2020. gadā sadarbību atsāks divus pasaules čempiona titulus izcīnījušais Daniela Vilemsena un Kaspara Stupeļa duets. Kad pirmoreiz sākāt ar Kasparu runāt par iespējām atkal braukt kopā?
Kādas sarunas par iespējamu startēšanu kopā notiek visu laiku un ar dažādiem kantētājiem. Tāds nu ir šis sporta veids. Bet ar Kasparu nopietni sākām runāt, kad uzzināju, ka viņš vairs nebrauks ar Etjēnu Baksu. Piezvanīju, pajautāju, kādi ir viņa plāni, ko viņš grib darīt. Viens otru sapratām un tad jau varējām sākt konkrētākas sarunas, kas beigu beigās noveda pie apvienošanās.
Viņš bija izvēle numur viens kantētāja postenī vai arī bija kādas citas alternatīvas?
Jā, tiklīdz uzzināju, ka Kaspars ir pieejams, gribēju panākt ar viņu vienošanos – ļoti pieredzējis kantētājs, kurš visaugstākajā līmenī spējis noturēties daudzus gadus. Kaspars redzējis un sasniedzis visu iespējamo, tāpēc gribēju, lai viņš atkal pievienotos manai komandai.
Iepriekš intervijās teicāt, ka ideja piesaistīt Kasparu bijusi vairākus gadus. Kas neļāva vienoties jau agrāk?
Idejas, protams, ir dažādas. Pasaulē ir maz tik augsta līmeņa kantētāju, tāpēc tos, kuri pieejami, grib piesaistīt visi piloti. Līdz šim lietas sakārtojās tā, ka startējām atsevišķi. Nezinu, īsti pat nevaru atbildēt…
Cik viegli vai grūti šoreiz bija atrast kopsaucēju?
Tas nebija grūti, tieši otrādi – ātri spējām vienoties. Abi esam ļoti pieredzējuši un abi zinām, ko gribam izdarīt. Protams, bija jāizrunā kaut kādas nianses un jāvienojas arī par tām, bet lielos vilcienos viss notika ātri un bez aizķeršanās.
Jūtat, ka Kasparam varētu būt neliels aizvainojums par Baksa lēmumu un viņš grib pierādīt, ka sadarbības neturpināšana bija kļūda?
Viņš par šo lēmumu zināja jau kādu laiku iepriekš – abi kopā vēl nobrauca pasaules čempionāta pēdējos posmus, pēc tam startēja arī Nāciju kausā. Protams, Kasparam tas varēja būt nepatīkami, jo viņi izcīnīja pasaules čempionu titulu un bija tiešām ļoti ātri, taču viņš ir tik pieredzējis sportists, ka diez vai ir kāds aizvainojums. Domāju, Kaspara galvenais mērķis ir turpināt startēt visaugstākajā līmenī un cīnīties par pasaules čempiona titulu. Pārējais ir mazāk svarīgi.
Esat startējuši kopā un veiksmīgi – tituli 2003. un 2004. gadā. Kā atceraties tos laikus?
Ohh, tas bija tik sen! (Smejas.) Tas bija ļoti smags un vienlaikus arī skaists laiks. Uz maniem pleciem bija milzīgs spiediens izcīnīt pasaules čempionu titulu, jo pāris iepriekšējos gadus tas neizdevās. Tolaik mums bija ļoti jauna komanda, arī Kaspars vēl bija ļoti jauns. Daudzi domāja, ka izcīnīt titulu ar tik jaunu kantētāju nav iespējams un tā ir visīstākā avantūra. Tomēr parādījām, ka varam to izdarīt. Bija ļoti patīkami visiem pierādīt, ka viņi kļūdās! Es tiešām teiktu, ka tie bija grūti, taču ļoti interesanti gadi, kas sniedza lielu gandarījumu.
Kā jau teicāt, Kaspars tolaik vēl bija ļoti jauns kantētājs. Kur un kā viņu pamanījāt?
Viņš startēja kopā ar latviešu braucēju Modri Štelli. Tā nebija pati ātrākā ekipāža, bet viņi trasē vienmēr darīja visu, ko vien spēja, cīnoties ar tām ekipāžām, ar kurām spēja. Tobrīd ievēroju Kasparu. Redzēju, ka viņš ir fiziski spēcīgs, viņam ir talants, tāpēc piedāvāju iespēju.
Abas sezonas spējāt dominēt, jo īpaši 2004. gadā. Kāpēc neturpinājāt braukt kopā arī tālāk, 2005. gadā?
Es pat neatceros, kas un kāpēc toreiz notika, tomēr pagājuši jau 15 gadi. Tiešām nevaru atcerēties iemeslus, kāpēc mūsu ekipāža izjuka.
Kaspars kādā no intervijām teicis, ka par jūsu kopīgajiem tituliem viņam neesot tāda gandarījuma kā par pēdējiem un ka jūs esot sabojājis prieku. Kas tolaik notika un kāda bija atmosfēra komandā?
Kā jau teicu, mums bija ļoti liels spiediens. Konkrēti – liels finansiālais spiediens. Komanda kaut kā ir jāuztur, bet tam vajag sponsoru naudu. Ja nav naudas, nav komandas, bet sponsori vēlējās redzēt uzvaras un čempionu titulus. Tāpēc tas bija spriedzes pilns un ļoti nervozs laiks, vajadzēja izcīnīt uzvaras. Iespējams, esmu izdarījis vai pateicis kaut ko tādu, ko nevajadzēja. Esmu emocionāls cilvēks, man patīk uzvarēt un vēlos, lai viss notiktu perfekti. Droši vien bija kādas situācijas, kurās esmu izturējies slikti un nepareizi.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!