Skolēnus no darba tur pa gabalu

Jānis Logins, biedrības Jauniešu konsultācijas un portāla Prakse.lv valdes priekšsēdētājs:

Karjeras izglītībai trūkst saiknes ar darba tirgu, lai gan visi it kā cenšas to radīt. Skolotājiem trūkst laika ar karjeras izglītību nodarboties, arī karjeras konsultantu ieviešana skolās nav sanākusi īsti labi: viņiem šiem pienākumiem būtu jāpievēršas uz pilnu slodzi un ne tikai jādod aizpildīt skolēniem testus, bet arī jāved viņi ekskursijās uz uzņēmumiem utt. Kaut kas ķeksītim tiek darīts, bet reāla efekta nav.

Nepieciešams arī izstrādāt modernus vizuālos materiālus par profesijām – filmas, datorspēles u. tml. Tie materiāli, kas pieejami patlaban, nereti netiek lietoti, jo neatbilst mūsdienu jauniešu vajadzībām, uztverei. Jābūt mūsdienīgiem veidiem, kā jauniešiem šīs lietas parādīt. Par to var domāt skolas, bet jādomā arī valstiskā līmenī. Uzskatu, ka karjeras izglītība jāsāk jau no 5. klases, runājot par to atbilstoši skolēna līmenim. Ja skolēns zina, uz ko iet, un saprot, kur un kā praktiski noderēs skolā mācītais, tad arī mācību priekšmetu apguve ir efektīvāka un mērķtiecīgāka.

Jānis Krievāns, Junior Achievement – Young Enterprise Latvija valdes priekšsēdētājs:

Agrākais modelis «pabeidzu skolu un strādāju izvēlētajā profesijā» vairs īsti nedarbojas. Profesijas kļuvušas ļoti specifiskas un komplicētas, tās visu laiku mainās. Tādēļ ir svarīgi vispirms saprast virzienu, kurā darboties, kā arī attīstīt sevī kompetenci informācijas gūzmā atsijāt sev noderīgo, patstāvīgi pilnveidot sevi, nevis tikai gaidīt gatavu konceptu no izglītības sistēmas. Valstī pašreiz nav vienotas karjeras izglītības politikas. Ir dažādas skolu izstrādātas individuālas programmas, ir karjeras konsultanti, testi, taču ar to nepietiek.

Jauniešiem jau skolas laikā nepieciešama tieša saskarsme ar izvēlētās profesijas pārstāvjiem. To sniedz Ēnu diena, taču ar vienu dienu gadā ir par maz. Skolās karjeras atbalsta pasākumi visbiežāk tiek organizēti klašu grupām, piemērojot tos «vidējam» skolēnam, bet tie reti ir efektīvi riska grupas vai īpaši apdāvinātiem bērniem. Skolās nav pietiekamas jauniešu motivācijas veicināšanas, taču bieži vien tieši tā nosaka veiksmīgu karjeru. Tāpat karjeras izglītība nesākas skolā, tā sākas jau ģimenē līdz ar skolēna vērtību sistēmas veidošanu.