Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Kazāks: Lielāki ieņēmumi budžetā ne vienmēr nozīmē nodokļu likmju celšanu

Nepieciešamība palielināt Latvijas budžeta ieņēmumus, lai varētu piešķirt lielāku finansējumu, piemēram, veselības aprūpei, ne vienmēr nozīmē nodokļu likmju celšanu, intervijā aģentūrai LETA pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, ka lēmumi tomēr būs jāpieņem pašiem politiķiem un Latvijas Bankai ir tikai konsultanta loma.

"Iekasēt vairāk nodokļos nudien nenozīmē nodokļu likmju celšanu. Kāpēc? Visuzskatāmākais piemērs ir ēnu ekonomika. Ja ir iespējams mazināt ēnu ekonomiku, tad nodokļos var iekasēt daudz vairāk, neceļot nodokļu likmes," sacīja Kazāks.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā pašlaik ir vairāki atvieglotie nodokļu režīmi un ir jautājums, vai tie tagadējā formā būtu jāsaglabā. 

"Ja mēs skatāmies uz mikrouzņēmumu nodokli, uz dažādiem pašnodarbināto vai autoratlīdzību saņēmēju nodokļu režīmiem, redzams, ka nodarbināto skaits, uz kuriem attiecas šie īpašie nodokļu režīmi, ir diezgan plašs. Turklāt šie cilvēki savām sociālajām vajadzībām - pensijām, slimību pabalstiem u.c. - maksā salīdzinoši maz. Jautājums, vai tas ir adekvāti? Protams, ka atsevišķās nišās ir vajadzīgs saglabāt īpašu nodokļu režīmu. Tomēr tas pats mikrouzņēmumu nodoklis tika radīts krīzes laikā ar pilnīgi citu nolūku, un pašlaik mēs redzam, ka tā mērķis vairs netiek attaisnots," teica Kazāks. 

Pēc viņa minētā, tādēļ viens no politiķu uzdevumiem būs izvērtēt dažādus budžeta ienākumu kanālus un vērtēt, kādēļ par vieniem un tiem pašiem ienākumiem var maksāt dažādus nodokļus. Tas ļautu budžetā iekasēt vairāk, pēc būtības neceļot nodokļu likmes, bet izlīdzinot nodokļu piemērošanas noteikumus. 

"Kā trešais variants, ja naudas ir par maz, vienmēr paliek nodokļu likmju celšana. Jautājums ir, vai sabiedrība, piemēram, ir ar mieru runāt par progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokli? Uz galda var uzlikt jebkādus izmaiņu variantus. Jautājums ir par to, par ko sabiedrība un politiķi var vienoties," norādīja Latvijas Bankas vadītājs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka pirms jebkuru izmaiņu veikšanas politiķiem būtu jāformulē, kāds ir to mērķis. "Galvenais jautājums ir, kāds ir mērķis, un tad tam var atrast atbilstošāko instrumentu. Vai mērķis ir mazināt nabadzību? Vai mērķis ir mazināt ienākumu nevienlīdzību? Vai mērķis ir iekasēt budžetā lielāku naudas apmēru? Vai tas ir kaut kas cits? Vai tas ir kāds apkopojums no šiem dažādajiem mērķiem? [..] Atkarībā no šī mērķa būs instrumenti, un tad varēs lemt, ko darīt tālāk. Latvijas Banka var iedot tikai iespējamās izvēles, bet lēmumi būs politiķu pusē," sacīja Kazāks.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ļoti būtiski ir precīzi sabiedrībai stāstīt, kāds ir izmaiņu mērķis nodokļu politikā. "Sabiedrībai ir skaidri jāizstāsta, ka mērķis ir šāds, tā sasniegšanai tiks lietoti šie instrumenti un ceram sasniegt šādu rezultātu, lai nav vilšanās un pārpratumu, lai nav tā, ka liels pūlis gaida tramvaju, bet atbrauc mikroautobuss," uzsvēra Kazāks. 

Vienlaikus viņš norādīja, ka iepriekšējās valdības pieņemtās nodokļu reformas laikā bija lēmumi, par kuru ietekmi varēs spriest tikai pēc laika.

Tostarp jautāts par lēmumu ar uzņēmumu ienākuma nodokli neaplikt reinvestēto peļņu, Kazāks pauda, tā ietekmi varēs redzēt tikai pēc nākamās recesijas.

"Būs divas lietas, kurām būs interesanti sekot. Pirmais - kas notiek ar nodokļa avansa maksājumiem. Iepriekšējā krīzē problēma bija tā, ka pirmskrīzes gados peļņa bija laba, tad sākās recesija, bet uzņēmumiem bija jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumi saskaņā ar iepriekšējo peļņu. Ekonomika ir cikliska, un mazāk vai vairāk dziļa recesija kādreiz būs atkal. Tad mēs redzēsim šī instrumenta lietderību. Otrais - nākamajā recesijā mēs redzēsim, cik bagāti ar kapitālu būs uzņēmumi un cik liela būs viņu spēja iziet cauri recesijai. Tāpat, cik pietiekams būs uzņēmumu kapitāls, lai kreditētos, jo līdz šim mēs dzirdam, ka kreditēšana ir vāja, jo uzņēmumiem daudzos gadījumos nav pietiekama pašu kapitāla. Tādēļ to kredītrisks izskatās augstāks, nekā, iespējams, tas ir patiesībā," teica Kazāks, piebilstot, ka tikai pēc viena vai diviem gadiem nevar pilnībā izvērtēt šīs izmaiņas. 

LETA jau vēstīja, ka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sagatavotajā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību tika uzsvērts, ka gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā primāri tiks vērtēti līdzšinējās nodokļu reformas ieviestie jaunie pasākumi. Ziņojumā minēts, ka 2019.gada otrajā pusē tika sākts darbs pie nākamajām nodokļu politikas izmaiņām, kas tiks diskutēts sabiedrībā 2020.gadā, analizējot nodokļu reformas rezultātus, lai sadarbībā ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem izstrādātu politikas uzlabojumus vai jaunas iniciatīvas.

Top komentāri

VVZ
V
Kādreiz solīdās universitātēs vecajā Rietumeiropā mācīja makroekonomiku, un, cita starpā, tika mācīts par Lafēra līkni- nodokļu likmju sasaisti ar iekasēto nodokļu masu. Vārdu sakot, ir optimāls nodokļu slogs, pie kura nodokļu maksātāji nav neapmierināti un arī iekasēto nodokļu masa ir optimāla. Kazāka kungs par tādu neko nav dzirdējis. Ja būtu dzirdējis, tad par to pastāstītu, jo faktiskais nodokļu slogs Latvijā ir sasniedzis 86%, kas pārsniedz visas saprāta robežas. Valdošie ieslēdz ekseļa tabulu, variē ar nodokļu likmēm un kaifo, raugoties, kā aug ieņēmumi. Bet dzīvē viss ir savādāk- tie procesi nav lineāri, bet vāji izglītotie bāleliņi to nesaprot.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Savu ekonomiku nesildām?(4)

Gandrīz vai triumfa fanfarām skanot, tika izziņots airBaltic īstenotais, nenoliedzami, stratēģiski svarīgais reiss uz un no Urumču starptautiskās lidostas Ķīnā, uz Latviju atgādājot 900 tūkstošu sejas...

Reitingus krīze pagaidām nekustina(4)

Globālā tendence saistībā ar Covid-19 krīzi ir būtisks valdību reitingu kāpums kā pirmā reakcija uz kritisko situāciju – saliedēšanās visupirms par spīti apjukumam, kritikai un sabiedrību ierobe...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē