Eiropas Komisijas vides un klimata programmas LIFE integrētais projekts Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija jeb LatViaNature pilnveido dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, lai aizsargājamām sugām un biotopiem nodrošinātu saglabāšanos ilgtermiņā. Projekta laikā tiek izstrādātas inovatīvas un piemērotas pieejas aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā un ieviesta Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma. Pētījumu veica projekta LatViaNature partnere – Vidzemes Augstskola, noskaidrojot, ka 95,5% Latvijas iedzīvotāju rūp daba. Turklāt divām trešdaļām respondentu rūpes par dabu ir ļoti svarīgas. Cilvēkus visvairāk uztrauc mežu izciršana, bioloģiskās daudzveidības zudums, klimata pārmaiņas un laikapstākļi, apbūve dabas teritorijās un arī līdzcilvēku bezatbildīgā rīcība. Interesants ir viens no pētījuma secinājumiem – sabiedrības attieksmi dabas jautājumos bieži vien veido zaļmaldināšana un sociālo tīklu influenceri, kuri nav dabas eksperti, taču ietekmē līdzcilvēkus ar emocionāliem vēstījumiem.
Pētījuma respondenti pret sevi nav bijuši sevišķi kritiski. 60,5% respondentu savas zināšanas novērtējuši kā ļoti labas vai labas. Arī par norisēm dabā, dzīvnieku un augu sugām cilvēki savas zināšanas vērtē kā labas, tomēr pētījuma pārstāve Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktore Anda Mežgaile secinājusi, ka kopš iepriekšējās aptaujas 2021. gadā labu zināšanu īpatsvars visos jautājumos ir nedaudz samazinājies, bet viduvēju un sliktu – palielinājies.
Aptaujāto cilvēku vērtējumā Latvijas dabas stāvoklis četros gados nav pasliktinājies. 36,4% respondentu vērtējums palicis nemainīgs – kā pirms aptuveni četriem gadiem, 31,4%, uzskata, ka tas ir uzlabojies. Trešdaļai šķiet, ka situācija dabā ir kļuvusi sliktāka.
Nepilnas divas trešdaļas aptaujāto ir gatavi ik pa laikam piedalīties kolektīvos pasākumos, piemēram, talkās. Atbalsts tām četru gadu laikā palielinājies par 18%. Taču darbošanos vides aizsardzības organizācijās apsvērtu vien katrs piektais jeb 21,3%. Pētījums arī atklāj, ka 18,5% aptaujāto nemaz nezina, kā varētu piedalīties dabas vērtību saglabāšanā.
Aptauja arī noskaidroja, ka iedzīvotājiem netrūkst iniciatīvas darboties dabas labā un mikrolīmenī – savā īpašumā – par dabu rūpēties gatavi pat vairāk nekā 80% respondentu, taču nereti cilvēkiem nav izpratnes, vai viņu rīcība ir pareiza. Cilvēki bieži vien nezina, kur meklēt drošticamu informāciju, un uzskata, ka trūkst arī kvalitatīvu, dabas ekspertu gatavotu materiālu.
DAP aptaujā noskaidroto informāciju izmantos dabas aizsardzības politikas, dabas apsaimniekošanas un dabas izglītības pilnveidošanai.