Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Aptauja: Latvijas iedzīvotāju ieskatā aizvien vislabāk ieguldīt nekustamajā īpašumā

Latvijas iedzīvotāji nemainīgi jau vairāku gadu garumā par vislabāko ieguldījumu veidu uzskata nekustamo īpašumu, liecina Swedbank veiktā aptauja. Teju puse iedzīvotāju vispirms investētu (47%) nekustamā īpašuma iegādē.

Tam seko ieguldījums zeltā, ko par optimālāko uzskata nepilna trešdaļa (28%) iedzīvotāju, un ieguldījumi pensiju trešajā līmenī (16%), kas šogad popularitātē ir apsteiguši ieguldījumus uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā (pērn 18% to uzskatīja par labāko ieguldījumu, kamēr šogad – 13%). Tas visdrīzāk skaidrojams ar izmaiņām likumdošanā, kas šobrīd paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas saņemšanai minimālajam līguma termiņam jābūt 10 gadiem (iepriekšējo piecu gadu vietā). 

Kopumā Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas disciplīna uzlabojas ar katru gadu un šobrīd kā regulāru ieradumu to piekopj jau 40%. Par to, ka Latvijas iedzīvotājiem ir vairāk līdzekļu, ko uzkrāt nākotnes vajadzībām, liecina arī statistika par mājsaimniecību noguldījumiem. To kopējais apjoms divu gadu laikā palielinājies par miljardu eiro – no 5,8 miljardiem 2017. gada februārī līdz 6,9 miljardiem 2019. gada februārī.

"Iepazīstoties ar Latvijas iedzīvotāju priekšstatu par drošākajiem un vērtīgākajiem ieguldījumu veidiem, jāsecina, ka nekustamais īpašums – mājoklis un zeme – ir nemainīga pirmā izvēle jau vairāku gadu garumā. Par izdevīgiem atzīti arī uzkrājumi pensiju trešajā līmenī un uzkrājošajā apdrošināšanā. Taču cilvēku rīcība visai nozīmīgi atšķiras no minētajiem priekšstatiem. Atbildot uz jautājumu par ieguldīšanas pieredzi, cilvēki visvairāk ir minējuši bankas krājkontu (38%) un pensiju trešo līmeni (29%), kura popularitāte, salīdzinot ar 2015. gada datiem, ir pieaugusi par deviņiem procentpunktiem. Kopumā redzams, ka, pieaugot brīvo līdzekļu apjomam, gadu no gada pieaug to cilvēku skaits, kuri izmanto kādu no ieguldījumu veidiem – 2019. gadā tādu jau bija 76%. Tātad izpratne par ieguldījumu nozīmi pamazām nostiprinās, un aizvien vairāk cilvēku veido finanšu rezervi un uzkrāj kādam noteiktam mērķim, kā arī aizvien aktīvāk meklē alternatīvas ieguldīšanas iespējas. Savukārt atšķirība starp viedokli par vēlamajiem ieguldījumiem un reālo rīcību, visbiežāk izmantojot krājkontu, pensiju trešo līmeni vai uzkrājošo apdrošināšanu, varētu būt skaidrojama ar ieguldījumu veidu pieejamību. Proti, lai veidotu uzkrājumu šajos risinājumos, pretstatā ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, nav nepieciešamas lielas sākotnējās iemaksas un tās ērti atlicināt arī no regulāriem ienākumiem, piemēram, darba algas," stāsta Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs. 

Tiešos ieguldījumus vērtspapīros – akcijās (12%), ieguldījumu fondos (7%) vai obligācijās (3%) – iedzīvotāji retāk uzskata par labākajiem ieguldījumu veidiem. Tā vietā priekšroka tiek dota jau gataviem risinājumiem, kur ieguldījumu pārvaldnieks veic atbilstošu risku sadali un investē klientu vietā. Tomēr pēdējā gada laikā tiešie ieguldījumi uzņēmumu akcijās ir piedzīvojuši būtisku pieaugumu (pieaugums par četriem procentpunktiem, salīdzinot ar 2017. gadu). Tas varētu būt skaidrojams arī ar izmaiņām likumdošanā, kas, iedzīvotājiem, kuri vēlas paši izvēlēties konkrētus vērtspapīrus, dod iespēju vērtspapīru darījumiem izmantot ieguldījumu kontu, tādā veidā atvieglojot un vienkāršojot gūtās peļņas deklarēšanu un maksājamā nodokļa aprēķināšanu.

Latvijas iedzīvotājiem šobrīd vienlīdz būtiska šķiet drošība par ieguldītajiem līdzekļiem (32%) un labas peļņas iespējas (32%). Izvēloties uzkrājumu un ieguldījumu veidu, iedzīvotājiem svarīgi, lai tie būtu vienkārši un viegli saprotami (44%), pietiekami ērti lietojami un pārskatāmi (37%), kā arī konkrētām vajadzībām atbilstoši (34%).

Ja šobrīd apsvērtu iespēju ieguldīt naudu, visbiežāk to vēlētos darīt termiņā no viena līdz trīs gadiem (22%), kam seko ieguldījumi līdz pieciem gadiem (17%) un ilgāk (16%). Savukārt 14% iedzīvotāji izvēlētos ieguldīt naudu līdz vienam gadam. Zīmīgi, ka iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem ir biežāk gatavi ieguldīt uz garāku termiņu, tādā veidā paverot sev plašākas ieguldīšanas un potenciāli lielākas peļņas iespējas.  

Top komentāri

jautājums
j
Vai aptauju veica nekustamā īpašuma tirgotāji?
.
.
Pēc būtības nekustamais īpašums nav īpašums, bet tiesības to kaut kādā veidā izmantot. Jāatceras, ka x stundā savu īpašumu nevarat paņemt un aiziet. Valsts jebkurā laikā var nekustamo īpašumu atņemt vai uzlikt tāāādus nodokļus, ka to pazaudēsiet. Ja iegulda zeltā, tad ir jāatceras, ka zeltu pārdot var tikai ārzemēs- pārdodot Latvijā, VID savāc sev 20% no zelta vērtības. Tā saucamie "vērtspapīri" ir pilnīgi bezvērtīgi- tā ir krāpšanas shēma, kā pievākt svešu naudu. Tas pats ir ar "pensiju fondiem".
rekur
r
Latvietis ir un paliek latvietis ar savu piesardzīgo zemnieka mentalitāti. Nekustamais īp. ir vienīgais īpašums,kuru grūti iznīcināt vai pazaudēt. Bet to ir viegli aplikt ar nodokļiem, ja tukša Valsts Kase. NĪ nevar ielikt kabatā un noslēpt. Grieķijas piemērs rāda, ka ja valstij trūkst naudas- pensijas samazina 3x, bet nekustamā īpašuma nodokli paceļ 10x. Un viss ir OK.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Piesaista uzmanību kopbraukšanai(1)

Par ievērojamu notikumu pasaules ekonomikā nesen kļuva starptautiski plaši pazīstamā ASV kopbraukšanas taksometru servisa Uber akciju tā dēvētais sākotnējais publiskais piedāvājums jeb IPO Ņurjorkas ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses