Toreiz PSRS izlasi pārstāvošais Udmē uzvarēja sacensībās ar 17,35 metrus tālu lēcienu, bet, pieminot 35 gadus kopš sacensībām, Austrālijas Vieglatlētikas federācija nākusi klajā ar paziņojumu, ka lūgs ieskaitīt Kembela trešo lēcienu.
Toreiz viņa lēciens bija starp tā brīža olimpiskā rekorda (17,39 metri) un pasaules rekorda (17,89 metri) atzīmēm, tomēr netika ieskaitīts, jo sportists, ieejot lēciena fāzē, esot papildus pieskāries zemei. Piesaistot "starptautiskus ekspertus" un izpētot oriģinālo video materiālu, tagad Austrālijas federācija secinājusi, ka Kembela lēciens toreiz bija aptuveni 17,51 metru tāls, turklāt viņš nav veicis nekādas nelegālas darbības un mēģinājums bija jāskaita.
"Ceram, ka tiks veikta rezultātu pārskatīšana un zelta piešķiršana Kembelam," paziņojumā paudis Austrālijas Vieglatlētikas federācijas prezidents Deivids Greiss.
Tāpat Austrālija vēlas panākt, lai Šērlijai Striklendai de la Hantijai tiktu piešķirta bronza 1948.gada Londonas olimpisko spēļu 200 metru skrējienā. Toreiz viņai tika fiksēta ceturtā vieta, bet tagad, pārskatot fotofinišu, secināts, ka austrāliete acīmredzami bijusi trešā.
Austrālijas Vieglatlētikas federācija atsaucas uz precedentu, ka olimpiskie rezultāti pārskatīti arī iepriekš - 1984.gadā četrus mēnešus pēc Losandželosas olimpiskajām spēlēm francūzietei Mišelei Šardonē tika piešķirta otra bronzas medaļa 100 metru barjerskrējienā.
"Zinātnes attīstība ļāvusi atklāt kļūdas rezultātos," paudis Greiss. "Pat pēc tik daudziem gadiem būtu nepieciešams šīs kļūdas labot."