Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

IKP prognoze

Latvijas IKP trešajā ceturksnī samazinājies par 3,1%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem un arī koriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 3,1%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas IKP provizoriskais kritums pirmajā ceturksnī - 1,4%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 1,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomists: IKP izaugsme ir gandrīz apstājusies

Latvijas ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies. Salīdzinot ar pērnā gada beigām, IKP ir palielinājies par 1,1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni — par 0,2%.

Latvijas IKP provizoriskais pieaugums ceturtajā ceturksnī - 1,1%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 1,1%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 2,3%

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,5%, pēc izlīdzinātajiem datiem, līdz 2,3%, bet ekonomikas izaugsmes prognoze nākamajam gadam saglabāta 2,6% līmenī, žurnālistiem pirmdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

LB: Brexit Latvijas IKP var samazināt pat par 1,7 %

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) var samazināt par 0,8 līdz 1,7 procentpunktiem, piektdien preses konferencē paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš mediju pārstāvjus informēja par būtiskākajiem globālajiem notikumiem, kas tieši ietekmē eirozonas ekonomiku, un līdz ar to arī Latviju.

Sliktāk, kā sākotnēji lēsts

Aizvien vairāk sāk šķist, ka mūsu valsts ekonomiskās augšupejas slāpējošo faktoru ir vairāk, nekā domāts iepriekš. Pagājušajā piektdienā iznākušie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām gada otrajā ceturksnī, lai arī daudz neatšķiras no sākotnējā aprēķina, kas bija visai pieticīgs, bet nelika domāt par kādas ekonomikas katastrofas tuvošanos, tomēr detalizētāks izklāts par sniegumu konkrētās ekonomikas nozarēs ne vienam vien var likt nepatikā saraukt degunu.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide