Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Latvijas IKP deviņos mēnešos pieaudzis par 2,5%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

2019.gada deviņos mēnešos Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 22,483 miljardi eiro, tostarp trešajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,061 miljards eiro.

Statistikas pārvaldē informēja, ka arī 2019.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 2,9%.

Savukārt šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, palielinājies par 0,7%.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2019.gada trešajā ceturksnī lauksaimniecības nozarē, pēc provizoriskajiem aprēķiniem, bija būtisks pieaugums - par 29,5% (galvenokārt augkopībā), savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē un zivsaimniecībā bija kritums par attiecīgi 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē - par 21,2%, gan kūdras ieguvē - par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apmēru pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 21,3%, būvmateriālu ražošanā - par 2,5%, kā arī pārtikas produktu ražošanā - par 0,9%. Savukārt samazinājums par 2,7% bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, kas ir lielākā apstrādes rūpniecības nozare. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas kritums par 6,9%, apģērbu ražošanas - par 6,7%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas - par 5% un dzērienu ražošanas - par 4,3%.

Būvniecības produkcijas apmērs trešajā ceturksnī palielinājies par 5,9%. Būvniecības apmēru pieaugums bija gandrīz visās nozarēs: ēku būvniecība pieauga par 11,7%, inženierbūvniecības apmēri palielinājās par 2,1%, tostarp ceļu un dzelzceļu būvniecībā bija pieaugums par 3%, pārējā inženierbūvniecībā - par 24%, savukārt pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība nozares attīstību ietekmēja negatīvi, jo tajā bija kritums par 4,6%.

Specializētie būvdarbi trešajā ceturksnī veikti par 2,4% vairāk nekā pērn.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 1,9%, tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecība auga par 0,1%, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) palielinājās par 3%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 13,3%, bet vairumtirdzniecībā bija pieaugums par 6,6%.

Transporta un uzglabāšanas nozarē šogad trešajā ceturksnī bija samazinājums par 4,6%, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par 5,4 , uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apmēra kritums par 12,7%, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 7,3%, kā arī pasta un kurjeru darbību palielinājums par 23,8%.

Izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegto pakalpojumu apmērs palielinājies par 9,4%, tostarp izmitināšanā bija pieaugums par 5,3%, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā - par 11,3%.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozaru attīstībā bijis kritums par 0,3%, tostarp telekomunikāciju nozarē - par 9%, savukārt pieaugums bijis datorprogrammēšanā un konsultēšanā - par 2,8% un informācijas pakalpojumu nozarēs - par 6,2%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē bija kritums par 14,3%, ko ietekmēja visas nozares: finanšu pakalpojumu darbības samazinājās par 14,1%, apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē bija kritums par 12,7%, bet finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības saruka par 15,3%. Lielākā ietekme uz nozares kritumu bija monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības samazinājumam, kuru noteica straujš izdevumu pieaugums (galvenokārt komisijas naudas izdevumi un pārējie administratīvie izdevumi). Apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē samazinājumu ietekmēja privāto pensiju plānu izmaksātā papildpensijas kapitāla pieaugums, kamēr risku apdrošināšanā bija vērojams neliels pieaugums.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko nozaru sniegto pakalpojumu apmēri trešajā ceturksnī palielinājušies par 8,2%, tostarp centrālo biroju darbībā un konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās bija pieaugums par 20,6%, arhitektūras un inženiertehniskajos pakalpojumos, tehniskajā pārbaudē un analīzē - par 11,8%, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā - par 16,8%, savukārt samazinājums par 2,3% bija reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs 2019.gada trešajā ceturksnī samazinājies par 0,4%.

Turpinot augt mājsaimniecību pirktspējai, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 5,1%. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktu iegādei auga par 0,9%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) - par 9,6%,bet atpūtas un kultūras pasākumiem - par 6,9%.

Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, palielinājušies par 3,1%. Šīs izdevumu grupas veido 58% no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi minētajā periodā palielinājušies par 3,2%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 4,8%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 5,6%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos pieauguši par 1,1% un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) - par 17,4%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi trešajā ceturksnī palielinājušies par 5,6%, tostarp preču eksporta (69% no kopējā eksporta) - par 5,5% un pakalpojumu eksporta - par 5,9%.

Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 1%. Preču imports, kas veido 84% no kopējā importa, palielinājies par 1%, bet pakalpojumu imports - par 0,6%.

2019.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada trešo ceturksni, faktiskajās cenās par 9,1% palielinājies kopējais darbinieku atalgojums, tostarp kopējā darba alga augusi par 9,2% un darba devēju sociālās iemaksas - par 8,6%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājies būvniecībā - par 14,1%, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē - par 9,8% un apstrādes rūpniecībā - par 8,7%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums audzis par 1,8%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 3,7%.

 

Top komentāri

EV
E
Bet dzīves līmenis krītas un tas aug tikai kropliem zagļiem!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

5G ostās sargās vidi un veicinās efektivitāti(1)

5G ir šobrīd jaunākā mobilo sakaru paaudze, kas jau salīdzinoši tuvā nākotnē nodrošinās optikas internetam līdzvērtīgu bezvadu interneta jaudu un kvalitāti. Eksperti lēš, ka 5G nodrošinās ne tik...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses