"Mēs pietiekami diplomātiski sūtījām signālus latviešu kolēģiem. Mēs jautājām: "Kāda jums šķiet situācija ar noguldījumiem, ko ārzemju bankās glabā Krājbanka? Banku valodā droši vien neko skaidrāk un vairāk nemaz nevar pateikt," sacīja Vasiļausks.
Aizdomas par neparastām operācijām Latvijas Krājbankas īpašniecē Snoras radušās jau 2010. gadā, savukārt šogad veikta divu mēnešu ilga pārbaude, pēc kuras noformulēts galīgais viedoklis.
Snoras bankā tika konstatētas banku biznesa loģikai neatbilstošas darbības, piemēram, skaidras naudas glabāšana savos kontos, vienlaikus aizņemoties dārgāk. Tika kreditētas arī ar banku saistītas personas, kuru risks bija ļoti augsts, tāpat arī notika līdzekļu privāta izmantošana caur uzņēmumiem.
"Tas bija raksturīgi šai bankai," sacīja Vasiļausks.
Kā ziņots, Lietuvas Bankas valde 16. novembrī nolēma uz laiku apturēt bankas Snoras darbību. Tai pašā dienā par bankas pagaidu administratoru tika iecelts Saimons Frīklijs.
Savukārt 21. novembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu Latvijas Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.
24. novembra vakarā Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi likvidēt nacionalizēto Snoras banku un vērsties attiecīgās iestādēs, lai pret to tiktu vērsta bankrota lieta.