Laika ziņas
Šodien
Migla

Auto bez izpūtēja - videi draudzīgāks

Elektromobiļa izvēle par savu auto nāk kopā ar domāšanas maiņu par savu dzīvesveidu, padarot to zaļāku.

Vieni vēl tikai gaida lētākus un jaudīgākus elektroauto, bet citi ar tiem jau brauc ikdienā, turklāt negrasās atgriezties pie izmešus radošiem automobiļiem, ko turpina darbināt iekšdedzes dzinēji, kausējot ledājus un piesārņojot plaušas. Elektromobilis – tā esot ne tikai videi draudzīgāka braukšana, bet arī cita braukšanas filosofija. Par to ir pārliecināti elektromobiļu īpašnieki, kas cer uz sabiedrības izpratnes pilnveidi tuvākajā laikā arī Latvijā. 
 

Vājais punkts – baterija 

Elektromobilis ir tas pats automobilis, tikai tas kustas bez degvielas. Benzīna, dīzeļdegvielas un gāzes vietā šo auto darbina viens vai vairāki elektromotori, pateicoties elektriskajai enerģijai, kas uzkrāta akumulatoru baterijās. Tādējādi gaisā nenonāk kaitīgie izmeši tā, kā tas notiek, ja transportlīdzeklim nepieciešama degviela. Elektromobiļa kustība ir arī klusāka (taču pētnieki uzsver, ka tikai tad, ja brauc ar mazu ātrumu). Daži pētījumi tomēr pauž viedokli, ka, lai elektromobili saražotu, tiek patērēts vairāk resursu, nekā tradicionālais auto iztērējot visā darba mūžā. Taču līdz ar naftas cenu kāpumu pasaulē un nepieciešamību mazināt cilvēka radīto ietekmi uz vidi izmešu formā elektromobiļi kļūst aizvien nepieciešamāki.

Elektromobiļu kļūšana par Latvijas ikdienu notiks pamazām, samazinoties elektromobiļu cenai un pieaugot sabiedrības interesei par šo tehnoloģiju, sekojot pārējās pasaules pieredzei

Pēc Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) datiem, pavisam Latvijā līdz 2018. gada 1. jūlijam reģistrēti 479 elektrotransportlīdzekļi, no tiem 369 vieglie transportlīdzekļi, kas ir teju par simtu vairāk nekā pirms gada (2017. gada 1. jūlijā bija reģistrēti 280 vieglie transportlīdzekļi). Vērtējot Latvijas autoparku, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta pētnieks Kristaps Vītols norāda, ka būtisku tā daļu veido lietoti transportlīdzekļi. Ja vietējā tirgū parādīsies lēti, lietoti elektroauto, tie arī nonāks lietošanā, palielinot elektroauto skaitu uz Latvijas ceļiem. "Elektromobiļu kļūšana par Latvijas ikdienu notiks pamazām, samazinoties elektromobiļu cenai un pieaugot sabiedrības interesei par šo tehnoloģiju, sekojot pārējās pasaules pieredzei," situācijas maiņu tuvākajā nākotnē Latvijā raksturo K. Vītols un piebilst, ka nozīmīgs elektromobiļu popularizēšanas pienesums ir valsts atbalsts, pērkot jaunu elektromobili. "Kā rāda pieredze, liela daļa Latvijas elektromobiļu brauc pa mūsu ceļiem tikai tāpēc, ka valsts piedāvāja nozīmīgu finansiālu atbalstu KPFI projekta ietvaros. Ja šāds finansējums būtu pieejams arī privātpersonām, visticamāk, daļu no jauno auto pircējiem izdotos pārliecināt par labu elektromobiļa iegādei."

