Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Neviens nezina, cik valstī ir bijušo kolhozu ēku

Neviens nezina, cik valstī ir bijušo paju sabiedrību nekustamo īpašumu un vai kāds par tiem maksā arī nekustamā īpašuma nodokli, pie šāda secinājuma nonācis laikraksts Latvijas Avīze, iepazīstoties ar Tieslietu ministrijas (TM) atbildes vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim (JL), kurš gada sākumā bija uzdeva noskaidrot, cik šādu ēku ir, kas ir to īpašnieki un cik no šīm ēkām reģistrētas zemesgrāmatā.

Kā norāda laikraksts, braucot pa Latvijas novadiem, teju katrā var skatīt kādreizējo kolhozu govju vai cūku fermu, noliktavu graustus, kas aklām acīm veras pasaulē. Ēkas neviens neapsaimnieko, daļu objektu pārņēmušas pašvaldības vai lauksaimnieki.

Zemkopības ministrija (ZM) norāda, ka tās rīcībā nav uzskaites par Latvijas laukos esošo privāto vai neidentificēto mantu. Vēstulē Ministru prezidentam zemkopības ministrs Jānis Dūklavs secina: "Joprojām nav tiesiska regulējuma, kas uzliktu pienākumu būvju īpašniekiem reģistrēt būves zemesgrāmatā pārskatāmā termiņā." Viņaprāt, konkrētu objektu apzināšanā būtu jāiesaista pašvaldības, jo tās saņem informāciju no Valsts zemes dienesta. Pati ZM neredz iespēju, kā apsekot un nodrošināt kvalitatīvu un ticamu pamesto graustu uzskaiti

"Nav iespējams iegūt datus par to, cik bijušo paju sabiedrību īpašumi ir reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVK IS) un cik no tiem reģistrēti zemesgrāmatā," šāds teikums savukārt rodams TM sagatavotajā atbildē. To, ka valstī neviens nezina, cik tad ir šādu pamestu ēku, vai tām ir, vai nav saimnieka, apstiprinājis arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis. Viņš norāda – pamesti nekustamie īpašumi ir ne tikai laukos, bet arī pilsētās, piemēram, kādreizējie padomju armijas objekti un nelikumīgas būves. "Pirms trim četriem gadiem bijām vienojušies, ka šādu ēku saimniekus noskaidro Finanšu policija, kas apzināja aptuveni 20 000 nekustamo īpašumu, tomēr rezultāti biji minimāli," norādījis A.Jaunsleinis.

Viņš arī ir pārliecināts, ka lielākais šķērslis, kas kavē šo īpašumu reģistrāciju, ir fakts, ka kādam jāmaksā par objekta uzmērīšanu. Viņaprāt, vienīgais saprātīgais risinājums, kas ļautu apzināt šādu ēku skaitu, lemt, ko ar tām darīt, būtu ieviest konkrētu laika periodu, kurā īpašniekam ar dokumentiem jāreģistrē savs īpašums kadastra reģistrā un zemesgrāmatā. Ja noliktajā laikā tas netiek izdarīts, īpašumam piešķir bezsaimnieka statusu un pašvaldība var to pārņemt, lai tālāk pārdotu, iznomātu vai nojauktu.

Valdībai rīcības plāna, ko darīt ar pamestajiem graustiem, vēl nav, piebilst laikraksts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pasts jāinformē apsaimniekotājam

Gan Rīgā, gan citur Latvijā daudzdzīvokļu māju pastkastītes mēdz atrasties kāpņu telpā, kuras ārdurvis ir aprīkotas ar kodu. Reizēm gadās, ka šī koda nezināšana kļūst par šķērsli pasta piegādei.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses