Siguldas novada Mālpils pagasta bioloģiskajā saimniecībā SIA Gold Wings jeb Zelta spārni Paula Jēkabsone un Arnis Kargans audzē ne tikai dažādus mājputnus, bet arī eksotiskos un krāšņos fazānus. Mērķis ir izaudzēt veselīgus putnus un nodrošināt tiem tādu dzīvesveidu, kas maksimāli atbilst viņu dabiskajai dzīvesvietai – mežam. Turklāt viņi ir vienīgie bio fazānu audzētāji Eiropā.
Kā radās interese sākt audzēt fazānus?
Arnis: Fazāni ir augstākā pilotāža putnu audzēšanā. Viena lieta, ja audzē fazānus skaistumam, otra – audzēt tos cāļa gaļas ražošanai. Tā ir liela atšķirība. Visu mūžu esmu nodarbojies ar sportu, man ir bijis pieejams labs ēdiens. Šobrīd, kad mums ir divi bērni, saprotam, ka veikalā nopirkt kvalitatīvus produktus nav nemaz tik vienkārši. Radās doma, ka jāaudzē pašiem savi dārzeņi un arī gaļa. Ja audzēsim gaļu, tad kāpēc ne labāko gaļu?! Latvijā un citviet Eiropā fazānus audzē medībām. Putns, kas izaudzēts medībām, ir pieaudzis, bet mēs audzējam fazānu cāļus, kuru gaļas uzturvērtība krasi atšķiras. Pirms diviem gadiem, kad noteikumu maiņas dēļ mums nācās no jauna kārtot dažādas atļaujas, bio fazānu cāļus mēs audzējām vienīgie Eiropā. Cik zinu, tad tā ir joprojām, bet apgalvot nevaru. Tā kā man nepatīk darīt to, ko dara visi, sākt audzēt fazānus šķita interesanti. Sākumā audzējām tikai savai ģimenei, ar laiku pieprasījums pēc mūsu putnu gaļas auga.
Ar ko īpaša ir fazānu gaļa?
Arnis: Pie mums daudziem nav izpratnes par fazānu gaļu. Piemēram, Japānā šo gaļu ļoti daudz izmanto dažādās nozarēs. It īpaši medicīnā, jo fazānu gaļai ir ļoti augsta uzturvērtība, mikro- un makroelementu daudzums ir ļoti liels. Četru gadu laikā, kopš audzējam fazānus, esmu izpētījis lielu daudzumu teorijas, kā arī mūs visu laiku konsultē fazānu audzētājs no Minesotas Amerikā.
Kā līdztekus fazāniem nonācāt pie citu mājputnu audzēšanas?
Arnis: Fazāns joprojām ir 80% no tā, ko darām, jo tas paņem mums visvairāk spēka. Sākām audzēt mājas vistas, jaunpīles, paipalas, jo cilvēki sāka pieprasīt. Šobrīd esam Latvijā vienīgie, kas audzē bio paipalas. Mums neviens putns nedzīvo kūtīs. Putni, kas dzīvo kūtīs, elpo amonjaku, kas rodas no viņu atkritumiem. Šādiem putniem ir mazkustīgs dzīvesveids, tāpēc arī viņu muskuļi attīstās citādāk. Tas viss negatīvi ietekmē gan olu, gan gaļas kvalitāti. Savukārt mēs jebkuru cālīti pieradinām dzīvot āra apstākļos, lai viņi būtu pietuvināti dabai. Mums arī vistas ziemā dzīvo ārā. Neviena nav apsalusi. Mums ir cikliska putnu saimniecība, tāpēc putnu skaits ir mainīgs. Piemēram, fazāni dēj olas tikai vienu reizi gadā, laikā no aprīļa līdz jūlijam. Līdz ar to, cik izaudzēsim, tik tajā gadā mums būs šo putnu. Vistai varam uztaisīt četrus piecus dēšanas ciklus gadā. Pīlei tāpat. Mēs audzējam jaunpīli, jo tās gaļa nav tik trekna. Mūsu pīle ir kā tāds jaunlopu steiks. Ātri pagatavojama un mīksta. Priecē, ka cilvēki mūsu produktus ir novērtējuši. Gan mūsu fazānu, gan vistu olām uzturvērtība ir pilnīgi cita, jo audzējam putnus tā, lai no olas izšķiltos spēcīgs cālis, kas var dzīvot āra apstākļos. Mēs nedodam nekādas vielas, lai mūsu putni dētu olas katru dienu, tāpēc arī kvalitāte atšķiras. Mūsu mērķis – gada laikā izaudzēt ap 15 000 putnu.
Ko jums nozīmē saimniekot bioloģiski un ilgtspējīgi?
Paula: Mums svarīgi ir audzēt putnus tā, kā to darīja senatnē, gan uzturvērtību, gan dzīves apstākļu ziņā. Esam pilna cikla saimniecība. Mūsu saimniecībā nekas nepaliek pāri. Ne tikai olas un svaiga gaļa, bet gatavojam arī dažādus gaļas izstrādājumus: pastētes, buljonus, marinējumus. Izmantojam visu. Arī putnu mēsli tiek iestrādāti mūsu dārzā. Viss, kas nāk no zemes, tur arī nonāk atpakaļ. Piemēram, putniem beram graudus nevis traukos, bet uz zemes, kas ir gan dabiskāk, gan labāk putniem, jo viņiem tad ir, ar ko nodarboties. Ja putns garlaikojas, viņš sāk stresot un knābt citus. Mūsu putniem regulāri mainām arī voljērus, lai viņiem vienmēr būtu svaiga zāle. Fazānu voljēriem nav cieta jumta seguma, tikai amortizējošs tīkls, jo fazāniem ir svarīgi, lai viņi varētu mazgāties lietū. Darām visu, lai pietuvinātu dzīvošanu pēc iespējas dabiskākiem apstākļiem.
Arnis: Mēs paši maļam pārtiku, arī putnus barojam ar bio graudiem. Tā kā pērn rudenī esam kļuvuši par Jurgensburg Agro kooperatīva biedriem, viņi mums piegādā bio graudus par izdevīgu cenu. Tas ļāva mums samazināt izmaksas par pārtiku, kas nav mazsvarīgi, jo putniem, kuri dzīvo ārā, nepieciešams lielāks proteīna daudzums. Vistai, kas dzīvo kūtī, pietiek ar 14% proteīna, mūsu putniem nepieciešami 24–26%. Tādējādi varam gala patērētājiem piedāvāt arī draudzīgāku cenu mūsu produktiem. Kā jau Paula teica, visu, kas mums ir, izmantojam vai pārstrādājam otrreiz. Pat olu čaumalas no inkubatora Paula karsē, tad samaļ un kā kaļķa avotu dod putniem. Tā esam saimniekojuši no paša sākuma un citādi nemaz nevaram un negribam.
Kādi bijuši līdz šim lielākie izaicinājumi, attīstot bio saimniecību un audzējot putnus?
Paula: Kad sākām putnkopības biznesu, bijām kā baltas lapas. Es pat nezināju, ka vistām cālīši ir krāsaini. Domāju, ka visi ir dzelteni. Pirmajā gadā, kad sapratām, kā putnus inkubēt, barot, nevarējām atrast informāciju par to, kā šos putnus audzēt dabā, nevis iespundējot kūtī vai būrī. Kad jau bijām izaudzējuši lielu putnu skaitu, uznāca vētra, un aizvēja siena tika aiznesta pa gaisu. Mums bija lieli zaudējumi. Atkal saņemties, visu atjaunot un turpināt darboties nebija viegli. Ir bijuši daudz un dažādi sāpīgi momenti, bet esam tiem tikuši pāri.
Arnis: Kad sākām audzēt fazānus, nevarēju iedomāties, ka Latvijā putnkopības jomā ir tik daudz krāpnieku. Visās putnkopības grupās, kas ir izveidotas sociālajos tīklos, labāk neko neiegādāties. Sākumā pazaudējām lielas investīcijas, jo sapirkām fazānus no visām iespējamām vietām Latvijā. Ar laiku atklājās, ka visi putni ir nekam nederīgi. Mums bija pārdoti gan veci putni, gan putnu pāris, kur viens bija tēviņš, bet otrs – nevis mātīte, bet jauns tēviņš, kuram spalvas nebija nokrāsojušās. Tobrīd nezinājām, ka fazāni maina spalvas otrajā gadā. 80% no sākotnēji iegādātiem fazāniem bija tuvradnieciski, tiem dzima vāji cāļi. Kad visu ar laiku jau sapratām, mūsu fazānu vaislas ganāmpulku iegādājāmies Čehijā, kur putniem ir dokumenti. Audzējot savvaļas putnus, ir jābūt dokumentam, ka viņi dzimuši nebrīvē, citādi pārdot putnu gaļu nav atļauts. Vēl joprojām Latvijas likumdošana un birokrātija arī ir liels izaicinājums, jo katru brīdi tiek izdomāti jauni likumi, kuriem grūti pat izsekot. Jāteic, ka šajos jautājumos mums daudz ir palīdzējušas Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieces. Esam par to ļoti pateicīgi. Šogad esam palielinājuši savu teritoriju. Uz nomaksu pērkam vēl klāt zemi. Mums būs stūrītis viesiem – tur šobrīd Paula jau sasējusi rudzupuķes. Ceļu stikla māju, kur būs grils, kur varēs atbraukt, uzcept gaļu un apskatīt fazānus. Mērķi un plāni mums lieli.