Kas ir īpašs šajā Somijas komandā, kas Rīgā cīnīsies par godalgām?
Mēs praktiski šādā sastāvā izgājām cauri Pasaules kausa kvalifikācijai un finālturnīram, kur rezultāts neizdevās tāds, uz kādu cerējām, taču šie pēdējie gadi mūs ir ļoti saliedējuši. Arī iepriekšējais, kad nācās iztikt bez Lauri (Markanena – aut.), tāpēc šogad ļoti novērtējam viņa klātbūtni komandā. Jau no pirmās dienas bija sajūtams, cik ļoti izbaudām spēlēšanu visiem kopā, cik labi jūtamies gan laukumā, gan ārpus tā. Tas ir viens no svarīgākajiem laba snieguma iemesliem.
Uz ko tēmējāt pirms turnīra?
Daudz cilvēku Somijā runāja, ka mēs varam cīnīties par vietu labāko četriniekā. Vai tas bija mērķis, grūti tā vērtēt... Lai gan šī, iespējams, ir visu laiku labākā Somijas komanda. Vismaz manā laikā noteikti. To apliecinām arī laukumā. Fantastiska sajūta.
Kad paši sajutāt, ka varat tikt tik tālu?
Lūzuma punkts bija Tamperē, kad ar trīsdesmit punktu starpību zaudējām Vācijai (61:91). Komandā bija sajūta, ka tie neesam mēs, ka mēs tā nevēlamies spēlēt.
Mums bija jāapzinās, ka varam spēlēt daudz labāk. Protams, nevēlējāmies jau pirmajā izslēgšanas turnīra kārtā spēlēt pret Serbiju. Viņi bija vieni no galvenajiem favorītiem, un mums tas bija liels pārbaudījums.
Kā ar to tikāt galā?
Šādām spēlēm jāpieiet ar apziņu, ka dienas beigās tā ir tikai viena spēle, turklāt tie, kas zaudē, dodas mājās. Tas palīdzēja noskaņoties tam, ka katrā epizodē jāatdod visi spēki, lai būtu iespēja uzvarēt. Tālāk jau tikai jāizmanto savas iespējas.
Vai pēc šī zaudējuma Vācijai pamainījāt arī kaut ko komandas spēlē?
Tādu lielu taktisku izmaiņu nebija, tikai pāris nianšu. Galvenais bija tas, ka spējām pēc tās spēles pacelt galvu, kļūt ciešāki kā komanda. Sapratām, kā gribam spēlēt un ka vēlamies šo čempionātu izbaudīt. Manuprāt, to var redzēt komandas spēlē.
Vai izbaudi savu lomu komandā, kaut arī izšķirošajās spēlēs laukumā tiec maz?
Es noteikti izbaudu šo turnīru. Ir liels gods būt nacionālajā komandā, un cenšos tai palīdzēt, kā vien varu. Pat tad, ja netieku laukumā un nespēlēju daudz, varu tai palīdzēt. Uzmundrināt kādu un pacelt viņam galvu, ja nepieciešams, padalos ar padomu. Galu galā es komandā esmu jau desmit gadu, šo to esmu pieredzējis, varu daudz pastāstīt un parādīt. Katram ir jāapzinās sava loma komandā.
Kā bijušais rīdzinieks vari izrādīt labākās vietas pilsētā?
Es jau vairākas no tām ierādīju. Varbūt tieši tas arī palīdz mums spēlēt vēl labāk (smejas). Nobaudījām vietējo ēdienu, bijām folkklubā Ala, kur man pašam arī iepriekš patika, tāda latviska vieta. Bijām arī galerijā Rīga, augšā uz jumta, mazliet pačillojām. Arī Klusajā centrā ir daudz labu restorānu. Būsim vēl pāris dienu šeit, un izdomāšu, ko vēl parādīt pārējiem.