Pēc 3.jūlija armijas apvērsuma, kurā tika gāzts Muhameds Mursi, sociālajos tīklos Latvijā izskanēja gan sajūsma, gan kritika par veidu, kā no amata tika atbrīvots pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās ievēlētais prezidents.
2012. gadā pirmajās demokrātiskajās prezidenta vēlēšanās Ēģiptes vēsturē daļa sabiedrības atbalstīja Mursi kā jaunu un demokrātisku alternatīvu. Mursi apsolīja izveidot nacionālās vienotības valdību, kas pārstāvētu visus reliģiskos un politiskos spektrus. Bija cerība, bet laiks gāja un politiskā un ekonomiskā krīze padziļinājās. Prezidents Mursi strikti sekoja tikai Musulmaņu brāļu ideoloģijai un nespēja atrast izlīgumu ar opozīciju. Gan konstitūcijas sagatavošanā, gan valdības veidošanā nacionālā izlīguma princips tika ignorēts.
Protestējot, opozīcija apvienojās nacionālā izlīguma frontē, tādejādi demokrātiski paužot savu neapmierinātību ar prezidentu un valdību. No oktobra līdz jūnijam opozīcijas demonstrācijas notika katru nedēļu. Opozīcijai bija lielas daļas sabiedrības atbalsts, bet armija pildīja prezidenta pavēles. Diemžēl bija arī sadursmes un asins izliešana. Sabiedrība bija sadalījusies divās konfliktējošās daļās. Plaisa auga un pilsoņu kara draudi kļuva arvien reālāki. Līdzīgi kā savulaik pie mums Tautas fronte šeit spontāni izveidojās masu protesta kustība Tamarod, kura aicināja prezidentu atkāpties un sagatavoja pārmaiņu plānu. Mursi savukārt aicināja tautu gaidīt līdz mandāta beigām. Vai varat iedomāties situāciju Eiropas valstī, ja ielās izietu tauta un ar miljoniem parakstu prasītu prezidenta atkāpšanos, bet viņš to ignorētu? Jūlijā Kairā izgāja ielās miljoni. Jautājums bija, kā pusē nostāsies armija. Tā kontrolē līdz pat 40% valsts ekonomikas un bauda plašas tautas simpātijas. Kopš 1952. gada apvērsuma visi Ēģiptes valsts prezidenti ir bijušie armijas ģenerāļi. Pēc pāris dienu vilcināšanās galvaspilsētā parādījās armijas tehnika un karavīri, armija savu izvēli bija izdarījusi. Tādēļ šos notikumus nevar saukt par apvērsumu, kad armijas kliķe pārņem varu.
Patlaban situāciju Ēģipte var dēvēt kā vibrējošu. Kādu prognozējat tālāko notikumu attīstību?
Pagaidu valdība solījusi atcelt komandantstundu pēc 14. novembra. Armijas tehnika Kairas ielās redzama joprojām. Stabilitāte valstī ir atkarīga no trīs faktoriem: no tālākās armijas rīcības, jāskatās, kā virzīsies politiskais process - konstitūcijas sagatavošana, parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Trešais svarīgais priekšnosacījums stabilitātei ir, vai izdosies atjaunot nacionālo vienotību. Politiskajam procesam ir jānoslēdzas nākamā gada pirmajā pusē. Armija tajā pagaidām redzami neiesaistās. Savukārt nacionālo izlīgumu nav izdevies panākt, jo Musulmaņu brāļi ir atteikušies sadarboties, pieprasot Mursi atjaunošanu amatā. Bet tas nozīmē, ka politiskajā procesā nepiedalās nozīmīgs politisks spēlētājs. Musulmaņu brāļi pieder islamistu spārnam un sludina politiskā islama ideoloģiju, kuras viens no mērķiem ir islama valsts izveide pasaulē. Šai kustībai ir vairāk nekā 80 gadus ilga pagrīdes cīņas pieredze. 90% ēģiptiešu pieder islama ticībai līdzīgi kā Eiropas valstīs dominējošā ir kristietība. Lai nesekotu stereotipiem, svarīgi ir zināt, ka būt musulmanim nenozīmē atbalstīt islamistu politisko ideoloģiju. Vairākums musulmaņu jūlijā pieprasīja prezidenta Mursi atkāpšanos. Musulmaņu brāļiem varētu būt līdz pieciem miljoniem atbalstītāju.
