Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Strautiņš: Latvijas ekonomikā ir iespējams gandrīz viss

Šodien statistiķi ir precizējuši un papildinājuši iepriecinošo 3. ceturkšņa ekonomikas kopainu. IKP gada griezumā audzis par 4,7%, bet pret iepriekšējo ceturksni — par 1,7%. Domājams, ka arī šogad kopumā IKP pieaugums būs 4,7%, bet nākamgad — nedaudz zem 4%. Ļoti līdzīgi domā arī OECD, kura ir mūsu makro prognozes visnesenāk atjaunojusī starptautiskā organizācija.

Nozaru sacensībā ir pārsteigumi

Par straujāk augošo nozari 3. ceturksnī kļuva informācijas un sakaru nozare, kas vēl par procenta desmitdaļu palielināja jau lielisko iepriekšējā ceturkšņa tempu (13,6%). Celtniecības kāpuma straujākais posms ir aiz muguras, tās paveiktais apjoms kāpa par 10,3% pretstatā gandrīz trīsreiz straujākam tempam iepriekšējā periodā. Pievienotā vērtība 3.ceturksnī gada griezumā kāpa visās nozarēs, bet vislēnāk tirdzniecībā (+0,6%), krītoties svārstīgās vairumtirdzniecības devumam. Tāpat IKP kāpumu pamatīgi bremzēja apstrādes rūpniecība, kas pirms gada veiktajam apjomam spēja papildus pievienot vien 0,8%. 

Šogad kopumā straujāk augošā nozare būs celtniecība, kuras radītā pievienotā vērtība pieaugs gandrīz par piektdaļu, taču otrajā vietā pārliecinoši izvirzījusies informācijas un sakaru nozare, kurā kāpums varētu būt apmēram ducis procentu. Citas nozares tālu atpaliek, bronzas medaļas iegūšanai nozaru sacīkstē varētu pietikt ar apmēram 6% kāpumu, ko varētu panākt viesnīcu un restorānu nozare. Liels nepatīkams pārsteigums šogad ir bijusi apstrādes rūpniecība, kurai šobrīd ir grūti pretendēt uz vairāk nekā 3% kāpumu. Turpretim lielākais patīkamais pārsteigums ir transports, kurā izaugsme visdrīzāk pārsniegs 4%, vairāk nekā gaidīja gandrīz jebkurš. 

Izaugsme nākamgad tātad varētu piebremzēties apmēram par procentpunktu. Iespējami ir gan arī ļoti atšķirīgi scenāriji. Šī gada sākumā "visi zināja", ka izaugsme bremzēsies, taču tas nav noticis. Varbūt nenotiks arī 2019. gadā, var "uzzīmēt" diezgan ticamu nākotnes stāstu, kurā turpinām augt gandrīz par 5% vēl vairākus gadus. Ja kāds cilvēks domā, ka Latvijas ekonomikā kaut kas nav iespējams, viņš vienkārši vēl nav nodzīvojis pietiekami ilgi. Taču līdzšinējā izaugsmes tempa noturēšana nav bāzes scenārijs. 
 

Divi ceļi

Lielākās bažas jau ilgāku laiku rada notikumi ārpus mūsu robežām. Var ieskicēt divus scenārijus pasaules ekonomikas pārmaiņu ietekmei uz mūsējo. 

Ja pasaules izaugsme bremzējas mēreni, ietekme uz Latvijas eksportu ārpus meža nozares būs diezgan maiga. Koksnes produktu eksportētājiem šobrīd ir ļoti labi laiki, jo produktu cenas ir ļoti augstas. Bremzējoties celtniecībai, kas vienmēr notiek cikliskās lejupslīdes brīžos, šī nozare to sajutīs. Taču vadošie uzņēmumi ļoti labi apzinās, ka vienmēr nevar būt tik labvēlīgi tirgus apstākļi, kā šobrīd, jau ir uzkrāta pietiekami liela pieredze. Lielākajā daļā preču eksporta nozaru ietekme nebūs liela.

Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā, kas ir galvenais pārtikas eksporta tirgus, izaugsme joprojām būs diezgan spēcīga, nozare nav jūtīga pret ekonomikas cikliem. Savukārt metālapstrādē un mašīnbūvē ražošanas pieaugumu galvenokārt nosaka ārvalstu investoriem piederošo uzņēmumu jaudu palielināšanas plāni, kurus mērenas globālās ekonomikas temperatūras izmaiņas neatcels. Savukārt pakalpojumu eksportētāji nākamos divus gadus ar prieku apgūs jaunās biroju telpas, kas var nozīmēt arī īres izmaksu kritumu un jaunu investoru ienākšanu Latvijā. 

Ja pasaules ekonomiku pēkšņi satricina spēcīga finanšu krīze, tad visas prognozes tiek atceltas. Piemēram, ja Itālijas valdības teatrālā cīņa ar Briseles "apspiedējiem" noved pie pilnīga uzticēšanās zuduma šīs valsts vērtspapīriem finanšu tirgos, kas var izraisīt tās izkrišanu no eirozonas, tas radītu ļoti spēcīgu, kaut īslaicīgu šoku visai pasaules ekonomikai. Itālijas valsts obligāciju ienesīgums vēsta, ka šāda notikuma varbūtība nav liela, taču tā nav nulle. 

Latvijas eksportētājiem šobrīd ir vairāk jādomā nevis par globālajiem šausmu scenārijiem, bet par to, kā celt ražīgumu, tātad investēt. Tikai šādi viņi varēs izdzīvot nākotnes darba tirgū. Ir daudzi uzņēmumi, kuru ražīgums jau šobrīd ir ES vidējā līmenī un par krietni augstāks, viņi par darbaspēka trūkumu visdrīzāk nesūdzas. Taču tiem, kuriem šobrīd algu kāpums jau šķiet gandrīz nepanesams, ir tikai divas iespējas — saņemt pēdējos spēkus izrāvienam vai arī rēķināties ar lielu varbūtību, ka dažu tuvāko gadu laikā darbs būs jāpārtrauc.  

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Jauna valdība Latvijā būs

Kopā nobalsojuši: 472

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Tikt pie bankas konta ar selfiju

"Biometrijas tehnoloģijas attīstās, arī sensoru daudzums, kas ir mums apkārt, turpinās palielināties – tas, ko varam izmantot pie identifikācijas un autentifikācijas. Ja mēs tagad izmantojam v...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses