Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas students Lūkass Segliņš ir radījis sērfa dēli, kas izaudzēts no sēņu micēlija. Viņa mērķis bija izstrādāt ilgtspējīgu alternatīvu poliuretāna putām, kas dominē sērfošanas industrijā. Sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniekiem un Drtyboards sērfa dēļu meistariem tapis funkcionāls prototips, kas apliecina, ka var izveidot bioloģiski noārdāmu un videi drošu sērfa dēli.
Kāpēc tieši sērfa dēļa dizaina izstrāde piesaistīja tavu profesionālo uzmanību?
Tas bija likumsakarīgi, jo pats jau vairākus gadus nodarbojos ar sērfošanu. Bakalaura programmas studiju laikā, tieši pirms ceturtā kursa sākuma, kad bija jau jāsāk domāt par bakalaura darba tēmu, pusgadu mācījos Lisabonā. Iespēja padzīvot Portugālē, sērfošanas mekā, papētīt tās kultūru, sērfošanas industriju un arī pašam pasērfot bija kā atspēriena punkts idejai par sērfa dēļa izveidi. Līdz šim sērfojis esmu arī Marokā, kas arī ir viena no sērfotāju iecienītākajām vietām. Latvijā jau arī var pasērfot, bet tikai pāris reižu gadā, taču tas padara šo procesu vēl īpašāku, jo tev nākas pacīnīties, lai noķertu īsto vilni.
Tradicionāli sērfa dēļus izgatavo no poliuretāna vai polistirola putām. Šis materiāls ir dēļa kodola pamatā, kam pa vidu ir saplākšņu stringers, kurš satur kopā visu konstrukciju. Tai apkārt ir stiklšķiedra un epoksīda sveķi. Es gribēju radīt dabai draudzīgāku dēļa versiju, jo poliuretāns ir naftas izcelsmes materiāls. Vēlējos atrast tādu alternatīvu, lai pēc tam, kad sērfa dēlis ir kļuvis nederīgs, tas dabā varētu īsā laikā sadalīties, neradot piesārņojumu. Turklāt ik gadu pasaulē tiek saražoti 75 tūkstoši jaunu sērfa dēļu. Arī dēļu ražošanas procesā rodas liels daudzums CO2 izmešu. Sērfa dēļi no poliuretāna vai polistirola putām apkārtējā vidē sadalās simtiem vai pat tūkstošiem, varbūt pat miljoniem gadu laikā. Kad, pētot šo tēmu, redzēju šos šokējošos skaitļus, tie man atvēra acis un lika paskatīties uz to no pavisam citas perspektīvas. Sapratu, ka vēlos kaut ko darīt lietas labā.
Poliuretāna vietā esi izvēlējies sēņu micēliju. Kā šis inovatīvais materiāls nonāca tavā redzeslokā?
Kad sāku meklēt poliuretāna putām aizstājēju, pamanīju, ka iepakojuma ražošanā izmanto sēņu micēliju. Sāku dziļāk pētīt un sapratu, ka ir vērts pamēģināt šo materiālu pārnest uz šērfošanas industriju un ieviest sērfa dēļu ražošanā.
Sēņu micēlija kompozītmateriāls sastāv no sēnes un substrāta. Substrāts ir vide, kas nepieciešama sēnēm, lai tās augtu un attīstītos. Pētījuma laikā eksperimentēju ar četriem substrātiem: bērzu skaidām, kaņepju šķiedru, auzām un priežu slīpputekļiem kopā ar celulozi. Testēšanas rezultātā kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniekiem izvēlējāmies kaņepju šķiedras, jo tās pēc savām īpašībām visvairāk atgādina poliuretāna putas. Tām piemīt laba peldspēja, vieglums un dažādas apstrādes iespējas. Kaņepju šķiedras pašas par sevi strādā kā tāda ļoti spēcīga armatūra.
Kā notika pats sērfa dēļa audzēšanas process?
Process bija garš, jo kopā ar institūta pētniekiem man bija jāmācās, kā izaudzēt un pielietot sēņu micēliju. Vispirms bija jāizveido forma, kurā šo sēņu dēli izaudzēt, jo, protams, šis veids krasi atšķiras no tradicionālajām sērfa dēļa izgatavošanas metodēm. Parasti ir poliuretāna klucis, no kura meistars izšeipo sērfa dēli. Manā gadījumā tik liela apjoma formēšana nestrādāja, tāpēc nācās sēņu micēliju audzēt iekšā jau iepriekš sagatavotā formā. Sākumā tiek ielikts tāds pats mugurkauls, kāds ir tradicionālajiem sērfa dēļiem, pēc tam formā iepilda sēņu micēliju, aizver to ciet un gaida, kamēr sēnes izaug.
Sēņu audzēšanas procesā svarīgi ir kontrolēt apkārtējo vidi. Sekot līdzi gaisa mitrumam, lai sēnes ātrāk augtu. Pēc nedēļas formu vērām vaļā. Izaudzēto dēli likām siltuma presē, izmantojām mitruma nosūcēju, jo šajā stadijā bija svarīgi samazināt dēlī esošo mitruma daudzumu, lai tas nesāktu pūt. Sēņu micēlijs bija labi jāizžāvē.
Sēņu audzēšanas procesā ir brīdis, kad ir svarīgi, lai sēnes nomirtu un neturpinātu tālāk veidot augļķermeņus, tāpēc it īpaši svarīgi bija sekot arī noteiktai temperatūrai. Izaudzēto sēņu dēli slīpēja, noklāja ar lina audumu un pārklāja ar epoksīda sveķu slāni. Pēc tam vēlreiz nopulēja, lai galarezultātā rastos smuks sēņu micēlija sērfa dēlis.
Kopumā dēļa izveide aizņēma aptuveni divas nedēļas. Pats sarežģītākais man bija materiāla izpēte, jo pirms tam neko no sēņu micēlija nebiju veidojis. Informācija, ko institūta pētnieki man sniedza, bija ļoti apjomīga. Tā kā visu par sēnēm nācās apgūt no nulles, tas prasīja gana daudz laika un pūļu. Sākumā daudzi teica, ka šādu sērfa dēli no sēņu micēlija nebūs iespējams izaudzēt, jo tas ir pārāk sarežģīti. Tā kā man gribējās pierādīt pretējo, šis spīts arī stimulēja nepadoties, un beigās arī izdevās.
Kā redzi šī sērfa dēļa nonākšanu tirdzniecībā? Vai par to vēl pāragri runāt?
Tam ir visas iespējas kādreiz nonākt veikalu plauktos. Šobrīd ir izstrādāts dēļa prototips. Esam to testējuši uz ūdens, jo mums bija nepieciešams pārbaudīt tā peldspēju, lai varam pierādīt citiem, ka šāds dēls ir funkcionāls. Izpeldinājām to gan vienu pašu, gan ar sērferi virsū, lai redzētu, ka šis dēlis patiešām nenogrimst. Tā kā šis ir prototips, tad ar to pilnvērtīgi sērfots gan vēl nav – uz viļņa tas vēl nav testēts.
Jāteic, ka viens no maniem sadarbības partneriem ir Einārs Landmanis no uzņēmuma Drtyboards, kas vienīgie Latvijā ražo sērfa dēļus. Einārs ir profesionālis savā jomā. Viņš labi zina, kā tiek ražoti sērfa dēļi un kādas ķīmiskās vielas tiek izmantotas, kas nebūt nav draudzīgas ne dabai, ne cilvēkiem. Einārs atbalstīja mani šīs idejas realizēšanā, vēlreiz apliecinot to, ka šim materiālam ir potenciāls.
Lai ieviestu šādu dēli ražošanā, turpmākie attīstības soļi ir diezgan sarežģīti. Domāju, ka vispirms jāiegūst vēl papildu zināšanas un prasmes par sēņu micēlija izmantošanu un pēc tam tikai var virzīties uz sērfa dēļu ražošanu, ja līdz tam izdosies nonākt. Tā kā esmu uzsācis studijas maģistrantūras programmā, turpmāko divu gadu laikā turpināšu izpēti.
Kā tu vērtē sēņu micēlija kā materiāla pielietojumu dizaina nozarē?
Sēņu micēlijam kā materiālam redzu daudzas iespējas ne tikai sērfošanas jomā, bet arī citu produktu dizainā. Jau šobrīd sēņu micēliju daudz kur pielieto, piemēram, siltumizolācijā. No tā tiek gatavotas interjera mēbeles, lampas, krēsli. Tuvākajos gados tas kļūs arvien populārāks, jo pašreiz tas ir tādā kā testa stadijā. Cilvēkiem ir interese par šo materiālu, jo pagaidām tas ir kaut kas jauns un neparasts. Ceru, ka šo ilgtspējīgo materiālu arvien vairāk izmantos dažādās sfērās. It īpaši ražojot iepakojumu, domājot par tā dizainu, jo to var izmest dabā, kur tas īsā laikā arī sadalīsies. Tas patiesi ir lielisks un pateicīgs materiāls