Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 2. februāris
Spīdola, Sonora

Retas sugas un veiksmīgi apdzīvotas ligzdas

Latvijas valsts mežos 2022. gads bijis jaunatklātiem dabas retumiem bagāts.

Daba ir brīnumaina, un pat vēl mūsdienās tajā ir daudz neizpētīta. Ik gadu vides eksperti un citi aktīvisti atklāj jaunas un neparastas sugas, kuras ir retas vai liecina par īpašiem ekoloģiskajiem apstākļiem un biotopiem. Dabas Diena noskaidro, kādi bijuši nozīmīgākie atklājumi a/s Latvijas valsts meži apsaimniekotajās teritorijās 2022. gadā.

Atrod Latvijā retas sēnes

Jau februārī LVM vides eksperts Gaidis Grandāns Tukuma apkārtnes mežos uzgāja jaunu visā Latvijā ļoti retās sēņu sugas – toverīšu sarkosomas – atradni.

Četri augļķermeņi uzieti vidēja vecuma mitrā egļu mežaudzē. Toverīšu sarkosomai ir lodveida forma, kas atgādina toveri, sēnes iekšpusē ir pelēka želejveida masa.

"Šī sēņu suga atrodama uz augsnes pārsvarā agri pavasarī, tūlīt pēc sniega nokušanas. Suga ir reta un aizsargājama visā Eiropā. Latvijā tā kādreiz uzskatīta par izzudušu, tomēr pēdējos gados zināmo atradņu skaits pieaug," skaidro G. Grandāns.

LVM pārvaldījumā esošajās mežaudzēs ir zināmas jau vairāk nekā 20 šīs sugas atradnes. Lielākajā atradnē LVM Ziemeļlatgales reģionā ir uzskaitīti pat vairāk nekā 100 augļķermeņi. Ir pieņēmumi, ka toverīšu sarkosomas augļķermeņu attīstību labvēlīgi ietekmē relatīvi siltas ziemas ar biežiem atkušņiem un paaugstinātu mitrumu.

Gaidim Grandānam uziet retas sēnes šogad palaimējās vēlreiz – veicot vides apsekošanu Gribolvas ceļa pārbūves vajadzībām, viņš Dienvidlatgales reģiona Preiļu meža iecirknī atrada Latvijā retas koksnes sēņu sugas.

Uz lielu dimensiju egles kritalas atrasta visā Latvijā un Ziemeļeiropā ļoti reti sastopamā piepju suga – kokvilnas anomoporija Anomoporia bombycina. Šai sēņu sugai raksturīgi plāni un īslaicīgi pastāvoši augļķermeņi ar zilganu, lavandas vai pelēcīgu nokrāsu. Latvijā suga atklāta 2016. gadā. Kopumā ir zināmas vairāk nekā 20 sugas atradnes, no kurām lielākā daļa ir konstatētas Gaujas Nacionālajā parkā.

Kā arī uz veciem tumšbrūnās cietpiepes Phellinus ferrugineofuscus augļķermeņiem konstatēta īssporu baltene Skeletocutis brevispora. Šī piepju suga kā zinātnei jauna suga aprakstīta relatīvi nesen – 1998. gadā Somijā. Visā izplatības areālā suga sastopama ļoti reti. Latvijā zināmas vairāk nekā 30 sugas atradnes. Šī suga spēj attīstīties tikai uz veciem tumšbrūnās cietpiepes augļķermeņiem vai uz skujkoku koksnes, kas ir noārdīta tumšbrūnās cietpiepes ietekmē. Turklāt pati cietpiepe ir Latvijā īpaši aizsargājama un reti sastopama sēņu suga.

Skaitot ērgļus, ierauga neparastu ķērpi

Savukārt veicot mazo ērgļu monitoringu parauglaukumā Murmastiene, LVM vecākais vides eksperts, ornitologs Uģis Bergmanis jūlijā uzgāja ļoti retu ķērpi – Leptogium saturninum –, kas sastopams bioloģiski augstvērtīgos mežos.

"Pēc apdzīvotas mazo ērgļu ligzdas apskates, pa arborista virvi laižoties lejā, aptuveni 15–18 metru augstumā uz resnas apses stumbra pamanīju neparastu ķērpi, kas izrādījās reti sastopamā piesātinātā leptogija. Šis ķērpis sastopams bioloģiski augstvērtīgos mežos, parasti uz liela izmēra apsēm. Paldies ķērpju ekspertam Rolandam Moisejevam par atbalstu sugas noteikšanā!" par reto atradumu stāsta U. Bergmanis. 

Jaunas melno stārķu ligzdas

Melnais stārķis jeb gandrs, arī goris (Ciconia nigra), ir aizsargājams stārķveidīgo kārtas putns, kuru var atpazīt un viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma. Pēdējos desmit gados to skaits Latvijā ir samazinājies vairāk nekā par 30%, un tiek lēsts, ka mūsu valstī mīt vien 500–700 šo skaisto putnu pāru. Aptuveni 80% no Latvijā zināmajām melno stārķu ligzdošanas vietām atrodas LVM apsaimniekotajos mežos. Lai plānotu atbilstošus aizsardzības pasākumus un novērtētu populācijas dinamiku, kas pēdējās desmitgadēs ir negatīva, tiek veikts ligzdu apdzīvotības un ligzdošanas sekmju monitorings. Pērn veiktajā monitoringā stārķu ligzdošana konstatēta 56 ligzdās jeb 49 % no visām stārķu apmeklētajām ligzdām. Šī gada jūlijā, plānojot mežu apsaimniekošanu, LVM plānotājs Emīls Elksnītis LVM Ziemeļlatgales reģiona Balvu iecirknī pamanīja lielu ligzdu apsē. Apsekojot ligzdu, tajā tika konstatēti trīs jauni melnie stārķi.

Dzīvotnes aizsardzībai ir izveidota teritorija ar mežsaimnieciskās darbības aizliegumu un buferzona ar ierobežotu saimniecisko darbību ligzdošanas periodā. Melno stārķu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies, tāpēc katras dzīvotnes aizsardzība ir nozīmīgs ieguldījums šīs retās sugas saglabāšanā. LVM darbinieki katru gadu atrod ap 20 jaunu melno stārķu ligzdu, kuras tiek aizsargātas un iekļautas monitoringa programmā.

Apgredzeno nejauši sastaptu pūčulēnu

Veicot darba pienākumus Saulkrastu apkārtnē, LVM vides plānošanas speciālists Mārtiņš Kalniņš ceļa malā pamanīja meža pūces mazuli, kurš mēģināja šķērsot ceļu. Pēc mazuļa apskates eksperts pūčulēnu apgredzenoja un ienesa tuvējā mežā, kur uzturējās arī pieaugušais putns. 

"Braucot pa meža ceļu, vispirms pamanīju ceļu zemu pārlidojam pieaugušu pūci, kas pēcpusdienai nav pūcēm raksturīgi. Piebraucu tuvāk un ceļa malā ieraudzīju meža pūču mazuli, kurš mēģināja tikt meža ceļa otrā pusē," stāsta M. Kalniņš.

Kaut arī meža pūce ir Latvijā visbiežāk sastopamā pūču suga, gadā apgredzenoto pūču skaits Latvijā ir mainīgs. Pūču ligzdošanas sekmēm dažādos gados raksturīgas būtiskas svārstības, ko ietekmē galvenokārt barības pieejamība. Piemēram, 2021. gadā Latvijā ar gredzenošanas metodi iezīmēti 104 meža pūču mazuļi. Meža pūces ligzdo lielu dimensiju koku dobumos; bieži arī apdzīvotu vietu tiešā tuvumā: parkos, kapsētās u. c.

Veiksmīga ligzdošanas sezona vistu vanagiem

LVM mežos ļoti veiksmīgi ligzdo arī vistu vanagi, un šogad novērots rekordliels apdzīvoto ligzdu skaits. Šogad vistu vanaga monitoringa ietvaros pārbaudītas 195 teritorijas, kurās tika konstatēts 116 apdzīvotu ligzdu. Šogad Latvijas valsts mežos bijis rekordliels sekmīgo ligzdu skaits – 81.

"Apdzīvoto vistu vanagu teritoriju skaits ir ievērojami palielinājies – 2015. gadā, kad tika uzsākts monitorings, tādu bija tikai 50. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad visvairāk sekmīgu ligzdu bija ar trim mazuļiem, bet 12 ligzdās bija arī pa četriem mazuļiem," monitoringa rezultātus komentē LVM vides eksperts Aigars Kalvāns.

LVM vides eksperti fiksējuši arī rekordlielu jaunatrasto ligzdu skaitu – kopumā 36 jaunas ligzdas. Visvairāk – 14 jaunas ligzdas – atrastas Dienvidlatgales reģionā.

Šogad interesants gadījums noticis Zemgales reģionā pie Kandavas, kur vistu vanags sekmīgi ligzdoja peļu klijāna ligzdā ekoloģisko koku grupā jaunaudzē. 

Šis ir ļoti netipisks gadījums vistu vanagam, jo pārsvarā tas ligzdo vecās mežaudzēs, tālu no atklātām vietām. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Neļauties zaļmaldināšanai

Vārds "ilgtspēja jeb "ilgtspējība" ir tik ļoti bieži sastopams un šķietami pašsaprotams, ka parasti nemaz neanalizējam tā dziļāko jēgu, automātiski uztverot kā alternatīvu vide...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena