Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Pa Aklā purva taku

Purvu ainavām ir raksturīgs tik daudz kas unikāls – miers un noslēpumainība vienlaikus un neparasta brīvība, kur skatienam klejot. Pēdējos gados, šķiet, to ir novērtējuši dabas tūrisma entuziasti un purvi ir nākuši modē – supošana un laivošana purvu ezeriņos, pastaigas pa purvu ārēm, nokāpjot no laipām ar sniega kurpēm kājās, ja paveicas un atnāk sniegs un sals, tiek organizēta pat slēpošana pa purviem, nemaz nerunājot par pastaigu cienītājiem, kuri nedēļas nogalēs uz Rīgai tuvāko purvu laipām nodrošina teju vai tikpat blīvu cilvēku plūsmu kā pilsētas ielās. To jau nu gan mums tagad vajag vismazāk, vai ne? Tāpēc dosimies tālāk, jo purvu arī citur Latvijā ir gana!


Īpaši aizsargājama teritorija

Purvi Latvijas teritorijā aizņem vairāk nekā piecus procentus, kopumā Latvijā reģistrēti 5078 purvi. Tie ir izplatīti visā valsts teritorijā, bet to novietojums dabas apvidos ir atšķirīgs. Vislielākā purvainība ir Austrumlatvijas, Viduslatvijas un Piejūras zemienē, kur atrodas pēc platības lielākie purvi– Teiču purvs (14074ha), Cenas tīrelis (10600ha) un Lielais Ķemeru tīrelis (5000 ha). 69% no purvu kopplatības aizņem augstie purvi, 28,5% – zemie purvi un 1,8% – pārejas purvi. 

Vidusdaugavas reģiona Jaunjelgavas meža iecirkņa 243. kvartālā atrodas tūrisma vieta Aklā purva taka. Dabas liegums Aklais purvs plešas Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā un ir dibināts 1999. gadā. 2004. gadā dabas parks ir iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā – Natura 2000 teritoriju tīklā. Dabas lieguma kopējā platība ir 2003 hektāri. 

Dabas lieguma teritorija ir vienots biotopu komplekss, kuru vieno Aklā jeb Jūgu purva nosacītais hidroloģiskais režīms un zemais antropogēnā traucējuma līmenis. Teritorijai raksturīga augsta ainaviskā vērtība – šeit sastopamas gan atklātas un daļēji atklātas tipiskas augstā purva ainavas, gan tipiski purva ezeriņi, gan slēgtas meža ainavas.

Purva izcelšanās saistāma ar periodu pēc pēdējā apledojuma, kad apkārtnē esošo ezeriņu krasti sāka aizaugt, veidojot trīs atsevišķus purvus.

Aizaugšanai turpinoties un vēršoties plašumā, šie purvi saplūda vienotā masīvā. Patlaban purva kūdras slāņa biezums sasniedz vidēji četrus metrus, bet dziļākajās vietas, kur meklējami purva pirmsākumi, kūdras biezums sasniedz pat 9,3 metrus.

Purvā un tā apkārtnē sastopamas daudzas ES Putnu direktīvas sugas, piemēram, melnkakla gārgale, sējas zoss, zivju ērglis, jūras ērglis, mednis, mežirbe. No aizsargājamo augu sugām sastopama fuksa dzegužpirkstīte un spilvainais ancītis.

Dabas lieguma teritorijā Otrā pasaules kara laikā ir norisinājušās kaujas, kuru piemiņas vietas ir apzinātas un atzīmētas ar piemiņas plāksnēm. Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada pavasarī, Jūgu purvā notika kauja starp vācu karaspēka daļām un krievu izpletņlēcējiem. Padomju karavīru uzdevums bija novērst Ķeguma hidroelektrostacijas uzspridzināšanu, frontei tuvojoties. Padomju grupa tika iznīcināta, un par šo kauju vēsta divas piemiņas zīmes kauju vietās Jūgu purvā.


Mierīgi un bez steigas

Nokļūt dabas liegumā var, braucot pa skaista meža ieskauto Tabakpurva ceļu. Taču pārgājienu cienītājiem te varētu būt pateicīga vieta vienas dienas maršruta izveidei, un, novietojot auto kādā no tuvākajām apdzīvotajām vietām, pa meža ceļiem un takām iespējams purvā nokļūt kājām. 

Pati labiekārtotā purva taka, ko apsaimnieko a/s Latvijas valsts meži, ir vairāk nekā divus kilometrus gara. Lielākajā posma daļā ir iespējams to mērot apļveida virzienā, tas nozīmē, ka ir maz iespēju sastapt kādu pretimnācēju. Vairākos takas posmos ir izvietoti soliņi, kur apsēsties un baudīt ainavu, iemalkot līdzi paņemto tēju. Mēs esam devušies taku izstaigāt darbdienā un nesastopam nevienu citu apmeklētāju. Klusums un miers, un skaistā ainava iedarbojas tik relaksējoši, ka gribas palikt ilgāk un bez steigas vērot, kā purva ezeriņā spoguļojas rudenīgie mākoņi.

''Purvs ir īpaša ekosistēma, te ir citādāka augu valsts, notiek citādāki procesi zem zemsedzes, cits mitruma režīms un atšķirīga barības vielu aprite nekā, piemēram, mežā. Te dzīvo gan abinieku, gan putnu, gan dzīvnieku sugas, kuras pielāgojušās tieši purva videi. 

Šis ir augstais purvs. Te ir daudz vaivariņu, sastopamas arī citas purviem raksturīgās sugas – sfagni, dzērvenes, rasenes. Purvu atklātās teritorijas medībām izmanto plēsīgie putni, jo purvs ir ar skrajāku apaugumu, vietām tā nav vispār. Tāpēc vieglāk ieraudzīt medījumu,'' stāsta a/s Latvijas valsts meži mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde.

Šī ir aizsargājama teritorija. Sugas, kas ir jūtīgas pret traucējumiem, izvēlas dzīvot šādos biotopos, jo te nenotiek saimnieciskā darbība, tālu ir intensīva satiksme un citi cilvēku izraisīti traucējumi.


Droši gan dabai, gan cilvēkam

Purvs ir savdabīgs arī ainaviski un skaists jebkurā gada un diennakts laikā. Saullēktā un saulrietā iespējams vērot brīnišķīgas gaismēnu spēles, migla piešķir pasakainu noslēpumainību. Pavisam citāds purvs kļūst, kad augus klāj sarma un uzsnieg sniegs. Pavasarī zied vaivariņi, bet vasaras beigās augsni sedz viršu violetais paklājs. 

Apmeklējot labiekārtotās purvu takas, kas paredzētas tūrisma vajadzībām, ne sevi, ne dabu neapdraudam, taču Linde pirms došanās uz purvu iesaka izpētīt maršrutu, paņemt līdzi uzlādētu telefonu, bet, ja plānojat no takas nokāpt un doties savvaļā, arī papīra karti vai karti telefonā, vai vismaz kompasu.

Šim nolūkam labi noderēs mobilā lietotne LVM GEO Mobile. Svarīgi, lai par saviem pārgājiena plāniem jūs būtu informējuši arī kādu mājās palicēju. 

Jau pārgājiena sākumā vajag nolūkot orientieri – pieturas punktu, pēc kura būs iespējams noteikt savu atrašanos. Protams, nepieciešams gadalaikam atbilstošs apģērbs un apavi. Ejot pa laipām, jāņem vērā, ka mitrā laikā vai salā tās kļūst slidenas. ''Turklāt nedrīkst aizmirst, ka siltās ziemās pat janvārī ērces mēdz būt aktīvas un arī purvā ir veģetācija – gana gara zāle un citi augi –, tāpēc jānodrošinās pret ērcēm ar attiecīgu apģērbu un, atgriežoties mājās, rūpīgi jāpārbauda, vai kāda nav pieķērusies,'' atgādina Linde. 

Pastaigu laipas purvos tiek ierīkotas ne tikai tādēļ, lai cilvēks varētu piekļūt tādām dabas vietām, kur citādi nevar tikt, bet arī lai pasargātu purva zemsedzi – gan dzīvo, gan nedzīvo – no cilvēku ietekmes.

(Dzīvā zemsedze ir augi, kurus redzam, bet zem augsnes virskārtas atrodas dažādās stadijās sadalījušās augu daļas, tur ir arī mikroorganismi un bezmugurkaulnieki – to dēvē par nedzīvo zemsedzi.) Ja cilvēks vienreiz nokāpj no laipas, tas neko daudz dabai nenodara, bet, ja takai blakus ir iemīts vēl viens celiņš, tas jau var radīt nevēlamas pārmaiņas. 

Nedrīkst arī aizmirst, ka purvi ir īpaši ugunsbīstamas teritorijas, tāpēc nav atļauts kurināt ugunskurus vai nomest izsmēķus un sērkociņus! Protams, jāatceras arī par atkritumiem – ko esi atnesis līdzi, to aiznes arī prom! 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Lai dzīvo koši dzeltenā!

Ik gadu Pantone paziņo gada krāsu, kura kļūst par vadošo jeb modes krāsu dažādās jomās – interjerā, dekoros, arī floristikā. Šogad, 2021. gadā, tā ir illuminating jeb koši dzeltenā, kas repre...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena