Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Krapsis: Traģiskā situācija uz ceļiem neļauj sasniegt bojāgājušo skaita samazinājumu

Provizoriskie rādītāji liecina, ka aizvadītajā gadā satiksmes negadījumos gājuši bojā ap 150 cilvēki un šāda bilance, visticamāk, neļaus sasniegt valsts izvirzīto mērķi par bojāgājušo skaita būtisku samazināšanu līdz 2020.gadam, aģentūrai LETA atzina Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

VP informācija liecina, ka aizvadītajā gadā līdz 27.decembrim reģistrēti 20 160 satiksmes negadījumi. Negadījumos cietuši 3 827 cilvēki, bet dzīvību zaudējuši 147 cilvēki. 2017.gadā identiskā laika posmā reģistrētas 20 755 avārijas, cietuši 4 806 satiksmes dalībnieki, bet bojāgājuši 133 cilvēki.

Krapsis skaidroja, ka minētajos rādītājos iespējamas nelielas korekcijas, jo katru gadu ekspertīzēs apstiprinās, ka cilvēks miris vēl pirms iekļūšanas satiksmes negadījumā vai arī pirms kāda laika avārijās cietušais tomēr slimnīcā no gūtajām traumām vēlāk nomiris. "Katrā ziņā bojāgājušo skaits noteikti būs par aptuveni 10% lielāks, salīdzinot ar 2017.gadu, un tas, protams, nav rezultāts, ko gaidījām," norādīja Krapsis.

Iemesli sliktajiem satiksmes drošības rādītājiem ir jau iepriekš vairākkārt publiski minētie, proti, ceļu policistu trūkums, neatbilstoša ceļu infrastruktūra un satiksmes dalībnieku nihilistiskā attieksme pret noteikumu ievērošanu.

Lai arī uz ceļiem darbojas 100 stacionārie un 12 pārvietojamie fotoradari, Krapsis norādīja, ka ar tehniskajiem kontroles līdzekļiem ir par maz, lai kardināli mainītu satiksmes drošību labvēlīgā virzienā. Stacionāro fotoradaru atrašanās vietās ir samazinājies braukšanas ātrums, taču daudzi autovadītāji pēc radara darbības zonas šķērsošanas turpina pārkāpt ātrumu. Arī pārvietojamo radaru aptuvenās atrašanās vietas autovadītāji spējuši laikus konstatēt, piemēram, izmantojot tiešsaistes navigācijas lietotni "Waze".

Lai arī Iekšlietu ministrijā pastāv plāns par vēl 100 stacionāro radaru izvietošanu, Krapsis uzsvēra, ka šim mērķim vēl ir jāatrod finansējums un jāorganizē iepirkums, līdz ar to šie pasākumi netiks īstenoti "vienas dienas laikā". Tāpat Latvijā, salīdzinot ar turīgākām Eiropas valstīm, netiek pietiekamā daudzumā realizēti moderni ceļu infrastruktūras projekti.

Krapsis vērsa uzmanību, ka, pieaugot labklājības līmenim, Latvijā palielinājies reģistrēto transportlīdzekļu skaits, pat neskatoties uz sliktajiem demogrāfijas rādītājiem. "Tas nozīmē, ka satiksme nepaliek mazāka, bet tieši otrādi - tā kļūst intensīvāka," norādīja Krapsis.

Krapsis atgādināja, ka visas ES dalībvalstis, tostarp Latvija, ir apņēmusies līdz 2020.gadam salīdzinājumā ar 2010.gadu uz pusi samazināt avārijās bojāgājušo skaitu. 2010.gadā Latvijā avārijās bija 218 bojāgājušie.

"Ja vēlamies sasniegt minēto mērķi par 2020.gadu, tad 2019.gadā satiksmes dalībnieku apziņas un attieksmes maiņai ir jābūt ļoti kardinālai. Es šaubos, vai spēsim šo mērķi sasniegt, ņemot vērā, ka policijas rindas diez vai tiks ātri aizpildītas, ceļu infrastruktūras projekti nebūs pietiekamā daudzumā un tehniskie kontroles līdzekļi vēl nebūs sagādāti pietiekamā daudzumā," uzsvēra Krapsis.

Top komentāri

Policisti vāc punktus
P
Ceļu policisti nevis atrodas bīstamās vietās, kur pārkāpj tikai retais, bet vāc punktus vietās ar ļoti zemu riska pakāpi, kur ir muļķīgi formālie ierobežojumi, jo tur arī normāli cilvēki nereti mēdz pārkāpt. Tur tad arī vieglāk ir izpildīt dienas normu. Bet satiksmes drošībai no tā ne silts, ne auksts.
viedais
v
Bojāgājušo skaits nemazinās tāpēc, ka policija un IeM kopumā koncentrējas uz naudas pelnīšanu nevis drošības uzlabošanu. Par cik ir izdevīgi veikt fotoradaru iepirkumus ( vienmēr var dabūt otkatu) un pēc tam ar tiem radariem pelnīt naudu, tad sabiedrībai tiek mēģināts iestāstīt, ka visu avāriju cēlonis ir tikai viens - ātruma pārsniegšana. Tāpēc vajag iepirkumus, vēl, vēl, vēl......... Citi cēloņi nemaz netiek apskatīti, netiek analizēti, netiek domāts, kā tos novērst. Tāpēc nelaimes gadījumi turpināsies, jo avāriju cēloņi nav tikai ātruma pārsniegšana. Šajā rakstā krapsis šos citus cēloņus pieminēja it kā garāmejot, kā nebūtiskus, kuriem nevajadzētu pievērst uzmanību. Piemēram, infrastruktūra, šoferu neuzmanība, attieksme pret noteikumiem. Viņš domā, ka visu atrisinās fotoradari. Pie tam, viņš tā domā, jo tā ir izdevīgi domāt, nevis tāpēc, ka kaut ko nezinātu vai nesaprastu. Es domāju, ka ir jāsāk ar kadru maiņu IeM. Šitie visi ir jau sabojāti un vienmēr stāstīs, ka vajag arvien jaunu
TrollisJT
T
Atkārtošos - likumus valstī neražo ierēdņi, likumus ražo tautas neprātā iebalsoti 100 gadījuma cilvēki. Kāpēc lai viņi mēģinātu dziļi izprast satiksmes negadījumu cēloņus, ja viņi paši ir viens vienīgs "negadījums"? (Paraugieties uz pašreizējo politisko jandāliņu!)
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē