Futbols, ģimene, izglītība. Tie bija trīs pīlāri, ko, dibinot futbola skolu Metta, izvirzīja tobrīd nedaudz vairāk nekā 20 gadu vecie jaunieši Andris Riherts un Ģirts Mihelsons. Nākamā gada pavasarī apritēs jau 20 gadu kopš šī mirkļa, un viņu izveidotā organizācija kļuvusi par vadošo Latvijā – audzēkņu skaits, kuri spēlē nacionālajā valstsvienībā, turpina pieaugt, turklāt jaunatnes izlasēs futbolistu no Metta sistēmas ir vēl vairāk. Tomēr situācija nav tik vienkārša, jo bieži vien abi futbola skolas līdzdibinātāji uzmanības centrā nonāk ar dažādiem skandāliem. Tāpēc šoreiz sarunājāmies ar Virslīgas komandas galveno treneri Andri Rihertu, cenšoties viņu un klubu iepazīt un saprast.
«Vai slikts cilvēks var kaut ko saražot?» Andris Riherts uzdod retorisku jautājumu. Viņš stāsta, ka futbola skola ir kā ģimene, kurā tiek piedzīvoti gan labāki, gan sliktāki laiki, paralēli nenoliedzot, ka ir arī cilvēki, kuri skolu atstājuši tās vadītāju uzvedības dēļ, tomēr neuzskata, ka tas ir kaut kas slikts, jo vismaz Rīgā bērniem un jauniešiem pieejamas plašas iespējas, kur trenēties. «Ja kādam liekas, ka te sēžu ar mērķi par visiem paņirgāties, tad es varētu savu karjeru veidot kā komiķis vai iet politikā. Tāpat kā politikā ir alternatīva, par ko balsot, arī futbolā ir alternatīva.»
Latvijas futbola Virslīgā Metta meistarkomanda spēlē kopš 2012. gada jeb visilgāk no esošajiem klubiem, tomēr šosezon radušies reāli draudi, ka tā varētu no augstākās līgas izkrist. «Mēs iekšēji par to esam runājuši katru gadu. Mūsu uzdevums, protams, ir, lai tas nenotiktu, bet vide ir tā sakārtota, ka tā noteikti nebūtu traģēdija. Arī daudzi pasaules spēcīgākie klubi bijuši ārpus augstākās līgas. Mēs par to nedomājam un darām visu, lai paliktu Virslīgā, jo saprotam, ka tas jaunajiem futbolistiem ir cita līmeņa turnīrs, kur viņi var iegūt pieredzi, ar kādu vajadzēs saskarties arī, kad viņi, iespējams, dosies uz nākamo līmeni ārzemēs. Spēlējot pret Riga un RFS komandām, viņi redz, cik daudz jāiegulda, lai ar pretinieku spēlētājiem vismaz konkurētu,» stāsta Riherts, kurš Metta galveno vienību nav trenējis vien pusgadu, kad pirms četrām sezonām devās sānsolī uz ambiciozo Riga. Kamēr Metta rudenī cīnīsies par vietas saglabāšanu Virslīgā, tā paralēli vēl šosezon cer vismaz vienu spēli aizvadīt savā jaunajā bāzē, kas uzbūvēta pašu līdzekļiem, ievērojami iesaistoties arī audzēkņu vecākiem.
Gadu pirms Metta dibināšanas Formula 1 čempionātā debitēja komanda Red Bull, ko jau no pirmās dienas vadīja brits Kristians Horners. Viņš savulaik bija vidēja līmeņa sacīkšu braucējs, tomēr pats izveidoja sev komandu un, kad braukšanas karjerai pielika punktu, turpināja audzēt tās muskuļus, līdz beigās tika uzaicināts stūrēt prestižākā autošosejas čempionāta debitanti. Kopš tā laika Red Bull komanda ir tikusi pie 14 čempionu tituliem (sešiem Konstruktoru kausiem un astoņiem pilotu ieskaitē), tomēr nesen Horners, kurš gadu gaitā bija ieguvis pilnīgu kontroli pār visiem procesiem, no komandas tika atlaists. Šo situāciju šomēnes sīki un smalki izpētīja Aldis Putniņš.
Tāpat šajā žurnāla numurā sarunājāmies ar pagājušā gada Latvijas labāko sportisti Kitiju Laksu, kura 29 gadu vecumā beidzot piepildījusi vienu no savas karjeras mērķiem un debitējusi Sieviešu nacionālajā basketbola asociācijā. Tikmēr dāmu izlase piedzīvoja nu jau kārtējo neveiksmi, nespējot kvalificēties Eiropas čempionātam. Kitija uzsver, ka šādas situācijas nevis liek nolaisties rokām, bet sniedz svaigu spēku. «Visas neveiksmes man karjeras laikā ir devušas papildu motivāciju, ka nevēlos tās piedzīvot atkal. Jāturpina augt, jāturpina strādāt un jāskatās uz nākotni, kā mēs varam plānveidīgi īstenot savus mērķus. Nevis tikai piedalīties,» saka spēlētāja.
Protams, neaizmirsām arī pirms Rīgā gaidāmajām izšķirošajām spēlēm vēlreiz ieskatīties Eiropas basketbola čempionātā, tāpat sev interesējošus stāstus atradīs arī hokeja un pat kriketa draugi. Izbaudi pirmo rudens mēnesi kopā ar Sporta Avīzi.