Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +23 °C
Skaidrs
Svētdiena, 26. maijs
Varis, Eduards, Edvards, Edvarts

Mazāk gaļas šķīvī – labāk klimatam

Izpratne un interese par augu valsts uzturu arvien palielinās.

Mūsdienās viens no lielākajiem draudiem gan dabas daudzveidībai, gan klimata pārmaiņu veicinātājs ir industriālā lopkopība. Ja mēs uzturā lietotu vairāk augu ēdienu un mazāk gaļas, tas nāktu par labu ne tikai zemeslodei, bet arī mūsu veselībai. 

Ietekmēt var ikviens

"Tam, ko ēdam un kādu pārtiku izvēlamies, ir liela ietekme uz vidi. Mēs bieži neaizdomājamies, taču dzīvnieku valsts un augu valsts produktiem šī ietekme ir atšķirīga," stāsta izaicinājuma Neapēd zemeslodi vadītāja Lilita Kenta un piebilst: "Neatkarīgi no tā, no kurienes produkts pie mums ir atvests, augu valsts produkti ir daudz mazāk dabas resursu šķērdējoši nekā dzīvnieku valsts produkti. Produktu transportēšana ir atbildīga tikai par mazu daļu no visām pārtikas emisijām. Lielākajai daļai pārtikas tie ir mazāk par 10%, un Eiropā ēdiena transportēšana rada tikai 6% no emisijām, kas ir līdzvērtīgi iepakošanas izraisītajām emisijām. No dabas aizsardzības viedokļa, lielāka ietekme ir tam, ko ēdam, nevis kur tas izaudzēts."

Pēc L. Kentas teiktā, kopumā dzīvnieku produktu ražošana rada vairāk nekā pusi no visām pārtikas ražošanā radītajām emisijām. "Ja vienā maltītē liellopu gaļu aizstājam ar pupiņām, mēs samazinām CO2 pēdu par 78 reizēm. Tas ir milzīgs skaitlis! Cilvēkiem bieži šķiet, ka viņi neko nevar mainīt, taču ikvienam no mums ir ietekme, un visi kopā mēs veidojam lielu grupu."

Šogad kampaņā iesaistījušies vairāk nekā 12 tūkstoši dalībnieku.

Uz šķīvja visa planēta

Arī Apvienoto Nāciju Organizācija iesaka augu valsts uzturu kā ietekmīgu risinājumu klimata krīzei. Oksfordas Universitātes (Lielbritānija) uztura zinātnieki ir sarēķinājuši, ka augu valsts uzturs ļauj par 75% samazināt zemes platību patēriņu, ūdens piesārņojumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tikmēr Latvijā vidējais gaļas patēriņš uz cilvēku vismaz divreiz pārsniedz uztura zinātnieku rekomendācijas.

"Pārtikas ražošanai pasaulē tiek izmantotas milzīgas zemes platības. Tieši pusi no visas dzīvībai piemērotās zemes aizņem lauksaimniecība. Savukārt lielāko daļu jeb 77% no lauksaimniecības teritorijām izmanto dzīvnieku produktu ražošanai. Gaļa, piens un olas prasa visvairāk zemes, bet nodrošina tikai 18% no visām pasaulē saražotajām kalorijām. Pētnieki ir aprēķinājuši: ja mēs visi pārietu uz augu valsts uzturu, kas, protams, nav jādara, bet tādā hipotētiskā pasaulē mums uz planētas atbrīvotos tik daudz vietas, cik liels ir Āfrikas kontinents. Ja runājam par bioloģisko produktu audzēšanu, tad saražot tik daudz biogaļas, cik mēs to šobrīd patērējam, nav iespējams. Lai audzētu gaļu bioloģiski, ir nepieciešamas vēl lielākas zemes platības. Tas nav risinājums mūsdienu pasaulē. Cilvēkiem vajadzētu censties ēst mazāk gaļas, bet kvalitatīvāku," uzskata L. Kenta.

Eiropas Savienības politika

No lauka līdz galdam iekļauaugu valsts pārtiku veidos, kā radīt veselīgāku un ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu. Pērn rudenī norisinājās pētījums Veikalu vegvērtējums, kas ik gadu vērtē augu valsts jeb vegāniskās pārtikas pieejamību Latvijā. Kopš iepriekšējā pētījuma 2022. gada rudenī vegānisko produktu skaits pārtikas veikalos ir pieaudzis vidēji par 83%. Visplašāk pieejamas ir piena alternatīvas, savukārt straujākā izaugsme novērota gaļas alternatīvu pieejamībā. Daudzviet nu ir pieejama augu valsts majonēze, humoss, siera alternatīvas, saldējums un pudiņi. Daži veikali ieviesuši arī vegāniskus saldos sieriņus un saldētu picu.

