Lielākoties jebkuru iegādāto preci, arī mēbeles, tu vari saņemt mājās, jo tās pārdevējs nodrošina piegādi – ar vai bez papildu samaksas –, bet ko iesākt ar savu laiku nokalpojušo, piemēram, skapi, dīvānu vai citu liela izmēra priekšmetu, kurš neietilpst sadzīves atkritumu konteinerā? Un pat, ja ietilpst, vai ir atkritumu kategorijas, izņemot bīstamos atkritumus un šķirošanai paredzētos, kurus tur nav vēlams mest?
Lieli, bet parasti nav bīstami
"Lielgabarīta atkritumi ir atkritumi, kuri sava lielā izmēra dēļ neietilpst atkritumu konteinerā, bet nav bīstami videi. Pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotāju nosaka lielgabarīta atkritumu detalizāciju, ko atkritumu apsaimniekotājs norāda savā tīmekļa vietnē. Piemēram, lielgabarīta atkritumi ir mēbeles – galdi, krēsli, gultas, dīvāni, skapji, visa veida kumodes un plaukti, tostarp matrači, kā arī grīdas segumi, jebkāda veida paklāji un citi," skaidro Klimata un enerģētikas ministrijas Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības departamenta vecākā eksperte Zane Leimane. "Savukārt logu stikli, spoguļstikli, būvgruži, tai skaitā santehnika (klozetpods, izlietne), kas rodas būvniecības, remontdarbu laikā, ir būvniecības atkritumi, un tie ir atbilstoši apsaimniekojami."
Katra pašvaldība savā administratīvajā teritorijā atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālos plānus, organizē atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā liela izmēra atkritumu jeb lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu.
"Pēc mūsu novērojumiem iedzīvotāji kā lielgabarīta atkritumus lielākoties nodod visa veida mēbeles: dīvānus, plauktus, matračus, paklājus, kā arī dažādus sadzīves priekšmetus – bērnu ratiņus, gaismekļus, logu rāmjus un durvis," atzīmē CleanR Verso valdes priekšsēdētājs Ēriks Gusevs. Uzņēmums nodarbojas ar lielgabarīta atkritumu savākšanu un būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumā Nomales Pierīgā veic lielgabarīta atkritumu šķirošanu, un pārstrādā vairāk nekā 120 000 tonnu industriālo atkritumu gadā, tai skaitā betonu, ķieģeļus, koku, riepas un citu būvgružu veidus.
Pašam vest vai nolikt pie miskastēm?
Daudzdzīvokļu namos iedzīvotājiem lielgabarīta atkritumu izvešana ir jāorganizē kopā ar savas mājas apsaimniekotāju, pēc tam vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju par nepieciešamo pakalpojumu.
"Rīgas domes 29.11.2019. saistošie noteikumi Nr. 87 Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā nosaka, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem, valdītājiem (dzīvojamo māju apsaimniekotājiem) ir jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par liela izmēra atkritumu savākšanas un izvešanas biežumu un laiku, informējot par to iedzīvotājus. Ja noslēgtais līgums ar atkritumu apsaimniekotāju paredz regulāru šāda veida atkritumu izvešanu, klients atkritumus novieto to savākšanas vietā īsi pirms noteiktā savākšanas laika tādā veidā, kā to noteicis atkritumu apsaimniekotājs. Ja dzīvojamo māju apsaimniekotāja līgums ar atkritumu apsaimniekotāju neparedz regulāru liela izmēra atkritumu izvešanu, tad iedzīvotājam jāsazinās ar savu mājas apsaimniekotāju un jāpiesaka liela izmēra atkritumu izvešana. Nama apsaimniekotājs informē iedzīvotājus par liela izmēra atkritumu izvešanas laiku, kas saskaņots ar atkritumu apsaimniekotāju, un par vietu, kur novietot izvedamos liela izmēra atkritumus. Atkritumu apsaimniekotājs rēķinu par liela izmēra atkritumu izvešanu nosūta namu apsaimniekotājam," norāda Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.
Rīgā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iedzīvotājs uzņēmumu, kas šajā reģionā nodrošina atkritumu savākšanu – SIA Clean R un SIA i–, apkalpotajās atkritumu zonās var arī individuāli pieteikt atkritumu apsaimniekotājam, piemēram, izvest tikai savu dīvānu no dzīvokļa, vienojoties par precīzu laiku un vietu, kur tas tiks novietots izvešanai. Atkritumu apsaimniekotājs pēc sava cenrāža nosaka summu, ko iedzīvotājs par saviem liela izmēra atkritumiem maksās. Nama apsaimniekotāja pienākums ir sekot līdzi, lai pie atkritumu konteineriem neuzkrājas liela izmēra atkritumi, bet, ja tas to nedara, tad iedzīvotājiem ir tiesības pieprasīt namu apsaimniekotāja rīcību, lai nodrošinātu liela izmēra atkritumu savlaicīgu izvešanu.
Vairumā Latvijas pašvaldību to sadzīves atkritumu apsaimniekotāji vismaz reizi sezonā kampaņveidā organizē lielgabarīta sadzīves atkritumu bezmaksas savākšanas akcijas no iedzīvotājiem. Par šādām iespējām ir jāinteresējas savā pašvaldībā. Ārpus pašvaldības organizētajām lielgabarīta sadzīves atkritumu savākšanas bezmaksas akcijām iedzīvotājiem lielākoties visi sadzīves atkritumu apsaimniekotāji piedāvā maksas lielgabarīta sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumu.
Varbūt kādam tomēr noder
Privātmāju iedzīvotāji lielgabarīta atkritumu izvešanu var pieteikt individuāli atkritumu apsaimniekotājam vai arī tos paši nogādāt uz sev tuvāko šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu. "Būtiski uzsvērt, kad jebkurš iedzīvotājs arī var pats nogādāt lielgabarīta atkritumus uz šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu," skaidro Ēriks Gusevs. Tas attiecas gan uz daudzdzīvokļu, gan privātmāju iedzīvotājiem. Tīmekļa vietnē Skiroviegli.lv var atrast sev tuvāko atkritumu pieņemšanas laukumu visā Latvijā.
Lielgabarīta atkritumus pieņem arī atkritumu poligonā Getliņi EKO, un tos var nodot arī fiziskas personas. "Dienā aptuveni 20-30 fizisku personu nogādā lielgabarīta atkritumus vai būvgružus Getliņos, sevišķi aktīvi tas notiek pavasarī, kad cilvēki sāk veikt mājokļu uzlabošanas darbus, remontus. To apjoms uz lielā nešķiroto atkritumu fona ir salīdzinoši neliels. Aizvien vairāk visā Latvijā ir dažāda veida atkritumu pieņemšanas vietu, kuras nodrošina atkritumu apsaimniekotāji," teic Getliņi EKO pārstāvis Ričards Aksels Ozoliņš un iesaka tomēr pirms izmešanas apdomāt, vai konkrēto priekšmetu tiešām vajag izmest – varbūt to var uzlabot, pārveidot vai kādam atdot. Ja atkritumus iespējams pārstrādāt vai izmantot kā kurināmo, tas tiek darīts, un tikai iespējami mazāko daļu noglabā poligonā, taču pašiem gan savu veco no saplākšņa izgatavoto skapīti dedzināt nekādā gadījumā nevajag – mēbeles ir apstrādātas ar krāsām, lakām un dažādu citu ķīmiju, kas sadegot rada kaitīgus dūmus.
Prātīgi būtu arī pirms jaunu lietu iegādes izvērtēt, kur un ko pērkam un cik ilgi priekšmets kalpos.
Kur liela izmēra atkritumi nonāk pēc nodošanas laukumos?
Nodotie atkritumi kļūst par atkritumu apsaimniekotāja īpašumu, un viņi ir atbildīgi par to atbilstošu apsaimniekošanu. "Pēc pašvaldībai pieejamām atkritumu apsaimniekotāju atskaitēm, 2024. gadā 100% savāktie liela izmēra atkritumi ir tikuši nodoti reģenerācijai. Poligonā Getliņi uz apglabāšanu tie nav nodoti," apgalvo Vilemsons.
2024. gadā veiktajā pētījumā Pētījums par Rīgas valstspilsētas pašvaldības sadzīves atkritumu plūsmām un apsaimniekošanu secināts, ka pamatā liela izmēra atkritumu plūsmu veido divas atkritumu grupas – mēbeles un atkritumi, kas rodas remonta darbu rezultātā. Vienlaikus liela izmēra atkritumu plūsmā nonāk arī neatbilstoši atkritumi, kā, piemēram videi kaitīgas preces – krāsu bundžas, neizlietotas krāsas, špakteļmasas un citi remonta darbu materiālu pārpalikumi, kā arī nolietotas riepas. Ar augstu ticamību var izdarīt pieņēmumu, ka zināmā mērā tipoloģisko sastāvu ietekmē nelegālie atkritumu apsaimniekotāji, kas no liela izmēra atkritumu savākšanas vietām izved gan metāla priekšmetus, gan mājsaimniecības preces, gan arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus.
Liela izmēra atkritumu plūsmā faktiski netika konstatētas lietas, kas būtu nododamas atkārtotai izmantošanai, jo gan mēbeles, gan citi priekšmeti ir ļoti nolietoti vai salauzti, līdz ar to optimālajā scenārijā tie var tikt novirzīti, lai atgūtu materiālus – metālu, plastmasu, koku. Izņēmums varētu būt remonta darbu materiālu pārpalikumi, kurus iespējams izmantot arī turpmāk, tomēr šādu materiālu veids pret kopējo liela izmēra atkritumu apjomu ir nebūtisks.
2025. gadā līdz jūlija beigām CleanR Verso šķirošanas un pārstrādes laukumā Nomales ir pieņēmis vairāk nekā 2400 tonnu lielgabarīta atkritumu. Vairāk nekā 98% no šiem lielgabarīta atkritumiem tika pāršķiroti, pārstrādāti un atgriezti aprites ekonomikā kā izejmateriāls – izmantoti ceļu būvē, būvniecībā, rūpniecībā un labiekārtošanā.
Mūsdienās atkritumu šķirošana nav tikai videi draudzīgs ieradums, šķirošana ir būtisks solis atbildīgas un gudras sabiedrības veidošanā. Šķirojot atkritumus, mēs ne tikai palīdzam samazināt piesārņojumu un taupīt dabas resursus, bet varam arī būtiski samazināt izmaksas, kas saistītas ar atkritumu apsaimniekošanu.