Laika ziņas
Šodien
Migla
Ceturtdiena, 22. februāris
Rigonda, Adrians, Ārija, Adriāna, Adrija

Ķirsis: Rīgai jākļūst par pasaules mēroga zinātnes centru

Rīgai jākļūst par pasaules mēroga zinātnes centru, tā pēc 100 dienām amatā pauda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Viņaprāt, galvaspilsētai līdz šim esot trūcis skaidra pozicionējuma, ar ko tā izceļas starp citām pilsētām. Rīgai esot jākļūst par zinātnes centru, tai skaitā studentu pilsētu, vietu, kur zinātnieki attīsta tehnoloģijas un rodas jauni pasaules mēroga izgudrojumi. Tam esot potenciāls, jo Rīgā ir trīs lielās augstskolas vienas Zināšanu jūdzes garumā.

Mērs ir apņēmies panākt, ka Rīgas pašvaldības un lielo augstskolu sadarbība iegūs praktiskas aprises.

Ķirsis atzina, ka pēc bijušo koalīcijas partneru izraisītajām politiskajām jukām galvaspilsētas domē darbs normālā ritmā atjaunojas lēnāk, nekā vēlētos.

Viņš norādīja, ka jaunās koalīcijas pamatos ieliktā apņemšanās strādāt, valstiski un koleģiāli sadarbojoties, tiek pilnā mērā īstenota. Lēmumu pieņemšana koalīcijā notiek, uzklausot visus viedokļus, uzskata mērs. Esot pilnvērtīgi atjaunots Frakciju padomes formāts, kas esot mehānisms sadarbības nodrošināšanai ar visām Rīgas domē ievēlētajām frakcijām.

Rīgas domes koalīcija ievērojot sadarbības memorandā iekļautās apņemšanās, to skaitā, tiekot atjaunota pretkorupcijas komisija, pildīta apņemšanās iesaldēt vēlēto politisko amatpersonu atalgojumu, pildīts solījums palielināt atalgojumu Rīgas pašvaldības iestāžu darbiniekiem, lai celtu institūciju kapacitāti.

Rīgas mērs atzīst, ka pašreizējam Rīgas domes sasaukumam atvēlētais laiks reāliem darbiem nav atlicis ilgs - apmēram gads, pusotrs. Līdz ar to daudzi iesāktie darbi būs ar turpinājumu ilgtermiņā.

Tomēr arī līdz šim jau esot izdevies panākt virzību jautājumos, kas pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām netika risināti, piemēram, Rīgas ielu kapitālais remonts. 

Ķirsis kā vienu no saviem uzdevumiem redz Rīgas ielu saimniecības sistēmisku sakārtošanu, proti, ielu remontiem esot jānotiek rutīnas kārtībā, gadu no gada ieguldot ievērojamus līdzekļus un uzlabojot ceļu seguma kvalitāti, jo tikai tā varot panākt, ka ielu sakārtošana notiek ātrāk nekā sabrukšana.

Veicies arī darbs pie pilsētas sabiedriskā transporta kļūšanas arvien ērtākam un pieejamākam. Šogad ieviestā "Rīgas satiksmes" biļešu reforma Rīgas mēra ieskatā esot labs piemērs, kā radīt apstākļus, lai regulāri braucieni ar sabiedrisko transportu būtu ekonomiski izdevīgi. 

Lielas investīcijas tiekot ieguldītas "Rīgas satiksmes" infrastruktūras uzlabošanā, mobilitātes punktu izveidē, lai savienotu dažādus sabiedriskā transporta veidus, piemēram, pilsētas sabiedrisko transportu, starppilsētu autobusus, pasažieru vilcienus.

Raugoties nākotnē, Ķirsis atzīst, ka svarīgs uzdevums ir izglītības joma. Rīgā pēdējā jaunā skola esot uzbūvēta pirms 30 gadiem. Tā esot Rīgas Hanzas vidusskola. Viņa ieskatā, Rīgas pašvaldībai tuvākajos gados būtu jāuzbūvē vismaz piecas jaunas skolas.

Kā būtisku problēmu Rīgas mērs norāda depopulāciju. Šis process esot jāaptur. Jo Rīgā būs vairāk iedzīvotāju, jo tā būs turīgāka un varēs investēt ērtākā un pievilcīgākā pilsētvidē.

