Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus

Izturības pārgājieni ar sarežģītu maršrutu kļūst arvien populārāki

Mārtiņš Zvīdriņš par sevi saka: "Es dievinu savu darbu un to, ka dzīvē drīkstu kļūt par to, ko vēlos – sajūtu inženieri un mākoņskrējēju." Vēl Mārtiņš uzskata, ka ir dienas, kad padoties ir aizliegts un tas sakrīt ar viņa darbu – izaicināt sevi un citus cilvēkus, dodot iespēju piedalīties ekstrēmos jeb izturības pārgājienos. Viņa un vairāku draugu radītā biedrība _Baltā kalna komanda _piedāvā ikvienam cilvēkam kāpt pāri savas komforta zonas robežām un iepazīt pašiem sevi no citas, pavisam citādākas prizmas.

Romantiskais sākums


Mārtiņa stāsts iesākās diezgan banāli: 17 gadu vecumā viņam iepatikās meitene, kā rezultātā puisis saprata, ka dzīvo savā ziņā diezgan neinteresantu dzīvi. Vēloties atstāt iespaidu uz simpātiju, viņš nolēma, ka ir kaut kas jāmaina gan savā dzīvē, gan attieksmē pret to. Tā radās ideja par pašu pirmo pārgājienu maršrutā Kolka - Dubulti. Pārgājienu uzsāka septiņi draugi, finišēja trīs. "Mēs nedomājām par distanci, mūsu galvenais mērķis bija visu laiku virzīties uz priekšu. Mērķis bija 136 kilometrus noiet 55 stundās. Visgrūtākais bija pēdējie 10 kilometri trijās stundās. Pēdējie divi kilometri bija jānoiet 15 minūtēs. Atceros, ka mans draugs Viesturs vairs nevarēja paiet. Es viņam teicu: es tevi nesīšu, bet mēs noiesim līdz galam. Un mēs to arī izdarījām," atceras Mārtiņš.

Šis ir tikai viens no stāstiem par emocionālām un fiziskām grūtībām, ko cilvēki piedzīvo, dodoties viņa organizētajos pārgājienos. Tomēr Mārtiņš atzīst, ka aizvien vairāk cilvēku izvēlas to darīt. Runājot par iemesliem, Mārtiņš min cilvēka iekšējo vajadzību izkāpt no savas komforta zonas. "Pārgājiens būtībā simbolizē cilvēka dzīvi – tā ir spēle, kurā ir jānoiet noteikts ceļa garums noteiktā, tev dotā laika posmā.

Šajā posmā ir dažādi brīži – grūti, smagi, bet tai pašā laikā arī emocionāli piepildīti," stāsta Mārtiņš. Šogad pārgājienā Kolka - Dubulti vasarā pieteicās 100 cilvēki, no kuriem bija gan 17 gadus veci jaunieši, gan jau padzīvojuši kungi. No 100 cilvēkiem distanci laikā veica 49 cilvēki, finišējot 55 stundu laikā. "Mēs cilvēkiem vienmēr sakām – šajos pārgājienos tu sacenties tikai pats ar sevi. Pārējie cilvēki šajā distancē ir vienīgi līdzeklis, kas var tev palīdzēt. Bieži vien cilvēki finišējot atzīst, ka nesaprot, kā to ir paveikuši, jo nebija aptvēruši, cik liels iekšējs spēks viņos patiešām ir," novērojis Mārtiņš.

Piedzīvojumi vieno un norūda


Biedrība ne tikai organizē vairākus pārgājienus gadā, bet regulāri piedāvā savus pakalpojumus arī dažādiem uzņēmumiem komandas stiprināšanai. "Es varētu teikt, ka tas ir sava veida brīvais realitātes šovs, kur mēs savā ziņā cenšamies cilvēkus salauzt, provocēt, bet to darot ar mērķi – restartēt cilvēku jeb atklāt pašam cilvēkam sevī ko jaunu, vēl neapgūtu, palīdzēt mainīt kaut kādas lietas savā dzīvē, likt viņiem saprast, cik patiesībā viņi ir stipri," teic Mārtiņš.

Nākamais izturības pasākums būs 60 kilometru pārgājiens no Alojas līdz Skultei pa 2005. gadā demontētu dzelzceļa līniju, kas norisināsies novembra sākumā. Dalībniekiem distances pievarēšanai tiks dotas 20 stundas, no kurām 13 stundas būs jāpavada tumsā. Dodoties pārgājienos, cilvēkus mēdz biedēt vairākas lietas – fiziskā sagatavotība, ekipējums un laikapstākļi.

Mārtiņš atzīst, ka šie pārgājieni nereti ir par emocionālo, ne fizisko spēku. "Teorētiski tā ir tikai iešana, bet, jo labāk pats cilvēks sevi pazīst, jo vieglāk viņam šo ceļu ir pievarēt." Labs ekipējums atvieglo ceļu, bet, kā atzīst Mārtiņš, tad pašā pirmajā pārgājienā arī pats devies bez profesionālā aprīkojuma. Savukārt par laikapstākļiem viņš saka pavisam īsi – cilvēks vienmēr meklē ieganstus, lai drīzāk kaut ko nedarītu, nekā darītu.

Mārtiņš pazīst grūtības, jo ir sevi pārbaudījis pasaules lielākajos ultramaratonos, skrienot pa kalniem. Piemēram, tā var būt 168 kilometru distance, kas jāveic ne lēnāk, kā 46 stundu laikā. "Retināts gaiss, laikapstākļu krasas izmaiņas – tie visi ir faktori, kas apgrūtina skriešanu kalnos. Tomēr visgrūtākie ir brīži, kad pārguruma un miega bada dēļ sāk rādīties halucinācijas. Skrienot Japānā, man rādījās lāči, bet citos skrējienos halucinācijās esmu pat redzējis nāvi," atceras Mārtiņš. Viņš atzīst, ka ikvienā skrējienā jāspēj saglabāt miers. "Ne kalnos, ne uz zemes cilvēks nevar būt bravūrīgs. Reizēm pāri visam ir arī jāprot laicīgi izstāties. Japānā Fudzi kalnā pēc noskrietiem 121 kilometra es nolēmu izstāties, šajā gadījumā tas bija labākais iespējamais risinājums, jo esmu diezgan drošs, ka līdz galam nebūtu ticis sveiks un vesels. Lūk, tā ir mākoņskriešana. Bet māksla ir arī no mākoņiem mācēt skatīties uz zemi," tā Mārtiņš.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Tērvetes dabas parks – vienmēr attīstībā

Svaigs gaiss, dabas klātbūtne un sportiskas, kā arī izzinošas aktivitātes visai ģimenei, turklāt estētiskā un labiekārtotā vidē, kas nemitīgi attīstās, aizvien piedāvājot ko jaunu, – tas izklausās pē...

Sajust Veclaicenes burvību

Pirms gada Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Alūksnes un Apes novadā, tika atklātas piecas dabas atpūtas mājas. Nesen mēs ar ģimeni devāmies nedēļas nogali pavadīt vienā no mājām, kas atr...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena