Ar projekta "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku" vadītāju Ivetu Baltiņu sarunājas Romāns Meļņiks.
Par to, kas bija pamatā lielākās Latvijas vietējā kapitāla bankas slēgšanai un vai no tā varēja izvairīties, ar Ernestu Berni, ABLV Bank akcionāru, valdes priekšsēdētāju, izpilddirektoru sarunājas Romāns Meļņiks.
Skandāli ātri aizmirstas. Ne tikai tāpēc, ka tie nāk viens pēc otra, katram nākamajam nomācot iepriekšējo, bet arī tāpēc, ka cilvēki gluži vienkārši nav gatavi ilgstoši ļauties sāpēm. Šādos gadījumos – galvas vai sirds sāpēm – sauciet, kā gribat.
Mazpilsētām lielāko kaitējumu nodara lielveikali un lietoto preču tirgotāji – intervijā Romānam Meļņikam atzīst uzņēmējs Agnis Dombrovics – iepriekš ilgus gadus Talsos, nu Rīgā esošā restorāna Martinelli saimnieks.
"Pirmām kārtām šobrīd nopietni jādomā par personāla jautājumiem, jo zoodārzā atalgojums cilvēkiem ir zems, līdz ar to ļoti liela ir kadru mainība, ir daudzviet vakances, kuras neaizpildās ilgāku laiku. Es vispirmām kārtām gribu ķerties klāt šim jautājumam," intervijā Romānam Meļņikam norāda Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS), kurš atzīts par labāko kandidātu pašvaldības SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs valdes locekļa amatam. Līdaka jau minējis, ka pozitīva konkursa iznākuma gadījumā šogad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nestartēs.
Banku skandāla ēnā palikuši vairāki mazāk pamanīti, bet tāpat gana interesanti procesi un notikumi. Visus te nepieminēsim, bet dažus no tiem, kuri varētu būt, tā teikt, ilgspēlējoši, gan.
Par valsts nespēju atlaist no darba Rimšēviču un par banku biznesu ar nerezidentiem – Romāna Meļņika saruna ar Sorainen partneri, zvērinātu advokātu Rūdolfu Eņģeli
Valsts simtgadei par godu nav radīts nekas paliekošs – ne, koncertzāle, ko sen gaida mūziķi, ne stadions, ko varētu izmantot gan sportisti, gan Dziesmu un deju svētkos – dejotāji, intervijā akcentē kādreizējie politiķi – komponists, bijušais kultūras ministrs Raimonds Pauls un Andris Ārgalis, kurš Rīgas mērs bija laikā, kad gatavojāmies pilsētas astoņsimtgadei.
Cilvēks pirmajā vietā – šis skaistais vārdu salikums pirms padsmit gadiem bija likts ilgtermiņa konceptuālā dokumenta Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā nosaukumā, kā arī mērķu un uzdevumu pamatā. Saeima to apstiprināja 2005. gada 26. oktobrī, tas ir spēkā esošs, bet, izskatās, jau sen nodots aizmirstībai. Un kāds tur brīnums – valstī pieņemta virkne arī citu brīnumpareizi sacakotu programmātisku dokumentu, kurus tieši tāpat pamazām pārklāj putekļi...
Situācija, kādā nonācis Latvijas Bankas prezidents, jo īpaši spilgti apliecina – miris ir mīts par to, ka valsts pārvaldē strādājošo apzinīguma, godīguma, čakluma līmenis atkarīgs teju vai no viena faktora – algas lieluma. Pār visaugstāk atalgoto valsts amatpersonu krīt pamatīga aizdomu ēna par kukuļa pieprasīšanu vai saņemšanu. Augstais nodrošinājuma līmenis no kārdinājuma gūt vēl vairāk nav atturējis. Likme acīmredzot bijusi augsta, riskējis.