Šovasar biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēts Maksis Rūdolfs Apinis. Līdz šim viņš biedrībā darbojies ar klimata pārmaiņu, enerģētikas pārejas, taisnīgas pārkārtošanās un Eiropas Savienības fondu jautājumiem. Kā atzīst jaunais vadītājs, izaicinājumu ir daudz, taču organizācijas mērķis arī turpmāk ir būt par alternatīvo ruporu, pārstāvot sabiedrības intereses vides aizsardzības jautājumos.
Kā sākās jūsu interese par dabu, tās aizsardzību? Vienmēr esat izjutis saikni ar to?
Interese par vides problēmām aizsākās vidusskolā, uzzinot par tādu izaicinājumu kā klimata pārmaiņas. Kaut kas manī norezonēja, kad sāku par to vairāk interesēties. Sapratu, ka vēlos arī savu profesionālo izglītību turpmāk saistīt ar vides aizsardzību, tāpēc izvēlējos studēt Latvijas Universitātē vides zinātni. Pieļauju, ka par labu šai izvēlei nospēlēja arī tas, ka tā saikne ar dabu bijusi vienmēr. Bērnībā daudz laika pavadīju pie dabas, tāpēc mani uztrauc vides piesārņojums, dabas bioloģiskās daudzveidības sarukums. Sākumā strādāju uzņēmumā, kas sniedz vides konsultācijas. Tā bija laba pieredze, bet, lai panāktu lielākas, sistēmiskas izmaiņas, tā nav īstā vieta, kur strādāt. Turpretī darbs nevalstiskajā sektorā dod brīvākas rokas un iespēju ietekmēt politikas virzību plašākā mērogā. Esmu priecīgs, ka varu darboties šajā jomā, jo šeit var panākt daudz, ja ir entuziasms.
Kādi ir jūsu mērķi kā jaunajam biedrības vadītājam?
Pēdējos gados Zaļā brīvība ir augusi darbinieku skaita ziņā. Visticamāk, tas ir saistīts ar klimata krīzi. Tā ir kļuvusi aktuāla, tāpēc ir svarīga pilsoniskās sabiedrības iesaiste. Līdz ar to mums ir vairāk projektu, tāpēc darbinieku skaits lielāks. Organizācijas iekšienē tas prasa zināmas izmaiņas un rada izaicinājumus. Līdzko ir vairāk cilvēku, tā ir nepieciešama jauna iekšējā kārtība, tāpēc biedrības iekšienes stiprināšanu redzu kā nepieciešamību, jo mums ir tāda unikāla, horizontāla pieeja. Vienmēr visi lēmumi tiek apspriesti darbinieku starpā. To mēs gribam arī saglabāt turpmāk.
Ja runājam par ārējo darbību, tad gadu gaitā esam kļuvuši par profesionālu organizāciju, kurā nav tikai projekti, kuriem piesaista cilvēkus, un, līdzko projekts beidzas, cilvēki aiziet. Mēs spējam noturēt darbiniekus ilgstoši, tas ļauj viņiem kļūt par ekspertiem savā jomā, un mēs varam kvalitatīvi līdzdarboties dažādu politisku jautājumu virzībā. Mūs pazīst un ciena mūsu viedokli. Mērķis ir turpināt stiprināt mūsu kā alternatīvā rupora lomu, kas pārstāv sabiedrības intereses, jo esam bezpeļņas organizācija. Mēs nepārstāvam nekādas industrijas, tāpēc viss, ko darām, ir sabiedrības labā.
Kādas šobrīd ir galvenās vides aizsardzības problēmas Latvijā?
Ja raugāmies lokālā perspektīvā, tad kā pirmā aktualitāte ir Latvijas mežu jautājums, jo grūti tos nosargāt apstākļos, kad ir ļoti spēcīga nozare, kurai interesē maksimāla peļņa. Dabas bioloģiskā daudzveidība Latvijā sarūk. Sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka mums ir tik daudz aizsargājamo dabas teritoriju, arī dabas vērtību ir daudz vairāk, salīdzinot ar citām rietumvalstīm. Diemžēl tas tā gluži vairs nav. Piemēram, attiecībā uz aizsargājamajām teritorijām mums to ir procentuāli mazāk, nekā vajadzētu būt, un vairumam Eiropas Savienības valstu ir krietni vairāk šādu teritoriju. Vecie meži ir veidojušies ilgā posmā, tāpēc, nocērtot tos, uzreiz pazaudējam to vērtību bioloģiskās daudzveidības kontekstā. Vietā tiek sastādīti jauni kociņi, kas bieži ir monokultūra ar zemu bioloģiskās daudzveidības vērtību.
Arī klimata pārmaiņas ir nozīmīga problēma. Mūs ietekmē gan sausums, gan stipras lietavas, gan sniega segas neesamība ziemā. Lielākie draudi nāk no tā, ka ekstrēmie laikapstākļi izraisa globālus satricinājumus, jo ir reģioni, kuri faktiski kļūst neapdzīvojami. Kā var dzīvot valstī, kur gaisa temperatūra sasniedz +50 grādus pēc Celsija? Ja pieaugs šādas ekstrēmas temperatūras citos reģionos, šie cilvēki kaut kur dosies. Tas var izraisīt militārus draudus. Visas šīs dabas kataklizmas rada virkni ekonomisku satricinājumu, no kuriem Latvija kā maza valsts nevar izvairīties.
Jāpiemin arī atkritumi, to apjoms. Mikroplastmasa, kas tiešā veidā ietekmē mūsu veselību, taču vienlaikus nespējam vai pārāk lēni ejam uz reālu aprites ekonomiku vai kaitīgo materiālu aizstāšanu, tāpēc aprites ekonomikas virziens mūsu biedrībā ir spēcīgs, ne tikai runājot par atkritumu šķirošanu, bet arī par to, kā novērst atkritumu rašanos un pāriet uz ilgtspējīgākiem materiāliem.
Kas būtu nepieciešams, lai situāciju uzlabotu?
Mēs esam ļoti atkarīgi no tā, kas notiek ES līmenī. Mēs vieni nevaram pateikt, ka, piemēram, tagad noteikta veida plastmasu aizliegsim, bet lielākā problēma ir tā, ka mēs dažkārt gribam nevis veicināt, bet pat kavēt pozitīvo ES virzienu. Latvijai ir tāda nostāja – ja jūs dodat naudu, mēs darīsim, citādi mums nav iespējas. Mums liekas, ka esam nabadzīga valsts, mums jau tā ir grūti, tāpēc nevaram vēl kaut ko ierobežot. Patiesībā esam starp 20% pasaules bagātāko valstu, taču mums patīk sevi salīdzināt ar tiem pašiem turīgākajiem. Mums liekas, ka tā ir laime, uz kuru jāiet, un jebkas, kas to kavē, liekas netaisnīgi. Realitāte ir tāda, ka mums visiem jāmainās. Ir pierādīts, ka īstā apmierinātība ar dzīvi nenāk no materiālā patēriņa. Vienlaikus tomēr Latvijas sabiedrībā pieaug nevienlīdzība. Un tas nevienam nav izdevīgi, ka liela daļa cieš no trūkuma, un pavisam absurdi būtu vēl šiem cilvēkiem pieprasīt, lai viņi, piemēram, nebrauc ar savu dīzeļdegvielas auto, jo mums ir tādas Eiropas prasības. Cilvēkiem rodas izmisums un pretestība kopējai zaļajai virzībai, tāpēc ir būtiski mazināt šo nevienlīdzību. Ja kopumā paskatītos, cik daudz mums ir resursu, mēs varētu to izdarīt.
Pie kādiem aktuāliem projektiem biedrībā šobrīd strādājat?
Mūsu pamata tēmas ir klimata pārmaiņas, aprites ekonomika, bioloģiskā daudzveidība un ilgtspējīgs patēriņš. Šobrīd ir vairāki projekti, kas strādā ar atjaunīgajiem energoresursiem. Aktīvi darbojamies, uzraugot ES fondu finansējumu, izlietojumu un plānošanu. Šobrīd līdzdarbojamies Sociālā klimata plāna izstrādē, kas finansēs trūcīgākajām mājsaimniecībām pāreju uz videi draudzīgāku pārvietošanos, mājokļus palīdzēs nosiltināt un nomainīt apkures sistēmu. Mums ir aprites ekonomikā vairāki projekti, kur uzsvars ir uz tekstila pārstrādes iespējām, šķirošanas veicināšanu. Arī pārtikas atkritumi ir aktuāla tēma. Ir projekts dabas ekspertu sertificēšanas un uzraudzības sistēmas pārskatīšanā ar mērķi to uzlabot. Sadarbojamies ar Rīgas domi virtuļa ekonomikas pieejas īstenošanā. Tā ir ekonomika, uz kuru mums vajadzētu iet, lai nepārsniegtu planētas robežas savā patēriņā, bet vienlaikus nodrošinātu to, ko mums vajag. Projektā vērtējam, kas Rīgā līdz šim ir darīts un ko vajadzētu ieviest. Projektu daudz, esam par to gandarīti!