Mājokļu tirgus ir plašāks par Rīgu

Mājokļu pirkšanas un pārdošanas darījumos būtiski faktori ir cena, atrašanās vieta un nekustamā īpašuma (gan ēkas, gan konkrētā dzīvokļa) kvalitāte.

Tomēr nevar ignorēt arī globālās tendences, kas raksturīgas ne tikai Latvijai, bet arī citām Eiropas valstīm. Šo tendenču vidū ir ekonomiskā un ģeopolitiskā nestabilitāte, kā arī hipotekāro kredītu mainīgā pieejamība, jo aizdevumi brīžiem kļūst lētāki, brīžiem – sadārdzinās. Ir jāņem vērā arī mājokļu īrēšanas popularitātes kāpums, kas saistīts ar to, ka šolaiku jaunieši orientējas uz biežu darba un dzīves apstākļu maiņu, meklējot sev piemērotākos variantus.

XXI gadsimta trešajai desmitgadei raksturīga globālā tendence ir arī tā, ka darba tirgū ir nostiprinājušies attālināti strādājoši profesionāļi, kuri strādā jebkur, nevis tikai biroja telpās un līdz ar to nereti izvēlas dzīvot ārpus lielpilsētām.

Ietekmē mikrorajons

Latvijas iedzīvotāju pieredze rāda, ka tad, kad jāveic darījums ar mājokli, tieši cena un atrašanās vieta ietekmē to, cik raiti darījums norit.

Rīdziniece Lelde saistībā ar pārmaiņām dzīvē meklēja pircēju savam divistabu dzīvoklim sērijveida mājā Pārdaugavā. Viņa pircēju atrada aptuveni divu mēnešu laikā, un līdz pārdošanas darījuma noslēgšanai pagāja trīs mēneši. Lelde secināja, ka samērā ātro pārdošanas gaitu sekmēja tas, ka viņas noteiktā cena nepārsniedza 1000 eiro par dzīvokļa kvadrātmetru un ka sērijveida māja atrodas tādā Rīgas mikrorajonā, kurā ir ikdienai nepieciešamā infrastruktūra, ērti transporta savienojumi ar pilsētas centru un ir vērojama mikrorajona pilnveide pozitīvā virzienā. Savukārt rīdzinieku pāris Sandris un Ginta savam četru istabu dzīvoklim sērijveida ēkā bija noteikuši pārdošanas cenu, kas ievērojami pārsniedza 1000 eiro par kvadrātmetru. Viņi dzīvokļa pircējus meklēja gandrīz gadu, un galu galā noteikto cenu nācās samazināt.