Par lielāko elektromobiļu problēmu gan Latvijā, gan pasaulē kopumā K. Vītols nosauc to cenu: "Ievērojamu mašīnas cenas daļu veido baterija, kura attiecīgi tālāk ir vājākais punkts – tā nespēj nodrošināt tādu nobraukumu kā tradicionālajiem automobiļiem, to nevar tik ātri uzlādēt kā uzpildīt benzīnu, turklāt tai ir ierobežots darba mūžs – mazāks, nekā lietotāji vēlētos, nomaiņas izmaksas ir mērāmas vairākos tūkstošos eiro. Pirmos funkcionālos mīnusus – nobraucamo distanci, uzlādes ātrumu – var uzlabot, ja bateriju padara vēl dārgāku. Notiek intensīvs darbs pētniecībā, lai izstrādātu lētākas, ātrāk lādējamas, lielākas ietilpības un garāka mūža baterijas. Visticamāk, parametru uzlabošanās notiks pamazām."
 

Mājās, darbā vai ceļā 

"Elektromobilis man kā cilvēkam, kas mācījies elektroinženierzinātnes, jau kādu laiku bija sapnis. Reālistiski domāju, ka tā man būs otrā vai trešā automašīna, jo nelikās, ka varēšu tādu atļauties. Ar sievu kopīgi sapņojām par lietotu Tesla auto, bet par šo elektromobili uzzinājām no sludinājuma portālā. Aizsūtīju sievai ar tekstu: "Ha-ha! Šo gan mēs varētu atļauties", uz to viņa man atbildēja: "Smukiņš! Ņemam!" Trīs dienas vēlāk ar to atbraucu mājās," savu ceļu pie 2012. gada laidiena Citroen C-Zero stāsta bloga Czerolv.blogspot.com autors Kārlis Mendziņš un piebilst, ka laipnais pārdevējs Tukumā sacījis, ka viņam bijušas sešas šādas mašīnas, visas izpirktas. 

2017. gada februārī, kad mērots ceļš no Tukuma uz Rīgu -25 °C, elektromobilis notestēts skarbākajos laikapstākļos un nelicis vilties arī turpmāk, veicot aptuveni trīsdesmit kilometru ik dienu. Tiesa, ziemā papildu enerģija jātērē sildītājam, kurš Kārļa auto atņemot ap ceturtdaļu no iespējamā nobraukuma, kas jau tā mēdz sarukt, jo baterijas aukstumā uzglabā mazāk enerģijas. Taču vadītāju tas nesatrauc, jo auto tiek uzlādēts, esot darbā, no parastās rozetes, un jau ap pusdienlaiku baterija ir pilnībā uzlādēta. "Mans ikdienas maršruts nav tik ilgs, lai salons paspētu uzsilt, tāpēc sildītāju slēdzu tad, kad braucu tālākus gabalus, piemēram, uz laukiem Limbažu pusē," piebilst Kārlis.

Šī gada jūlijā CSDD elektromobiļu lietotājus iepriecinājusi ar nacionālā līmeņa uzlādes staciju tīkla pirmo kārtu – tās ir 70 elektromobiļu ātrās uzlādes stacijas, kas izvietotas uz valsts galvenajiem autoceļiem un lielākajās apdzīvotajās vietās. Līdz 2021. gadam paredzēts uzstādīt līdz 150 ātrās uzlādes stacijām.

"Pašreizējais uzlādes staciju tīkls palīdz tajos gadījumos, kad jābrauc kaut kur tālāk. Iemet aci, kur ir stacijas, un dodies bez raizēm. Liels paldies tiem, kas nepakļāvās spiedienam atvērt stacijas pilsētās. Daudz vērtīgāk ir tās novietot gar šosejām, lai var izbraukāt visu Latviju," stāsta Kārlis. "Nesen bijām uz kāzu svinībām pie Lietuvas robežas, un tikai tad, kad mašīna sāka signalizēt, ka jāsāk meklēt uzlādes stacija, to darīju. Uzlādēju savu Citroen Elejas uzlādes stacijā." Tas, ko Kārlis priecātos ieraudzīt Latvijā, ir uzlādes vietas pie lielveikaliem vai degvielas uzpildes stacijās. 
 

Jo mazāks, jo zaļāks 

Lai gan elektroauto jau ir zaļa izvēle, RTU pētnieks Kristaps Vītols uzsver – zaļāki ir tie auto, kuri ir mazāki. To ražošanai vajadzīgs mazāk materiālu, tie ir ekonomiskāki, jo jāpārvieto mazāka masa un arī aizņem mazāk vietas stāvvietās. Tirgus šobrīd piedāvā izvēli no maziem divvietīgiem elektroauto līdz pat septiņvietīgiem džipiem. 

"Nevaru iedomāties nevienu argumentu, kas mudinātu mani atgriezties pie ierastā vecā auto ar benzīna vai dīzeļa dzinēju," strikti nosaka elektromobiļa vadītājs Andris Engers, kurš jau ilgāku laiku ikdienas gaitās dodas ar Volkswagen e-Golf. Pie elektromobiļa Andris nonācis, kad bija aprīkojis savu māju ar saules paneļiem. Nākamais solis dzīvesveida maiņā bija elektromobiļa izvēle, par to domas raisījušās jau kopš 2014. gada. Pirms auto iegādes Andris testējis dažādu zīmolu auto, par svarīgāko kritēriju izvirzot veicamās distances garumu, komfortu un vēlmi neizcelties vizuāli citu auto plūsmā. Turklāt pie Volkswagen centriem visā Latvijā ir nodrošināta arī bezmaksas auto uzlādes iespēja. 

Latvija ir fantastiska vieta, lai brauktu ar elektromobili, ja vadītājs izpilda mazu mājasdarbu, iepriekš apzinot uzlādes vietas savā iecerētajā maršrutā

Andra auto ļauj ziemā veikt ap 180 kilometriem, vasarā – no 250 līdz 270 kilometriem. Auto daudz ripo pa Latviju. Nesenais triju dienu Latgales brauciens, veicot 1100 kilometru, Andrim izmaksājis 12 eiro. "Latvija ir fantastiska vieta, lai brauktu ar elektromobili, ja vadītājs izpilda mazu mājasdarbu, iepriekš apzinot uzlādes vietas savā iecerētajā maršrutā," spriež Andris. Par problemātiskāko pašreiz braucējs uzskata cilvēku nezināšanu vai pat drīzāk neizpratni. "Pirms rezervēju naktsmājas, mēdzu noskaidrot, vai tur būs auto uzlādes iespējas, kam nepieciešama tikai parasta rozete. Viesnīcās atbildes mēdz būt striktas un noraidošas, nemaz necenšoties saprast, kas tas ir un vai to varētu nodrošināt. Turpretī kempingi un mazākas lauku mājas ir daudz atvērtākas un gatavākas izprast, ko nozīmē auto pieslēgšana elektrībai," stāsta Andris. Citādi Latvija ir gatava elektromobiļu apkalpošanai. 

Savukārt Ivetu Pazari, kura jau gadu par savu pārvietošanās līdzekli sauc BMW i3 elektroauto, uz šo soli pamudinājuši vairāki argumenti pēc tam, kad līdzšinējais auto neatgriezeniski tika bojāts autoavārijā: "Izvēlēties elektromobili, nonākot neplānotas jauna auto iegādes nepieciešamības situācijā, pamudināja vairākas lietas. Pirmkārt, pozitīvas, pat jūsmīgas atsauksmes no ģimenes drauga, kas apgalvoja, ka elektroauto pieprasa arī pavisam citu braukšanas filosofiju. Otrkārt, iespaidi pēc ciemošanās pie dēla Nīderlandē, kur gandrīz uz katra stūra varēja redzēt lādējamies elektroauto. Treškārt, Latvijas elektrodzinēju guru un, manuprāt, fenomenāla inženiera izgudrotāja Andra Dambja rekomendācijas. Un, protams, izdevīgums. Tiesa ne tūlītējs, bet divu trīs gadu periodā gan."

