Pēdējās nedēļās nepamanīt, ka Latvijas galvaspilsētā notiek basketbols, ir visai grūti, lai neteiktu, ka neiespējami. Tādēļ pat tiem, kuri ikdienā savu dzīvi uz pauzes šīs spēles dēļ neliek, pavisam vienkārši varēja ienākt prātā – kāpēc gan ne? Kāpēc vismaz dažas no spēlēm neapmeklēt?
Vismaz man tāda doma radās. Vēl vairāk – nolēmu, kādēļ gan tā vietā, lai «ceptos» par aurojošiem faniem, kas naktī plūst no Arēnas gar maniem logiem, un dārgo nodokļu maksātāju naudu, kas atkal iztērēta organizēšanai, šo spēli nepadarītu par savu ikdienu?
Tā nu uz pāris nedēļām es vārda vistiešākajā nozīmē pazudu basketbolā…
IESILDĪŠANĀS
Nezinātājam varētu rasties jautājums – kas tajā spēlē tik pievilcīgs? Principā bumbas mētāšana un sišana pret zemi, mēģinot to trāpīt ne pārāk lielā grozā. Tikai ar laiku, kad tā kārtīgāk ieskaties, saproti, ka šī ir ne tikai apbrīnojama spēka, precizitātes un stratēģijas spēle. Labam basketbolistam pilnīgi noteikti nepieciešamas arī teicamas aktiera un dejotāja dotības. Par tādu sejas mīmiku, tēlotu kritienu tehniku varētu apskaust jebkurš aktieris pat no visdārgākajiem Latvijas teātru iestudējumiem, bet tik lunkanus un mīkstus dejas soļus saviem apmācāmajiem pilnīgi noteikti vēlas katrs horeogrāfs.
Un kur nu vēl emocijas! Jeb precīzāk – EMOCIJAS!!! Teātra izrādē vai koncertā stāvovācijas novērojamas tikai īpašās reizēs, kad uzstāšanās izrādījusies neaprakstāmi perfekta (vai nereti Latvijas gadījumā – ja zālē ir gana daudz māksliniekam pazīstamo), tikmēr basketbola līdzjutēju tribīnes gatavas celties kājās pat tad, ja «mākslinieku» sniegums uz laukuma nav nemaz tik ideāls.
Tas gan nes līdzi arī zināmu smagumu. Proti, visai ātri kļūst skaidrs, ka arī līdzjutējs tu nevari būt tāpat vien, – tam ir rūpīgi jāgatavojas. Un es te pat nerunāju par scenogrāfiju un atribūtiem – tiem nav nekādas lielās vērtības, ja nemāki tos likt lietā. Īpašie saukļi, balss frekvences, ritmiskie sitieni – to visu no malas pienācis svešinieks nemaz tā uzreiz nevar apgūt.
Tātad secinājums viens – šajā spēlē var iegrimt un pazust arī tad, ja neesi liels sporta fans. Bet līdzjušana ir arī jāmācās – citādi var iekulties neveiklās situācijās vai nejauši sākt kliegt nepareizajā vietā. Kurš gan grib to piedzīvot?
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 12. - 18. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!