Vai vispār pastāv pamatotas cerības nonākt līdz vēlēšanām?
Patlaban nav pamata to apšaubīt, jo politiskais process virzās uz priekšu un nospraustais laika grafiks tiek ievērots. Jautājums ir, cik tas ir caurredzams, visus politiskās grupas iekļaujošs un demokrātisks, kā mēs to saprotam Eiropas Savienībā.
Vai vēlēšanu rezultāts ko mainīs? Vai neatkārtosies iepriekšējais scenārijs? Ir cilvēki, kas stāsta, ka arābu pavasara nemieros gāztā prezidenta Hosni Mubaraka laikā dzīve bijusi laba, bijusi stabilitāte.
2011. gada revolūcijas lozungs bija "Par maizi, tiesiskumu un taisnīgumu". Sabiedrība ir izdarījusi secinājumus, tomēr grūti būtu runāt par demokrātisku un informētu tautas izvēli valstī, kurā gandrīz puse iedzīvotāju ir analfabēti. Tā sagadījās, ka toreiz 2011. gada februāra revolūcijas dienās ar meitu Šarloti atpūtāmies Šarm eš Šeihā. Vietējiem ļaudīm vaicāju, kas notiek? Atbilde bija - Mubaraks bija labs prezidents, bet sāka zagt, pacēla nodokļus, tabaka, ūdens un maize kļuva dārgāki. Viņš zaga un nedalījās ar tautu. Tik vienkāršots bija skaidrojums. Lai arī pagaidu valsts prezidenta pienākumus pilda Mansurs, viņa vārdu tautas mutē var dzirdēt reti, bet gandrīz tikai Sisi [Ēģiptes armijas komandiera ģenerāļa Abdelfataha as Sisi vadībā 3.jūlijā tika gāzts Mursi]. Personībai, līderim ir milzīga loma Ēģiptes neatkarības vēsturē, kas aizsākās 1952. gadā. Cilvēki nezina un nesaprot, kā nodrošināt stabilitāti bez armijas. Cilvēki saka: esam par demokrātiju, bet patiesībā domā stabilitāti. Pēdējie divi gadi bijuši dramatiski slikti tūrismam. Tas smagi sitis pa ļoti daudzu ģimeņu maciņiem, jo no tūrisma gūst ienākumus katrs sestais Ēģiptes iedzīvotājs.
Ceļotāju drošība sākas no Sarkanās jūras populārākajiem kūrortiem - Šarm eš Šeihas un Hurgadas?
Ēģipte ir milzīga valsts ar 90 miljoniem iedzīvotāju. 95% iedzīvotāju dzīvo gar Nīlu. Satraucošās ziņas par sadursmēm pamatā nāk no šīs valsts daļas. Var teikt, ka Ēģiptē ir augsta un zema tūrisma riska zonas. Ēģiptē pirmajā vietā vienmēr bijis kultūrvēsturiskais tūrisms – Luksora, Asvāna, Kaira un Gizas piramīdas. Tikai tad sekoja kūrorti kā Šarm eš Šeiha un Hurgada. Šobrīd ir otrādi. Tūristiem no Latvijas ir iespēja atbraukt uz Ēģipti galvenokārt ar čartera reisiem uz Šarm eš Šeihu un Hurgadu, kas patlaban ir zema tūrisma riska galamērķi un kuri atrodas 500 kilometru attālumā no galvaspilsētas Kairas un Tahrira laukuma. Nav tiesa, ka ES valstu valdības neiesaka ceļot uz Šarm eš Šeihu vai Hurgadu. Mēs sakām, ka vajag izvērtēt nepieciešamību ceļot pārējā Ēģiptes teritorijā. Ziņas par nemieriem galvenokārt nāk no Kairas, Aleksandrijas, Portsaīdas, Suecas un citām lielākām pilsētām. Lai arī komandanta stunda tika ieviesta lielākajā daļā Ēģiptes, tā netika ieviesta kūrortpilsētās. Ceļot gribētājam noteikti ieteiktu īpaši sekot Ārlietu ministrijas ceļojuma brīdinājumam. Tieši tajā atradīsiet informāciju, vai braukt atpūtā uz Ēģipti ir droši. Tos atjaunojam katru nedēļu, un, protams, darām to atbildīgi, profesionāli un sadarbībā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībām. Ja mērķis ir atpūsties, peldēties un baudīt sauli, tad ceļojumam uz Ēģiptes kūrortiem patlaban ir zaļā gaisma.
Kā abas revolūcijas ietekmējušas tūrisma plūsmu no Latvijas uz Ēģipti?
Jāsaka, ka arī pēdējos divos gados, kad valstī plosās politiskā un ekonomiskā krīze, tūrisms uz Ēģipti nav apstājies. Ja saskaņā ar Tūrisma ministrijas datiem 2010. gadā Ēģipti apmeklēja 14 miljoni tūristu, tad 2012. gadā tie bija 11 miljoni. Ēģipte ilgi bijis ziemas sezonas ceļojumu galamērķis numur viens arī Latvijai, bet 2011. gadā Turcija ar 17,3% tūristu izvirzījās pirmajā vietā, Spānija bija otrajā, bet Ēģipte ar 4,9% nokrita uz trešo vietu. 2012. gadā uz Turciju devās 10,4% tūristu, bet uz Ēģipti - 4,7%. Jautāju vienam no mūsu vadošajiem tūroperātoriem Teztour, cik tūristus viņi atveda uz Ēģipti 2010. gadā un 2012. gadā, tie attiecīgi bijuši 7500 un 5600 ceļotāji, kas nav maz. Četri mūsu vadošie tūroperātori saka, ka Ēģiptei kā tūrisma galamērķim rudens-pavasara cēlienā tā īsti labākas alternatīvas neesot, jo, salīdzinot ar Turciju, klimatiskie apstākļi un arī cena esot ievērojami pievilcīgāka.
Varam būt pārliecināti par tūroperātoru atbildību?
Nav pamata bažām. Sākoties tūrisma sezonai, biju Šarm eš Šeihā un tikos ar gubernatoru un policijas pārvaldes vadītāju, kā arī ar tūroperatora Teztour vadību. Tūroperātori strādā profesionāli, viņiem ir profesionāli partneri Ēģiptē. Tūristu ekskursijas nav iespējamas ārpus kūrortiem, ja tām nav saskaņojuma ar tūrisma policiju. Ēģiptes drošības institūcijas attiecībā uz tūristu drošības nodrošināšanu strādā atbildīgi. Ēģiptes valdība apzinās, ka 30% valsts ekonomikas ir atkarīga no tūrisma un drošība ir galvenais priekšnosacījums.
Vai krīzes kritiskākajā brīdī nācās glābt kādu Latvijas tūristu?
Nebija gadījumu, kad bija jāiesaistās. Galvenā rūpe bija Latvijas valstspiederīgie, kuriem regulāri sūtīju informāciju par situāciju un personīgās drošības ieteikumus. Uz to brīdi apzinājām 93 valstspiederīgos. Bijām pastāvīgā kontaktā. Kopā ar Ziemeļvalstīm bijām izstrādājuši arī evakuācijas plānu, kas ir spēkā joprojām un būs līdz brīdim, kad situācija būs pilnīgi stabila.
Ņemot vērā nestabilitāti, kā attīstās Latvijas un Ēģiptes divpusējās attiecības?
Politiskā stabilitāte ir priekšnosacījums ekonomiskajai sadarbībai. Mūsu investīcijām Ēģiptē teiktu pagaidām nē, savukārt vēstniecība strādā pie Ēģiptes uzņēmumu investīcijām Latvijā. Mēs esam jauna valsts mums maz zināmā reģionā. Sākam veidot sadarbību no ļoti zema līmeņa. Valsts un mūsu ražojumu un pakalpojumu atpazīstamība ir minimāla. Eksports uz Ēģipti patlaban nepārsniedz viena liela Latvijas uzņēmuma gada eksporta apjomus. Bet potenciāls ir milzīgs. Par to liecina arī fakts, ka Latvijas eksports uz Ēģipti 2012. gadā pieauga par 22%. Gandrīz 90% tie ir kokmateriāli. Bet pārējiem uzņēmējam tā ir ziņa, ka arī krīzes laikā Ēģiptes bizness un darījumu apmaksa funkcionē normāli. Tirgus ir 90 miljoni, no kuriem 10 miljoni ir ļoti turīgi, bet tās taču ir piecas Latvijas!
Cilvēkiem arī krīzes laikā ir jāēd. Mums ir spēcīga pārtikas rūpniecība, bet mūsu produktus nepazīst. Te ir Dānijas sviests, kāpēc tas nevarētu būt Latvijas sviests? Te ir tuncis eļļā, kāpēc tās nevarētu būt šprotes eļļā? Piemēram, augstākā izglītība ir ne tikai izglītības, bet tas var būt nozīmīgs ekonomikas sektors ar augstu pievienoto vērtību. 2012. gadā sagatavojām trīs Latvijas augstskolu izpētes braucienu Kairā. Rezultātā tika parakstīti sadarbības līgumi ar trīs Ēģiptes augstskolām. Mēs taču gribam atbalstīt vairāk zinātņietilpīgu un mazāk darba spēka ietilpīgu ekonomiku? Un maksas ārvalstu studentu piesaiste var dot un jau dod savu pienesumu. Vēl varam pozicionēt sevi kā SPA atpūtas un augstas kvalitātes medicīnas pakalpojumu valsti. Bagātie arābi tradicionāli brauc uz Čehijas Karlovivaru kūrortpilsētu. Kāpēc nebraukt pie mums, piemēram, uz Jūrmalu? Bet ir svarīgi, ka nozaru asociācijas un mūsu valsts institūcijas saredz šo uzdevumu līdzīgi un katra sniedz nepieciešamo atbalstu. Tirgus izpētei, kontaktu veidošanai mūsu uzņēmumiem ir nepieciešams finansiāls atbalsts, tāpat kā marketinga materiāliem.
Latvijā bieži saskaros ar viedokli, ka Ēģipte ir nestabila, tātad par biznesu runāt pāragri. Sanāk, ka koku priekšā mežu neredzam. Lielākā kļūda ir domāt īstermiņā. Situācija mainās, un svarīgākas ir politiskās attīstības prognozes. Ar pilnu atbildību saku, ka tagad ir pareizais laiks kontaktu veidošanai. Mums ir ļoti būtiski strādāt ar publicitāti, mūsu atpazīstamību. Arābu reģionā kontakti un uzticēšanās nosaka visu. Te mazāk strādā vēstules, ļoti svarīgi ir iet un tikties. Mūs neviens ar atvērtām rokām negaida, te konkurē francūži, nīderlandieši, dāņi. Mēs ienākam šajā tirgū vēlu, bet ne par vēlu. Jābūt gudrākiem. Tas, ka to var izdarīt, parāda mūsu kokmateriālu eksportētāji. Ēģipte šodien viņiem ir otrs nozīmīgākais eksporta tirgus.