30 stundu nedēļā
"Laikā, kamēr pasaulē un Latvijā valda vīruss, turpinām strādāt sporta zālē un privātajās mototrasēs. Treniņi ir aktīvi, slodze liela, darbs turpinās," sarunā ar Sporta Avīzi stāsta Pumpurs. Arī ārkārtējās situācijas laikā motobraucējiem bijis iespējams kāpt uz motocikla. Viņš nāk no Auces, bet Zemgalē un Pierīgā vien ir aptuveni desmit privāto trašu, kurās var tikt pie iespējas braukt. "Mēģinām sarunāt ar trašu īpašniekiem, lai mēs vieni varam trenēties un turpināt savu darbu. Trašu izvēle ir plaša, pieejama dažādība." Motokross ir viens no lielāko fizisko sagatavotību prasošajiem sporta veidiem, un jaunietis, lai attīstītu sevi, nedēļā trenējas 30 stundu – aizvada četrus motokrosa treniņus, katru četras stundas, un katru dienu no rītiem notiek arī divas stundas ilga fiziskās sagatavotības nodarbība.
"Gan minam riteni, gan ejam uz Body Factory Latvia sporta zāli. Slodze pašlaik ir lielāka, nekā būtu, ja notiktu sacensības. Gatavojamies brīdim, kad sezona atsāksies, un liekam klāt pie fiziskā spēka. No fiziskajiem treniņiem atpūtas dienu nav – atpūtas dienas ir tās, kad nav motokrosa," jaunietis stāsta. Katrā motokrosa treniņā viņš veic vairākus 30–40 minūšu braucienus, kādi ir sacensībās. "Vispirms braucam, tad treneris pastāsta, ko pamēģināt citādi, un seko brauciens. Tā arī tās četras stundas paiet. Vakarā man ir brīvāks laiks, bet arī tad nepieciešams veikt staipīšanos un izmasēt muskuļus, lai nākamajā dienā varētu turpināt treniņus. Kas ar skolu? Jebkurā gadījumā mācos tālmācībā. Pandēmijas laikā visi tā mācījās, līdz ar to man nekas īpaši nemainījās."
Kaut radies iespaids, ka motokrosā galvenās ir spēcīgas rokas, Pumpurs tam nepiekrīt, sacīdams, ka vairāk jātrenē kājas un mugura, jo ar šīm ķermeņa daļām nepieciešams motociklu noturēt. "Rokas ir atbalstam un balansam. Pašlaik vairāk trenējam tieši kājas un sirds tilpumu. Motokrosa ziņā šobrīd nav nekā tāda, kur man vajadzētu pielikt, – tehniski braucu ļoti labi, vienkārši nepieciešams krāt pieredzi braucienos. Tāpat treniņos veicam apļus uz ātrumu, kuros nepieciešams izspiest maksimumu."
Labākā tehnika
Pērn Pumpurs kļuva vien par trešo Latvijas motokrosa braucēju vēsturē, kurš noslēdzis līgumu ar rūpnīcas komandu. Pats pirmais 2009. gadā pie līguma ar Husqvarna tika Roberts Justs, 2014. gadā, būdams 17 gadu vecs, piecu sezonu vienošanos ar grandu KTM noslēdza Pauls Jonass, kurš pašlaik jau ir Husqvarna rūpnīcā, bet tagad viņa pēdās sekojis Mairis, kuram ar Yamaha pagaidām ir tikai viena gada vienošanās, tāpēc šai sezonai būtu bijis jābūt vitāli svarīgai, lai pierādītu sevi. Tāpat 2016. gadā vairākos pasaules čempionāta posmos Yamaha rūpnīcas satelītkomandu pārstāvēja Kārlis Sabulis. "Ar Yamaha braucu trešo gadu – kā uzsēdos uz 125 kubikcentimetru moča, tā iepatikās. Tas sākās pēc traumas – bija nepieciešams motocikls, uz kura vieglāk atsākt braukt, un tieši Yamaha motocikls ir elastīgāks, tāpēc izdomājām to pamēģināt. Uzreiz sajutos ļoti labi, un tā arī turpinājām. Sākumā startēju tikai Latvijas līmenī, bet tagad izdevies tikt tālāk."
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!