Ar to saistīts arī liels uzdevums - mājokļu problēmu risināšana. Tas esot obligāts priekšnoteikums, lai vairāk cilvēku izvēlētos Rīgu par savu dzīvesvietu. "Lai iekustinātu šo procesu, esmu apņēmies izstrādāt rīcības plānu, panākot, ka efektīvi sadarbojas visas mājokļu lietās iesaistītās puses," norāda Ķirsis.

Opozīcijā esošās "Progresīvo" frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs aģentūrai LETA norādīja, ka Ķirša darbs jāvērtē nevis pēc pēdējām 100 dienām, bet gan par visiem trim gadiem, kad viņš ir bijis atbildīgs par pilsētas attīstības un satiksmes jomu.

Viņš norādīja uz trim tēmām, kuras viņam asociējas ar Ķirša veikumu pašvaldībā. Pirmā esot pašvaldības līdzekļu izsaimniekošanas skandāls Satiksmes departamentā, otrā - briestošais skandāls par iespējamu vairāku miljonu eiro Eiropas Savienības līdzekļu zaudēšanu Skanstes revitalizācijas projektā un sabiedriskā transporta pieturu nojumju noņemšana un nespēja atrisināt to uzstādīšanu.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēru Mārtiņu Staķi ("Progresīvie"), Kossovičs norāda, ka pašlaik Rīgā pie varas esot mērs absolūti bez ambīcijām. "Mūsdienās, kad savā starpā sacenšas nevis valstis, bet valstu galvaspilsētas, mūsu mērs ir bez ambīcijām, pelēks un nemoderns. Tāds, kāda pašlaik izskatās Rīga," teica Kossovičs.

Savukārt politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis norāda, ka galvenā atšķirība, starp Staķa vadīto domi un pašreizējo esot tāda, ka mazinājušās tukšas un skaļas runas.

"Nav tā tukšā patosa, nav apbrīnas prieka plaukšķu ap vienu apkaltušu koķeli uz lielas. Nav pārsteidzīgi glupu ideju, kas uz karstām pēdām tiek īstenotas, piemēram nepārdomātais veloceliņš Čaka ielā vai slavenie stabiņi," komentēja Rajevskis.

Netiekot arī apturētas labās lietas, kas iesāktas iepriekšējās vadības laikā, paziņojot, ka tas viss ir nepareizi, un nenotiek revanšisms, Staķa darbības revidēšana un grēkāžu meklēšana. 

Iedzīvotāji no tā esot noguruši un vēloties sagaidīt reālus darbus. Sākotnēji vērtējot domes darbu, izskatās, ka Rīgas seja pamazām mainās uz labu - tiek būvēti jauni centri, tiek pabeigti infrastruktūras objekti un nav vairs tās sajūtas, kas bija iepriekš, ka viss kļūst tikai sliktāk, norādīja Rajevskis.

Viņa ieskatā Ķirša galvenais izaicinājums būs tas, ar ko viņš startēs nākamajās vēlēšanās. Ir palicis pēdējais gads pirms vēlēšanām. Līdz ar to ir svarīgi, kas paliks iedzīvotāju prātos kā Ķirša iniciatīva, un kas paliks mantojumā nākamajam sasaukumam.

Kā ziņots, pēc nesaskaņām starp lielākajām Rīgas domes frakcijām "Par/Progresīvie" un "Jaunā vienotība" šogad izjuka koalīcija, kas sevi dēvēja par pārmaiņu koalīciju. Staķis atkāpās no mēra amata, bet viņa vietā 17.augustā tika ievēlēts Ķirsis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vēlēšanas kā cerība atgriezties

Patlaban, kad kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām beigusies, tos astoņus līdz desmit sarakstus, kuru iespējas nosūtīt kaut vienu savu kandidātu uz Briseli pagaidām neg...

Ēna pār ASEAN nākotni

Gandrīz pirms nedēļas, 14. februārī, Indonēzijā – pasaules ceturtajā daudzskaitlīgākajā valstī un trešajā lielākajā demokrātijā –, tika aizvadīta vispārējo vēlēšanu diena.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē