“Mēs neveicam apzinātus uzkrājumus kaut kādiem sliktākiem periodiem. 2023. gads bija ļoti smags, toreiz samazinājām gan ražošanas apjomus, gan maiņu skaitu, lai gan tajā pašā Saldū esam lielākais nodokļu maksātājs. Mēs kā grupa kopā gadā samaksājam 9,5 miljonus tikai nodokļos un nodarbinām vairāk kā 750 darbinieku,” Mierkalns norāda.
Kā iepriekš vēstīja raidījums “Nekā personīga”, 2023. gadā lielākie kokrūpnieki cēluši trauksmi, ka Krievijas karš Ukrainā sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā – samazinājās zāģmateriālu noiets un cenas kritās. Tas visvairāk ietekmējis lielos eksportētājus, kuri “Latvijas valsts mežu” izsolēs bija nosolījuši trīs gadu skuju koku zāģbaļķu līgumus par augstām cenām.
Nozari pārstāvošās asociācijas vērsās pie LVM, prasot samazināt nosolītās kokmateriālu cenas, taču uzņēmuma vadība atteikusi, norādot, ka tas būtu ne tikai nesaimnieciski, bet arī pretlikumīgi, jo šāds lēmums samazinātu LVM peļņu un, tā rīkojoties, viņi izšķērdētu valsts līdzekļus.
Tomēr Zemkopības ministrijas (ZM) vadība ar šo priekšlikumu devās uz valdību. Kaut arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iebilda, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie meža nozares eksporta uzņēmumiem nesuši rekordlielu peļņu, turklāt sagaidāmā krīze ir tikai prognoze, valdība slēgtā sēdē pieņēma nozarei labvēlīgo risinājumu. Tādējādi jau laikā, kad arvien biežākas kļuva diskusijas par taupības pasākumiem, valsts uzņēmumam nācās atteikties no vismaz 30 miljonu eiro ieņēmumiem.
Premjerministre Evika Siliņa (JV) izteikusies: “Laikā, kad valdība par to lēma, mēs glābām faktiski veselu nozari.” Lēmums esot bijis balstīts ziņojumā, kurā pausts, ka cenas neatbilst tā laika tirgus situācijai. Atbalstītie komersanti 2024. gadu noslēguši ar peļņu, savukārt SIA “Pata”, kas bija viens no atbalsta saņēmējiem, pēcāk iegādājās vairākus luksusa klases automobiļus.