Vasaras mēnešos, kad dažādu dzērienu patēriņš pieaug, arī nodotā depozīta iepakojuma apjoms palielinās vidēji divas reizes. Dabas Diena skaidro, kas notiek ar nodotajām depozīta pudelēm tālāk. Kur tās nonāk un kā tiek pārstrādātas?
Plastmasas pudeļu ir visvairāk
"Ja skatāmies uz Latvijas iepakojuma struktūru vai materiāla veidiem, tad visvairāk, aptuveni 47% no visa nodotā iepakojuma, ir PET jeb plastmasas pudeļu. Nepilna trešdaļa ir skārda, alumīnija iepakojums. Atlikušie 25% ir stikla tara, kas ir diezgan liels īpatsvars, ja salīdzina ar Lietuvu un Igauniju. Stiklu var iedalīt divās lielās daļās: trešdaļa no šiem 25% ir pārstrādājamais stikls. Savukārt atlikušās divas trešdaļas jeb 15% no kopējā apjoma ir AU jeb atkārtoti uzpildāmā stikla tara. Ja AU marķēta pudele nenonāk depozīta sistēmā, bet, piemēram, stikla savākšanas konteinerā, tad var likties, ka tā tāpat tiks pārstrādāta, taču tā nekad netiks atkārtoti uzpildīta, bet gan sasista lauskās, un tās dzīves cikls būs izbeidzies," saka SIA Depozīta iepakojuma operators (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Šķiro un pārstrādā
Sākumā stikla atkārtoti uzpildāmais iepakojums nonāk DIO šķirošanas centrā. Tālāk organizē tā nodošanu sadarbības partneriem atbilstoši tiem taras apjomiem, ko ražotāji ir laiduši tirgū. "Viņi saņem atpakaļ pudeles, un viņiem nenākas pirkt jaunas. Pudeles tiek pārbaudītas, mazgātas un pildītas atkārtoti. Savukārt pārstrādājamais stikls tiek sadalīts pa krāsām, sasmalcināts un sūtīts uz Lietuvu un Poliju pārstrādei, jo Latvijā nav stikla pārstrādes iespēju. Arī plastmasas pudeles šķiro pa krāsām, un tad tās tiek pārstrādātas Olainē, uzņēmumā Iterum. Liela daļa gatavo PET granulu ir eksportprece, jo Latvijā plastmasas pudeļu sagataves neražojam. Savukārt skārda iepakojumu, pamatā alumīniju, sūtām uz Franciju, jo ir tikai dažas pārstrādes vietas, kur no alumīnija atkārtoti ražo dzērienu kārbas. Ir svarīgi, lai dzērienu iepakojums pārtop atkal jaunā iepakojumā, jo tā tam tiek nodrošināts pilns dzīves cikls," skaidro Miks Stūrītis.
Vidēji gada laikā vienā dienā Latvijā DIO šķirošanas centrā saņem un apstrādā 1 100 000 iepakojuma. Vasaras periodā pat līdz 1,4 miljoniem. Pēc Jāņiem ir nedēļas nogales, kad nodoto pudeļu un metāla skārdeņu skaits sasniedz pat divus miljonus. Kopumā tie ir 440 miljoni gadā.
Vide kļūst tīrāka
"Esam veikuši aptaujas iedzīvotāju vidū, lai noskaidrotu, vai plastmasas un stikla pudeļu iepakojuma daudzums dabā ir mazinājies, kopš Latvijā ir ieviesta depozīta sistēma. Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju ir pamanījuši samazinājumu, trešdaļai šie jautājumi neinteresē, bet pavisam mazai daļai šķiet, ka nekas nav mainījies. Pērnā gada jūras piekrastes monitoringa pētījums uzrāda, ka plastmasas pudeļu apjoms samazinājies pat par 70%. Tīrāka vide mums apkārt bija viens no galvenajiem mērķiem, ieviešot depozīta sistēmu, jo dzērienu iepakojums bija dominējošais atkritumu veids, kas atradās dabā. Protams, tālāk ir aprites ekonomika, resursu atgūšana, kā arī importa un eksporta bilances samazināšana valsts mērogā, jo varam savus resursus izmantot atkārtoti un ražot, pārstrādāt pudeles, nepērkot naftas produktus, tajā skaitā no Austrumiem," teic Miks Stūrītis.
Ja izvēlamies nodot iepakojumu depozīta sistēmā, nevis vienkārši izmest, kur vien pagadās, ieguvumu ir ļoti daudz. Tā ir apkārtējās vides estētika. Kuram patīk atrasties pludmalē, kur mētājas dzērienu iepakojums? Tas pats attiecas uz pilsētu ielām. Arī vides piesārņojums. Ja plastmasas iepakojums netiek savākts, ar laiku tas pārtop mikroplastmasā, kas ir ļoti bīstama un piesārņo mūsu ūdeņus un apkārtējo vidi. Stikla tara varbūt ķīmiski mazāk piesārņo dabu, bet tā atkal rada dažādus fiziskus apdraudējumus gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, jo ar stikla lauskām var savainoties. Arī alumīnijs dabā sadalās ļoti lēni.
Ietaupās arī citi resursi
"Savukārt, ja domājam par CO2 nospiedumu, tad vienas jaunas stikla pudeles saražošana patērē aptuveni 1,7 kilovatstundas enerģijas, turpretim, ja mēs to savācam, atkārtoti uzpildām, tad ir būtisks enerģijas patēriņa ietaupījums. Ar PET un alumīnija pārstrādi ir tieši tāpat. Lai iegūtu jaunu alumīniju, ir nepieciešama rūda, un tās ieguvē enerģijas patēriņš ir ļoti augsts. Ne velti alumīniju ved uz Islandi, kur ir lēti energoresursi, un pēc tam gatavos produktus sūta pa visu pasauli. Ja vecās skārda kārbas pārkausē jaunās, enerģijas patēriņš būs mazāks. Alumīnijs ir arī labs ar to, ka to var pārkausēt neierobežotas reizes, turpretim PET pudeļu pārstrāžu reižu skaits ir ierobežots, jo vienā brīdī šis materiāls ķīmiski degradējas. Polimēru ķēdes tiek izjauktas, un to struktūra salauzta, taču šādu materiālu var ķīmiski pārstrādāt, bet tas atkal prasa lielāku enerģijas patēriņu. Kopumā PET pudeles ir lielā mērā pārstrādājamas. Pirmajā reizē tās var pārstrādāt 100%, tālāk jau nepieciešams pievienot jaunu materiālu," skaidro Miks Stūrītis.
Jāsagatavo un jānodod pareizi
Depozīta sistēmas operatoram nereti nākas saskarties ar situācijām, kad tukšajos iepakojumos, īpaši stikla pudelēs, nonāk sveši objekti, piemēram, korķīši, papīri un pat izsmēķi. Diemžēl šādi iepakojumi savu ceļu uz pārstrādi vairs nevar turpināt, tādēļ ir svarīgi nodot pilnībā tukšus iepakojumus. Iepakojums depozīta sistēmā tiks pieņemts tikai tādā gadījumā, ja tas būs iztukšots un nesaplacināts, savukārt uz iepakojuma etiķetes atradīsies skaidri nolasāma Latvijas depozīta zīme un svītrkods.
"Tā kā jūlijā nodotā iepakojuma apjoms ir divas reizes lielāks nekā, piemēram, janvārī, tad situācijās, kad tukšās taras vienību ir vairāk par simts, iesakām doties uz kādu no mūsu beramtaromātiem, jo tur liela apjoma taras nodošanas process būs ātrāks. Beramtaromātu adreses var atrast mūsu mājaslapā Depozitapunkts.lv. Tāpat aicinu piedomāt par uzvedības kultūru pie taromātiem. Ja nododamā tara tiek atnesta papīra kastēs, bieži vērojama aina, ka tās turpat tiek arī atstātas. Lūgums šīs kastes izmantot atkārtoti vai saplacināt un izmest blakus esošajā konteinerā, kas domāts pārstrādājamiem materiāliem," piebilst Miks Stūrītis.