Par iespējamo amata zaudēšanu un apstākļiem, kas pie tā noveduši, ar pašreizējo Daugavpils domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu (Saskaņa) sarunājas Romāns Meļņiks.
Par to, kas šogad jauns sagaidāms tradicionālajā Vienības velobraucienā, kurš nedēļas nogalē Siguldā norisināsies jau 27. reizi, ar tā rīkotāju Igo Japiņu sarunājas Romāns Meļņiks.
Veselības ministre Anda Čakša paziņojusi, ka cilvēkiem, kuri neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, veselības apdrošināšanas maksājums nākamgad varētu būt 1% mēnesī no minimālās darba algas, bet turpmākajos gados iemaksas apmēru plānots palielināt līdz pat 5% no minimālās mēneša darba algas.
"Mēs zinām par iedzīvotāju interesi atrisināt problēmu ar Inčukalna gudrona dīķi un esam gatavi atbalstīt Latviju, Latvijas valdību, lai atrisinātu šo problēmu. Izvērtējot situāciju, secinājām – ja materiāls atbilst mūsu kvalitātes prasībām, mēs esam gatavi to pieņemt un izmantot, neradot bīstamas emisijas," intervijā Romānam Meļņikam norāda SIA CEMEX Brocēnu cementa rūpnīcas direktors Uvis Lubjūns.
Gadiem ilgi Latvijā nerimst diskusijas par to, cik lietderīgi vai tieši pretēji – bīstami – būtu ieviest, ka bērni skolas gaitas uzsāk jau sešu, nevis septiņu gadu vecumā kā tagad.
Vairāk nekā gads apritējis, kopš automašīnas no transporta līdzekļa pārtapušas arī par ieroci apzinātai, mērķtiecīgai cilvēku nonāvēšanai un masu iebiedēšanai. Arī iepriekš bija zināma šī transporta veida bīstamība, tāpēc gan auto ražotāji, gan ceļu būves eksperti nemitīgi rūpējās par to, kā apdraudējuma riskus mazināt, rēķinoties ar vairumam cilvēku piemītošu apzinīgumu. Šajā gadījumā gan stāsts ir nevis par apzinīgajiem, bet cilvēknīdējiem.
"Tas, ko redzam šobrīd – administrators slēpjas aiz ļoti dārgiem advokātiem, un nevis viena, bet vairākiem. Arī uz tiesu iet pieci advokāti, protams, viņi par to izstāda milzīgu rēķinu," intervijā Romānam Meļņikam norāda politiķis un kādreizējais Latvijas krājbankas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
Populisma sērga jeb tieksme par katru cenu izdabāt publikai, izrādās, skar ne tikai politiķus, bet nu arī valsts institūcijas, no kurām sagaidām visnotaļ racionālu, faktu zinātniskā izvērtējumā balstītu rīcību. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākusi klajā ar priekpilnu vēstījumu, ka pirmo reizi Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja ietekmēt zinātnieku darba virzienus, īpašā aptaujā paužot, ko zinātniekiem vajadzētu vairāk, ko mazāk pētīt un attiecīgi kurā nozarē pētniecība būtu no valsts budžeta vairāk vai mazāk atbalstāma.
Drukātie mediji ir visdrošākais informācijas avots, jo tie – vai tā būtu avīze vai žurnāls – nekad neatļausies publicēt nepārbaudītu informāciju, intervijā saka izdevniecības Rīgas Viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Šmidre.