INDIEŠI IR VISUR
Skaidrs, ka indiešu un citu šī reģiona pārstāvju meistarība kriketa spēlē varētu būt augstāka par mūsējo, jo liela daļa no viņiem ar kriketu ir uz tu no bērna kājas. Šajā ziņā, tikai matemātiski domājot, noteikti viņu parādīšanās veicina sporta veida attīstību un popularitāti Latvijā. It kā viss būtu jāvērtē pozitīvi. Taču man pret to ir zināmi iebildumi. Salīdzinot Dzintara kausu ar hokejistu piemēru Īrijā, latvieši nepretendēja uz to, ka pārstāv Īriju, bet bija Latvian Hawks. Latvijas un Lietuvas kriketa komandu mačā man pat likās, ka laukumā nebija neviena latvieša vai lietuvieša. Arī Polijas un Maltas komandās bija daudz Dienvidāzijas izcelsmes spēlētāju. Faktiski lielā mērā tas bija indiešu turnīrs zem citiem karogiem. Paskatījos internetā un konstatēju, ka, piemēram, 2025. gada Baltijas kausā Tallinā Somu lāču komandā 90% veidoja Indostānas pussalas pārstāvji. Igaunijā situācija izskatās līdzīga. Visu lielā mērā nosaka nevis reāla kriketa attīstība uz vietas, bet gan cilvēku migrācija. Ņemot vērā šo, man radās jautājums, cik šie cilvēki ir tiesīgi saukties par Latvijas komandu? Vai viņiem ir Latvijas pilsonība? Vai viņi vispār runā, raksta un saprot latviski? Tas ir svarīgi. Cik esmu novērojis ikdienā, parasti šo zemju jaunieši latviski nerunā, tikai angliski, savukārt dažreiz pat gadās, ka viņi izrāda pilnīgu necieņu, sasveicinoties agresorvalsts valodā. Neesmu arī manījis noslieci, ka indieši vai citi šī reģiona iebraucēji kaut kādā veidā vēlētos iekļauties latviešu un Latvijas sabiedrībā. Drīzāk otrādi – viņi pārsvarā komunicē tikai savas kopienas ietvaros, un treniņi kriketā ir viens no šādiem piemēriem. Uz šī kopējā, nebūt ne pozitīvā fona kriketa komanda, kas pārstāv Latviju, bet kuras spēlētāji nerunā un nesaprot latviski, izskatījās kā pārpratums. Savulaik pēc neatkarības atgūšanas kā līdzīgu problēmu valsts valodas sakarā minēja Latvijas futbola izlasi. Arī boksā pēc Latvijas okupācijas masveidā ieplūda iebraucēji no PSRS un sporta veids kļuva ļoti izteikti krievisks, tāpēc latviešu sabiedrībā tā prestižs nevis auga, bet tikai kritās. Šādus piemērus var minēt ļoti daudz.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze septembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!