Ikdienā Iveta nobrauc vidēji pussimt kilometru, par garāko braucienu pagaidām uzskatāms ceļš Rīga–Liepāja. "Dēlam šovasar bija plāns aizbraukt līdz Norvēģijas ziemeļiem, tas ir pavisam reāli, jo Zviedrijā un Norvēģijā ir ļoti labs ātro uzlādes staciju ar CCS kontaktdakšām pārklājums. Turpretī, piemēram, Igaunijā pārvietoties ar BMW vai VW bez pārveidotāja būtu gandrīz neiespējami, lai arī uzlādes staciju pārklājums ir blīvāks nekā pagaidām Latvijā," stāsta Iveta un piebilst, ka par problemātiskāko apstākli Latvijā pašreiz uzskata nepietiekamu ātro uzlādes staciju skaitu Rīgā un lielajās pilsētās. 


Elektromobiļu vadītājiem savas priekšrocības

  • Lai veicinātu videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu Latvijā, elektromobiļiem un to īpašniekiem noteikti atvieglojumi un priekšrocības.
  • Elektromobiļiem netiek piemērots transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis.
  • Samazināta uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme – 10 eiro mēnesī (iepriekš 42,69 eiro mēnesī).
  • Elektromobiļu pirmreizējā reģistrācija, kā arī reģistrācija, pirmo reizi saņemot speciālas nozīmes numura zīmes, ir bez maksas.
  • Speciālu, vizuāli atšķirīgu numura zīmju pirmais komplekts – bez maksas.
  • Elektromobiļiem, kas aprīkoti ar šīm numura zīmēm, atļauts braukt pa sabiedriskā transporta joslām.
  • Liepājā pašvaldības maksas stāvvietās un Rīgā Rīgas satiksmes apsaimniekotajās autostāvvietās (izņemot apakšzemes autostāvvietā K. Valdemāra ielā 5a) elektromobiļus var novietot bez maksas.
  • Jūrmalā elektromobiļi ir atbrīvoti no iebraukšanas maksas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Avots: CSDD

Top komentāri

ļuļa
ļ
beidziet tak vienreiz melot par elektroauto zaļumu! no kurienes elektrība nāk? ai, piemirsu, zaļajiem pajoļiem tā nāk no rozetes sienā, nevis no fosilajiem izrakteņiem. tālāk par elektroauto elektroniku - ir grūti iedomāties kaut ko videi kaitīgāku kā tā. sākot jau ar pamatīgu retzemju metālu pielietojumu jaunajās tehnoloģijās un beidzot ar milzīgiem akumulatoriem, kurus ir ļoti problemātiski un videi kaitīgi utilizēt. elektroauto nav nekas videi draudzīgs, vienkārši jauns bizness un tas arī viss. un tā to arī vajag pasniegt.
Scorseze
S
Debilitātei nav robežu:)! Lai tie gudrinieki pastāsta, no kurienes viņi taisās ņemt elektroenerģiju šādos apmēros (vējš, saule, vai tā saucamie "atjaunojamie" resursi to nesaražos), jo līdz šim mājsaimniecībās lielākais elektroenerģijas patēriņš bija cepeškrāsns (kuru ieslēdza divreiz nedēļā) un mājas apsilde (ja to varēja atļauties), taču auto enerģijas patēriņš ir neskaitāmas reizes lielāks un katru dienu. Otrais aspekts, cik ekoloģiska ir akumulātoru ražošana un to vēlēkā utilizācija, kura litija akumulātoriem ir praktiski neiespējama.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 1772

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Skaitām jau trešo vasaru

Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā jau trešo gadu norisinās dabas skaitīšana. Latviju apseko vairāki simti ekspertu, lai apzinātu pie mums esošos biotopus un to kvalitāti. Par to, kā šogad norit ...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena