Tā vietā lai iegādātos jaunu skapi, kāpēc gan neatjaunot to, kas jums jau ir? Iedvest dzīvību novecojušām vai reiz aizmirstām mēbelēm, pārvēršot tās par košām pērlēm jebkurā interjerā, ir Alises Ābeles ikdiena. Zīmola Pavasara mēbeles radītāja kopā ar savu komandu ne tikai atjauno vecas mēbeles, bet arī apmāca citus to darīt.
Kā sākās jūsu interese par mēbeļu atjaunošanu?
Interese bija jau kopš bērnības, kad daudz laika pavadīju pie vectēva šķūnītī, darbojoties ar dažādiem instrumentiem un mēģinot kaut ko izveidot. Sākotnēji man bija uzņēmums, kas bija saistīts ar modi, tas diemžēl bankrotēja, tāpēc nācās domāt, ko darīt tālāk. Atcerējos par mēbelēm, jo biju taisījusi vairākus interjera projektus draugiem. Tā kā pati sev dzīvoklī arī biju pārveidojusi vairākas mēbeles, izlēmu tās pārdot Facebook platformā. Īsā laikā visas nopirka.
Zinot, ka mans uzņēmums bankrotējis, bet man jāmaksā dzīvokļa īre, vecmāmiņa man iedeva 20 eiro, sakot, ka es noteikti pratīšot to lietderīgi izmantot. Tā kā redzēju, ka cilvēkiem patīk mans darbs, par vecmāmiņas doto naudu nopirku jaunas krāsas un atjaunoju trīs krēslus. Pirms septiņiem gadiem vecas mēbeles varēja daudzviet atrast par velti. Krēsli sanāca koši un neparasti. Tā arī viss sākās.
Gadu gaitā man bija sakrājušās zināšanas par mēbeļu atjaunošanu, taču turpināju eksperimentēt un meklēt jaunus risinājumus. Netālu no manas mājas atradās krāsu veikals Ota. Veikala īpašnieks Haralds Zeidmanis man ļoti daudz palīdzēja ar padomiem krāsu un špakteļu izvēlē. Esmu viņam ļoti pateicīga, ka viņš saskatīja manī dotības, jo tobrīd man bija tikai 26 gadi. Atceros situāciju, kad nāk vīrietis pasūtīt mēbeli, taču, ieraugot mani savā priekšā, pagriežas un aiziet prom, jo tik jauna meitene jau neko nevar saprast no mēbeļu atjaunošanas.
Jūs ne tikai atjaunojat mēbeles, bet rīkojat arī apmācības. Kāpēc jums ir svarīgi nodot savas zināšanas citiem?
Klasiskās restaurācijas pārstāvjiem es nepatīku, jo daru lietas interesantāk, citādāk un vēl dalos ar savām zināšanām, taču esmu pārliecināta, ka tā ir pareizi. Neuzskatu, ka es un mana komanda var atjaunot visas Latvijas mēbeles. Lai arī tas nav viegli, ir svarīgi pievērst cilvēku uzmanību, parādot, cik patiesībā šīs mēbeles ir vērtīgas un īpašas. Turklāt šādas salīdzinoši vienkāršas iemaņas nekur nevarēja apgūt. Jau pēc pusgada, kad biju sākusi nodarboties ar mēbeļu atjaunošanu, mani uzaicināja novadīt nodarbību mācību centrā Tikkurila. Lai arī biju satraukusies, jo pēc izglītības esmu reklāmas un sabiedrisko attiecību speciāliste, man nav profesionālās izglītības mēbeļu atjaunošanā, tomēr piekritu. Jau pēc pirmās nodarbības sapratu, ka protu cilvēkus iedvesmot.
Jāteic, ka mūsdienās cilvēki jūtas apjukuši, skrienot pēc naudas un atzinības. Daudziem mūsu nodarbības ir kā starpposms, jo viņi mēģina atrast sevi. Pie mums nāk pārsvarā sievietes vecumā no 35 līdz 45 gadiem, izglītotas, strādā biroja darbu. Mums ir bijuši arī studenti vīrieši, viņiem ļoti patika mūsu apmācības. Taču vairākumā ir sievietes, kuras meklē dzīvē piepildījumu. Viņām ir svarīgi kaut ko uztaisīt ar savām rokām un redzēt skaistu rezultātu, jo rodas gandarījuma sajūta par paveikto. Savā darbā gandarījumu izjūtu katru dienu, bet saprotu, ka ne visiem tā ir paveicies. Šī cilvēku vajadzība pēc kaut kā tāda un mana vēlme mainīt izpratni, kas ir roku darbs un cik daudz laika tas paņem, – tā ir mana misija, tāpēc arī dalos ar savām zināšanām. Tas ir mans intelektuālais īpašums, jo apvienoju vecās skolas zināšanas ar jaunu līdzekļu un tehniku izmantošanu, ko pati esmu radījusi. Tas ir pašaizliedzīgs darbs, prasa daudz enerģijas, tāpēc viegli nav.
Kādas mēbeles ir vērts atjaunot, bet kurām labāk netērēt laiku un naudu?
Mēbeles, kas ražotas līdz XX gadsimta 80. gadiem, pat IKEA ražotas, ir kvalitatīvas, lai tās varētu atjaunot un tas būtu ilgtspējīgi. Šīm mēbelēm var nomainīt audumu, tās var atkal saskrūvēt, salīmēt tā, lai tās vēl kalpotu simt gadu. Padomju laikā ražotas skaidu plātņu mēbeles ir fantastiskas. Tās ir smagas, jo plātnes ir ļoti blīvas. To ir daudz, arī eņģes labi turas, tāpēc viss kalpo lieliski. Tas ir pārsteidzoši, ja skatāmies uz mēbelēm, kas šobrīd ir tirgus piedāvājumā. Cik daudz mūsdienās ražotu mēbeļu var izjaukt un atkārtoti saskrūvēt?! Jāskatās arī, vai tā ir antīka mēbele vai reprodukcija, jo ir ļoti daudz mēbeļu, kas tikai izskatās antīkas, bet patiesībā izgatavotas no preskartona.
Sākot atjaunot mēbeli, ir rūpīgi jāizvērtē tās pašreizējais stāvoklis. Atjaunot jau var gandrīz visu, bet ne visu var izdarīt mājas apstākļos. Turpretim mēbeles, kas ražotas pēc 90. gadiem, ir ļoti sliktas kvalitātes. Tās parasti ražotas no skaidu plātnēm, kurās ir iekšā daudz gaisa, tāpēc, ja tur ir iemetusies pelējuma sēne, to nav vērts atjaunot.
Pirms pieciem gadiem Pavasara mēbeles atzītas par vienu no desmit labākajiem aprites ekonomikas uzņēmumiem visā Eiropā. Ko jums pašai nozīmē strādāt ilgtspējīgi un videi draudzīgi?
Brīžiem tas ir ļoti grūti. Ja produkts, ko radām, pārstāv aprites ekonomiku, tā ir videi draudzīga pieeja, turpretim, izmantojot poliuretāna laku, tā vairs nav zaļā domāšana, bet ir situācijas, kad nav jau citu variantu. Mēs izmantojam ekoproduktus, meklējam labākās krāsas un špakteles no visas pasaules, bet izmantot tikai un vienīgi ekoproduktus ne vienmēr ir iespējams. Ja mēs dzīvotu citviet, kur šīs lietas cilvēki vairāk novērtē, arī būtu pavisam citādi.
Braukājot uz Zviedrijas izsoļu namiem un iepazīstoties ar dažādiem kolekcionāriem, redzu, ka cilvēkiem tur ir cita izpratne par mēbelēm. Ja tam skapītim ir 150 gadu, tam nav jābūt perfektam. Mums Latvijā klienti atved galdu, kas 20 gadus ir nostāvējis šķūnī, bet pieprasa, lai tas pēc atjaunošanas izskatītos kā jauns. Atjaunot šādu galdu, izmantojot tikai ekoproduktus, neizdosies. Ir vajadzīgas spēcīgas līmes, stingras špakteles un dažādi citi risinājumi. Taču mēs, protams, cenšamies.
Visu šķirojam. Domājam, kā izmantot dažādus pārpalikumus, lai nebūtu jāmet ārā. Meklējam cilvēkus, kuri ražo rotaļlietas un kuriem noderētu porolona pārpalikumi. Audumu un tapešu atlikumus vedam uz skolām, bērnudārziem, kur bērni tos var izmantot rokdarbos. Cenšamies, cik nu ir mūsu spēkos.
Ko jūs ieteiktu tiem, kuri šoruden pirmo reizi ir apņēmušies izmēģināt mēbeļu atjaunošanu?
Vispirms ieteiktu izlasīt manu grāmatu par mēbeļu atjaunošanas pamatprincipiem. Tur ir viss, kas nepieciešams, lai uzsāktu atjaunot mēbeles. Grāmatā ir ļoti daudz ilustrāciju, bet arī daudz noderīgu pamācību. Arī mūsu studenti to ir atzinīgi novērtējuši. Šo gadu laikā pie mums ir apmācījušies ap 6000 studentu. Tā kā arī viņi pērk vecās mēbeles, lai tās atjaunotu, tāpēc arvien grūtāk paliek ko vērtīgu atrast. Ieteiktu mēbeles meklēt gan Facebook grupās, kur cilvēki pārdod vai atdod sev nevajadzīgas lietas, gan apmeklēt veikalus, kas pārdod lietotas mēbeles. Teju katrā pilsētā tādu var atrast. Mans pēdējā laika atklājums ir veikals un labdarības organizācija Pērļu bode Talsos. Ņemot vērā, cik daudz darba un laika ir jāvelta, atjaunojot mēbeli, ir svarīgi, lai sākotnējā cena priekšmetam nebūtu augsta. Protams, rūpīgi pārliecinieties par mēbeles stāvokli, vai nav iemeties pelējums un ķirmji to nav sagrauzuši!