Pieprasījums palielinās

Saskaņā ar pētījumu, pieprasījums pēc vegāniskiem produktiem Latvijā pieaudzis vairāk nekā trīs reizes, zina teikt L. Kenta. Arī vietējie pārtikas ražotāji arvien vairāk sāk ražot šāda veida produktus. Piemēram, veikalu tīklā Rimi patlaban ir pieejami vairāk nekā 400 vegānu un specializētās pārtikas produktu. Arī Eiropā pēdējo divu gadu laikā pieprasījums audzis par 20%. Prognozes lēš, ka līdz 2030. gadam šis skaitlis palielināsies ik gadu. "Tāpat pagājušā gadā veikalu sortimentos ir vērojami jaunievedumi. Tagad ir pieejamas zivju produktu alternatīvas, piemēram, tunča, laša un kaviāra alternatīvas, kas iepriekš pie mums nebija nopērkamas, kā arī vegāniskie zivju pirkstiņi," stāsta iniciatīvas vadītāja.

Vēl nav plaši pieejamas kefīra un biezpiena alternatīvas, lai gan šajās kategorijās ir vairāki inovatīvi vietējie produkti. Arī augu valsts sviestmaizes un tortes mūsu veikali vēl nenodrošina. "Mums ir, kur tiekties. Latvijā interese par vegāniskiem produktiem ir liela, taču tie nav tik pieejami, jo produktu cenas ir salīdzinoši augstas. Lielos veikalos produktu sortiments ir plašs, mazos veikalos – mazāks. Ja skatāmies reģionos, tad aina pavisam citāda. Pagājušā gada nogalē Vācijā lielie veikalu tīkli Lidl un Kaufland paziņoja, ka pircēju un ilgtspējas labā samazinās vegānisko produktu cenas līdz tādām pašām vai zemākām nekā dzīvnieku valsts produktiem. Līdzīga cenu politika vērojama Lielbritānijā, kur arī cilvēkiem ir liela interese par šāda veida produktiem un kur saprot, ka augu valsts produkti ir tie, kuru pārdošana ir jāveicina, lai palīdzētu veikt cilvēkiem šīs ilgtspējīgās izvēles. Cenu samazināšana augu valsts produktiem ir pozitīva tendence, tāpēc gaidām, kad arī Latvijā kaut kas tāds būs iespējams," teic L. Kenta.

Ēst atbildīgāk

Iemācīties ēst veselīgi un dabai draudzīgi šogad akcijas laikā apņēmušies rekordliels skaitlis. Lai mēneša izaicinājumu varētu paveikt ikviens, dalībnieki var izvēlēties sev piemērotāko apņemšanos – trīs dienas nedēļā ēst veģetāri, katru dienu ēst veģetāri vai izmēģināt pilnībā vegānisku jeb 100% augu valsts uzturu.

Aktivitāte ir liela – šogad pieteikušies vairāk nekā 12 500 cilvēku. "Pēdējos trīs gadus skaitlis visu laiku bija ap desmit tūkstošiem. Varbūt tas saistīts ar to, ka pēdējā gada laikā arī Latvijā piedzīvojām klimata pārmaiņu sekas: gan plūdus Jēkabpilī, gan sausuma periodus. Par laimi, pie mums nebija tik traki kā citviet pasaulē, taču cilvēki saprata, ka arī mēs neesam pasargāti. Tā ka ikviens, kurš vēlas, vēl var piedalīties šajā izaicinājumā. Nekas nav nokavēts. Vienīgais, ko var nokavēt, ir dažādas atlaides, ko piedāvā mūsu sadarbības partneri. Šogad mūs atbalsta visi trīs lielie veikalu tīkli: Maxima, Lidl un Rimi. Apsveicami, ka veikalu tīkli var nolikt malā savstarpējās konkurences lietas un ilgtspējas, cilvēku nākotnes labā iesaistīties un atbalstīt šo akciju. Katrā veikalā akcijas dalībnieki var atrast īpašas atlaides produktiem, kas šomēnes palīdzēs dzīvot dabai draudzīgāk," priecājas L. Kenta. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena