Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ar aukstumu jāsadraudzējas

Ja gribi būt vesels, justies labi fiziski un garīgi, izskatīties skaists un pilnvērtīgi dzīvot ilgāk, norūdies!

Mēdz teikt, ka nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Un, kaut arī latvietim tīk sūdzēties par vēlu pavasari, pārāk vēsu un arī pārāk karstu vasaru, kā arī slapju rudeni un nepareizu ziemu, visbiežāk bēdājamies par pelēcību un tumsu, ar laikapstākļiem attaisnojam savu neiecietību, nomāktību, laiskumu. Esot tuvumā dabai, vērojot norises un pārmaiņas tajā, sajūtot diennakts ritmu, arī cilvēka pašsajūta – gan fiziskā, gan emocionālā – ir labāka nekā pilsētas mūros vien dzīvojot. Bet ne vienmēr piespiest sevi izkūņoties no dīvāna ir vienkārši. Jāatrod motivācija doties ārā salā, drēgnumā. Lai nejustu diskomfortu ne ziemā, ne vasarā, jānorūdās – tas palīdz sadraudzēties gan ar salu, gan karstumu, atzīst aktīvās atpūtas un veselīga dzīvesveida entuziasti.

 

Kad tuntulēšanās vairs nepalīdz

Iespējams, ka sociālajos tīklos dzīvojam katrs kaut kādā informācijas burbulī un mums tiek piegādātas tāda veida ziņas, kuras visvairāk patērējam. Taču dīvainā kārtā arvien vairāk ievēroju paziņu dalīšanos ar bildēm, kurās viņi, priecīgi smaidīdami, lepojas ar peldēm brīvdabas ūdenskrātuvēs vēlā rudenī un pat ziemas spelgonī. Un tie nav kopš bērnības "zvērināti" roņi, bet gan lielākā daļa ikdienas aizvada biroju darbā. "Interese par savas veselības uzlabošanu pieaug, un cilvēki ir sapratuši, ka slēpšanās siltos mājokļos viņus nepasargā no slimošanas ziemas sezonā, turklāt salšanas process ir nepatīkams. Jo vairāk tuntulējamies, jo mazāk spējam paciest aukstumu. Arī novecojot salst arvien vairāk, tāpēc cilvēki meklē iespējas norūdīties, kļūt spēcīgāki," stāsta Māris Žunda, Rūdīšanās skolas izveidotājs un nodarbību vadītājs. 

Rūdīšanās ir kompleksa metode, un, lai norūdītos, jāattīsta nervu, asinsrites, termoregulācijas sistēmas.

Aukstums ir pārbaudes scenārijs tam, kāda vispār ir cilvēka imunitāte.

Ir baktērijas, kas aukstumā izdzīvo īpaši labi, tāpēc sākas saslimšanas, laikam kļūstot vēsākam. Ja imunitāte ir vāja, slimojam vairāk. Lielākoties nevis aukstums un apsaldēšanās, bet vīrusi liek mums saslimt! 

Vēsumā asinsvadi sašaurinās, asinsrite kļūst lēnāka – tieši tādēļ pirmie salst kāju un roku pirksti, jo tie ir visattālākie objekti, uz kuriem sirdij jāaizpumpē asinis. Arī muskuļi aukstumā saspringst.

"Lai mācītos adaptēties, ķermenim nevajag mīnus grādus, nav uzreiz jālec āliņģī vai jāguļas ledus vannā, pietiek jau ar +18, +16 grādiem, šī temperatūra ir arī piemērotākā temperatūra naktsmieram. Un miegs ir neaizstājams veselības stūrakmens, kam ir liela nozīme gan imunitātes jomā, gan emocionālās veselības nodrošināšanai," skaidro Māris.

 

Rūdīšanās nav salšana

Dažādi fiziski vingrinājumi, skriešana arī ir rūdīšanās. Muskuļu slodze, skābekļa apmaiņa spēcina sirdi, izdalās homoni, kas atbild par labsajūtu, esam enerģiskāki, smadzenes spēj pilnvērtīgāk atpūsties miegā, tāpat arī nervu sistēma. Tātad jākustas! Nav par lieku atgādināt veselības nozares speciālistu aprēķināto kustību minimumu, kas pieaugušam cilvēkam būtu jāveic ik dienas, nostaigājot vismaz 10 000 soļu. Ideāli, ja svaigā gaisā. Nodarbības sporta zālē, joga, rītarosme – kas nu katram tuvāks! 

Gaisa peldes arī ir viens no rūdīšanās veidiem, piemēram, ik rītu pie atvērta loga pāris minūšu pabaudot vēso gaisu. Arī rītarosmi, jogu vai meditāciju var veikt pie vaļēja loga.  

"Lai sadraudzētos ar aukstumu un pozitīvās pārmaiņas ikdienā kļūtu par neatņemamu rutīnu, svarīgi atrast motivāciju, kāpēc to dari. Katram tā var būt citāda, vienas receptes nebūs! Kāds grib būt veselāks, justies labāk fiziski un garīgi, citam svarīgi izskatīsies labāk, dzīvot ilgāk. Mēs dzīvojam teju nemainīgā temperatūrā visu gadu, sterilā vidē, mums ir vienāda pārtika visu gadu – esam zaudējuši spēju adaptēties pārmaiņām, tajā skaitā aukstumam. Vajag sevi izaicināt, izvest ārpus tās komforta aliņas," Rūdīšanās skolas vadītājs uzskata un piebilst – sēdēšana un mazkustīgums XXI gadsimtā ir līdzvērtīga sērga smēķēšanai. Jākustas! Jāvēdina telpas. Jāsakārto miega paradumi un jāseko līdzi uzturam – lai tas ir pilnvērtīgs, bet sezonāls. Nākamais solis, ko ikviens var paveikt saviem spēkiem, ir kontrastduša. "Pietiek, ja sākumā ar remdenu ūdeni aplaistām pēdas un plaukstas – ķermeņa daļas, kur ir daudz nervu galu. Pamazām ik rītu varam palielināt to ķermeņa platību, kam tiek vēsais ūdens, kā arī pamazām, atbilstoši sava komforta sajūtai, pazemināt ūdens temperatūru.

Rūdīšanās nav saldēšanās! Spēja paciest aukstumu ir saistīta ar nervu darbību. Aukstumā muskuļi automātiski saspringst.

Lai to iemācītos kontrolēt, jāiemācās pareizi elpot dziļas, mierīgas ieelpas un izelpas. Šāda atslābināšanās palīdz gan tiem, kas gremdējas āliņģos, gan publisku uzstāšanos un citu dzīves izaicinājumu gadījumos. Arī dušā, saņemot auksta ūdens šalti, elpojiet, nevis raujieties čokuriņā," Māris pamāca un iesaka ik pa reizei apmeklēt pirti vai saunu –  ideāli, ja izdodas vairākas reizes nedēļā. Svarīgi esot sekot arī deguna higiēnai, lai caur muti nekamptu aukstu gaisu. 

 

Teltī nakšņot var arī ziemā

Savā dušā nav liela māksla justies labi, un agri vai vēlu pienāk laiks iegūto rūdījumu pārbaudīt dabā. Piedzīvojumu organizācijas Hiking in Latvija vadītājs Mārtiņš Kalnbērziņš stāsta, ka ziemas pārgājieni un nometnes esot ļoti iecienīti. Nupat noslēgusies nedēļas nogales nometne ar nakšņošanu, kuras laikā aktīvās atpūtas eksperti apmācīja dalībniekus, kā pareizi plānot un organizēt nakšņošanu dabā ziemā, kā iekārtot nometni un kāds ekipējums nepieciešams. "Ja vien nav -40 grādu, kā Latvijā nav, nakšņošanai teltī vai zem klajas debess arī ziemā šķēršļus es neredzu. Ekipējums, zināšanas un loģika –  šie ir stūrakmeņi veiksmei," ir pārliecināts Mārtiņš. Jārēķinās, ka līdzi paņemsi vien tik, cik vari panest mugursomā, bet katrs lieks kilograms būtiski saīsinās iespējamo maršrutu, jo būs grūti, tādēļ pārgājiens rūpīgi jāplāno. Četru sezonu telts, ziemai piemērots guļammaiss, piemēram, ar dūnu pildījumu un GoreTex pārklājumu, un iespēja iekurināt ugunskuru ir pamatlietas. "Apmetne jārīko aizvējā un vietā, kur pieejama malka. Svarīgi arī apmetni iekārtot savlaicīgi, rēķinoties, ka ziemā agri satumst. Pieres lukturītis būs neaizstājams! Lai no sasalušās zemes nenāktu aukstums, zem telts paklāj egļu zaru kārtu. Ja guļammaiss paredzēts nakšņošanai -20, -30 grādu temperatūrā, tajā droši var līst apakšveļā vien, un būs silti. Var uzvilkt vieglu termoveļu. Ja salst seja, guļot uzvelk slēpošanas masku," skaidro pārgājienu organizators. Galvenais, lai sildītos, – nelietot alkoholu! Iereibis cilvēks zaudē adekvātu spēju novērtēt apstākļus. Iesācējam labāk ziemas nakšņošanā doties kopā ar kādu pieredzējušu biedru un noteikti nevajag to darīt vienatnē!

 

Salā vieglāk nekā lietū

Ziema nav šķērslis ne tikai pārgājieniem, peldēm un nakšņošanai zem klajas debess, bet arī sportam, un nav runa par tipiskajiem ziemas sporta veidiem. Piemēram, netrūkst skriešanas entuziastu, kas skrien katru dienu visa gada garumā, karsts vai auksts. Latvijā nav manītas, bet internetā ir redzētas jogas nodarbības brīvā dabā sniegotās ainavās un tā tālāk. Kāpēc gan ne?

Pie mums skriešanas aktīvisti ne tikai veic dienišķos kilometrus paši savā nodabā, bet arī pulcējas koptreniņiem un sacensībām Noskrien ziemu. Alise Putraima jau vairākus gadus skrien teju katru dienu arī ziemā un stāsta, ka pēdējā laikā iecienījusi Noskrien ziemu kanikrosa disciplīnas, sportojot kopā ar suni. "Esmu fitnesa trenere, bet skriešana ir mana aizraušanās. Vasarā skrienu Stirnu bukos, piedalos dažādās vietējās sacensībās Cēsu, Limbažu, Valmieras apkārtnē, jo pati dzīvoju Limbažos. Skriet mīnus grādos ir pat vieglāk nekā dubļos un lietū, galvenais ir laba termoveļa un apavi. Kaut arī nav viegli vienmēr atrast motivāciju, es skrienu, lai uzlabotu sacensību rezultātus, bet vienlaikus esmu ievērojusi – kopš skrienu arī ziemā, tikpat kā neslimoju, esmu norūdījusies," atklāj Alise. 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Lieldienās parasti apēdu:

Kopā nobalsojuši: 456

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Lai maltīte nenonāk miskastē(1)

Ir izpētīts, ka aptuveni trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta. Runa nav tikai par to, ko izmetam mēs, patērētāji, bet arī par veikalu nepārdoto un izmesto produkciju, kā arī par restorā...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena