem "mīļākajiem zīmoliem". Globalizācijas nīdēju "svēto rakstu" No Logo autore Naomi Kleina, iespējams, teiktu - skat, cilvēks nopelnījis naudu, barojot mūs ar jauniem zīmoliem, kurus pārvalda lielas korporācijas, kas kontrolē mūsu prātus un kuru vienīgā rūpe ir izplesties un nopelnīt. "Muļķi ir pelnījuši, ka viņu prātu kontrolē. Es uzskatu, ka cilvēks ir inteliģenta būtne, kas brīvā tirgus apstākļos balso par zīmoliem, nosakot, kurš būs veiksmīgs un kurš nebūs," par savu patiesību pārliecināts ir V.Olinss. Zīmolvedībai (branding - ang.), ko latviešu valodā ar grāmatas Par zīmolu tulkojumu veiksmīgi ieviesis reklāmas speciālists Eduards Liniņš, ir maz sakara ar grāmatvedību vai lietvedību. "Tā apskata fenomenu, kad cilvēki ir gatavi valkāt, piemēram, T kreklus ar uzrakstu Gap un iziet ielās, brīvprātīgi reklamējot kādu konkrētu firmu vai preci," savu vienkāršotu skaidrojumu zīmolvedības definīcijai dod V.Olinss. Zīmoliem Latvijā iespēja augt Latvijā par zīmoliem sāka domāt tad, kad uzņēmēju leksikā parādījās vārds "zīmols". Reklāmas aģentūras ZOOM! vadītājs Ēriks Stendzenieks ir grāmatas Par zīmolu pēcvārda autors. "Tādiem zīmoliem kā Melnais balzams, Lido vai Lāču maize nav visurmirgojošas reklāmas, taču, iespējams, tieši šīs trīs lietas ir visspēcīgākie zīmoli, kas ārzemēs stāsta par mūsu zemi," domā Ē.Stendzenieks. "Es uzskatu, ka Latvijas zīmoliem ir potenciāls izaugsmei. Jūs nebūsiet pirmie cementa rūpniecībā, taču noteikti atradīsiet nozari, kurā būt līderiem," stāsta V.Olinss, minot piemēru par visuresošo somu Nokia. "Visādi citādi Latvijā zīmolu nav," turpina Ē.Stendzenieks, grāmatā demonstrējot fotogrāfiju, kurā attēlotas noplukušas durvis ar tikpat noplukušu firmas nosaukumu tām blakus. Latvijas reklāmas dižgars parakstā norāda: "Pat šķietams zīmola trūkums ir zīmols, kas komunicē - šai kompānijai viss ir dziļi vienalga." Tam, kāpēc Latvijā cilvēki izvēlas pirmās nepieciešamības preču zīmolus, ko secinājuši DDB Latvija pētnieki, pēc V.Olinsa domām, ir savs izskaidrojums: "Arī pasaulē visspēcīgākie ir pārtikas zīmoli, piemēram, McDonald"s, Coca-Cola vai Nestle." Latvijas zīmolam trūkst koordinācijas V.Olinsa vadībā tapa daudzviet jau izskanējušais sauklis: Latvija - Baltijas stūrakmens. To savā vasaras kursadarbā izstrādāja viens no viņa studentiem Džeremijs. "Tas bija parasts kursadarbs," stāsta saukļa autors, kurš V.Olinsu pavada ceļojumos. "Ja kādam frāze likās pieņemama, protams, man par to ir prieks, taču tukša frāze nepalīdzēs jums piesaistīt investorus un tūristus. Tam vajadzīgs koordinēts darbs," stāsta V.Olinss. Viņš norāda, ka Latvijas institūts kaut ko dara vienā stūrī, tūristu informācijas biroji visu dara pa savam, bet Ekonomikas ministrija vezumu velk pavisam citā virzienā. "Latvijas vaina ir tā, ka jums nav koordinēta valsts zīmola politika," norāda V.Olinss. Viens no padomiem, ko sirmais zīmolvedības guru dod Latvijas komersantiem, ir atziņa, ka uzņēmējam jābūt pārliecinātam par to, ko viņš vēlas sasniegt. Viens uzņēmums nekad nevar būt pats lielākais, labākais un pelnīt visvairāk. "Var būt divas no šīm lietām, taču nekad visas trīs," uz atvadām V.Olinss draudzīgi uzsit pa plecu.