Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Skolā no sešiem vai jau no trim gadiem?

Gadiem ilgi Latvijā nerimst diskusijas par to, cik lietderīgi vai tieši pretēji – bīstami – būtu ieviest, ka bērni skolas gaitas uzsāk jau sešu, nevis septiņu gadu vecumā kā tagad.

Pirmklasnieku vecuma mazināšanas aizstāvji akcentē, ka vēlākajās klasēs – un jo īpaši vidusskolā – teju vai divdesmitgadīgie zaudējot motivāciju mācīties, turklāt agrāka skolas (un līdz ar to arī profesionālās skolas vai augstskolas) beigšana nodrošina ilgāku darba mūžu, kas nav mazsvarīgi darbaspēka trūkuma apstākļos. Pārmaiņu pretinieki uzsver, ka bērns sešu gadu vecumā vēl nav gatavs mācību procesam skolas vidē, arī bezdarbnieku rindās liela daļa ir nesen skolu beigušo un bez profesionālās pieredzes esošo jauniešu.

Skaidrs, ka ne jau skaitlī seši vai septiņi ir būtība (Francijā, piemēram, skaitās, ka bērns skolā sāk iet no trīs gadu vecuma), bet gan attiecīga vecuma bērnu apmācības metodē. Līdz ar to var teikt, ka sešgadīgie ir "negatavi" nevis skolai vispār, bet gan tādai, kas neatbilst viņu vecumam. Proti, attiecīgajā vecumā viņi vēl nespēj nosēdēt skolas solā, rāmi klausoties, ko viņiem stāsta, nespēj koncentrēt uzmanību šādā veidā pasniegtai mācību vielai. Bet tas nozīmē, ka problēma faktiski ir nevis bērnos, bet pieaugušajos, viņu nespējā pieņemt, ka radikāli jāmaina apmācības metode un ka lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas un citu prasmju un zinību apguve jābalsta uzmanību piesaistošās, izzinošās rotaļās un spēlēs. Jā, jau tagad pirmo klašu skolotāji tās izmanto, tomēr ne tik lielā mērā, kā tas būtu nepieciešams vēl jaunākiem bērniem par tagad skolā ejošajiem. Daudzu tā saukto alternatīvo – tajā skaitā Marijas Montesori vai pēdējos gados daudzviet pasaulē savu efektivitāti apliecinājušās Celīnas Alvaresas – skolu pieredze rāda, ka vislielākos panākumus var gūt, nodrošinot bērnam individuālu pieeju, mācību vielu pasniedzot uzmanību piesaistošā veidā, ieinteresējot, aktīvi iesaistot bērnu zinību apguvē, nodrošinot gan atgriezenisko saikni ar skolotāju, gan sadarbību starp dažāda vecuma bērniem (kas, starp citu, varētu būt noderīgi arī lauku sākumskolās ar mazāku bērnu skaitu, nekā skaitās pietiekami). Bet ko tādu nevar ieviest ar instrukcijām, metodiskajiem materiāliem, rīkojumiem, pavēlēm u. tml. "no augšas" – no ministrijas vai tās institūcijām. Tās ir mācību sistēmas, ko veidojuši paši pedagogi, apzinot labāko pieredzi un cits citu apmācot.

Tiesa, nav arī tā, ka valsts un pašvaldību organizētajā skolas un pirmsskolas sistēmā trūktu prasmju darbam ar sešgadīgiem un jaunākiem bērniem. Gan pirmsskolas mācību iestādes, gan skolās īpaši veidotās grupiņās šāda vecuma bērni jau tiek sagatavoti skolai, izmantojot rotaļas un neformālu vidi. Cita lieta, ka šāda "sagatavošana skolai" bieži vien stipri kontrastē ar to, kas bērnu sagaida 1. klasē ar tur raksturīgo sēdēšanu solos un jau apgūtu zināšanu daudz garlaicīgāku atkārtošanu. Tieši šis "lēciens citā kvalitātē" varbūt ir tā lielā barjera, kas nojaucama. Tad, pilnīgi iespējams, par skolas sākumu varētu sākt uzskatīt jau pirmsskolas pirmo gadu.

Top komentāri

Atis
A
Vēlos norādīt uz vēl vienu pavisam elementāru, tomēr ne mazsvarīgu skolas ikdienas aspektu - skolas solu&krēslu dizains un izmantotie materiāli šobrīd ir kritiski zemā kvalitātē. Attēlos ir rezēts, ka sākumskolas bērniem galda virsma ir teju vai plecu augstumā. Kā tādos apstākļos var prasīt ilgu un mierīgu sēdēšanu? Manu skolas gaitu sākumā 60-to gadu vidū izmantoja vēl vecā parauga (varbūt pat pirmskara) skolas solus, kuri bija gan smagnēji, apbružāti, tomēr ar rakstīšanai un lasīšanai piemērotu slīpu virsmu un ķermeņa formām pielāgotu sēdekli. 70-tajos gados parādījās jauna tipa skolas skoli ar bīdāmu slīpu virsmu. Raugoties uz tagad lietotajām skolas mēbelēm rodas pārliecība, ka tās izvēlas 'taupot naudu', nevis domājot par bērnu veselību un izglītošanas apstākļiem. Ja bērns tādā skaidu plāksnes un metāla cauruļu slazdā nedēļā pavada kādas 30 stundas, tad kļūst skaidrs, ka mācīšanās viņam saistās ar fiziskām ciešanām.
dada
d
Mūsu izglītības sistēmā vispār valda princips - katrs izglītības posms velk vezumu uz savu pusi un nekomunicē.Sākumskolas metodiķi dara savu, tad , pamatskolas posms savu, un vidusskola vispār pilnīgi ko citu. Sākumskola nevērtē, dod tikai murgainu , haotisku PRIEKŠSTATU par lietām, pamatskolā sākas šoks - bērns neko lāga nezina , tikai visu ir apmuļļājis, skolotāji histēriski sāk ' DOLBĪT ' iekšā pamatus, daudz ko nepaspējot. Vidusskolas vīzdeguņi lepni paziņo, ka pamatskolā jau viss ir apgūts un uzbrūk bērniem ar nepamatotām prasībām( piemēram, latviešu valodā pat normālu mācību grāmatu nav). Gadiem skolotāji runā, ka tas viss ir haoss Latvijas izglītībā. Tagad sākas murgs ar kompetenču izglītību, kas ir viss tas pats, tikai moderni nosaukts acu aizmālēšanai, jaunu kursu organizēšanai un skolotāju atbaidīšanai, naudas atmazgāšanai. Par sešgadīgajiem - nav jau nekādas bāzes un pieredzes , lai tā pēkšņi atkal eksperimentētu, lai valdība iekļautos exel tabuliņās.
Senais
S
Kārtējais stulbais obligātums tā vietā, lai attapīgajiem būtu atļauts sākt skolu no sešiem gadiem, bet "lēnajiem divplākšņiem" , kas tāpēc nav sliktāki, vēlāk.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē