Nereti sportists dodas pie trenera ar sūdzībām par enerģijas izsīkumu, nogurumu, motivācijas trūkumu. Biežāk nekā retāk šīs sūdzības ignorē, jo, iespējams, tiek vainots grūts treniņu process vai citi apstākļi. Tieši tāpēc vismaz divas reizes gadā ir jānodod asins analīzes, kas veidos pilnu ainu par sportista veselību ne tikai ar subjektīviem, bet arī objektīviem rādītājiem.
NEDAUDZ PAR DZELZI
Kopumā vīriešu organismā dzelzs ir ap četriem gramiem un sieviešu – 2,5 grami, taču šis daudzums var būt mainīgs, ņemot vērā ķermeņa uzbūvi un fizioloģiskos procesus. Dzelzs var tikt iedalīta dažādās formās – hemoglobīns, mioglobīns, enzīmi, kas kopumā veido ap 80% no kopējā dzelzs daudzuma cilvēka organismā. Atlikušie 20% ir dzelzs rezerves feritīna un hemosiderīna formā. Visbeidzot 0,1–0,2% dzelzs organismā ir kā transporta viela transferīna formā. Būtiskākā loma dzelzs līmeņa uzturēšanai ir skābekļa transports uz šūnām, jo īpaši fizisko aktivitāšu laikā. Tāpat dzelzs ir atbildīga par aptuveni 180 bioķīmiskajām reakcijām cilvēka organismā, papildus tai ir nozīme arī neirotransmiteru veidošanā.
DZELZS DEFICĪTS UZ PAPĪRA
Asins analīžu panelī būtiskākie rādītāji, kas liecina par dzelzs homeostāzi organismā, ir dzelzs, feritīns, hemoglobīns. Gadījumos, kad ir samazināts dzelzs daudzums, bet hemoglobīns atrodas normas robežās, tiek konstatēts dzelzs deficīts bez anēmijas. Tomēr, ja papildus dzelzs deficītam ir samazināti hemoglobīna rādītāji, tā ir dzelzs deficīta anēmija. Tās smagākos gadījumos arī feritīna jeb dzelzs rezerves daudzumi būs samazināti.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūlija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!

