Ceļojumi / Diena / Ceļojumi / Diena

Cukura nepārspētais lidojums © DIENA (65)

Paša rokām uzbūvēt lidmašīnu, izņemt pasaules preses karti, paspiest roku ģenerālim Balodim, samīļot savējos un doties uz "uzlecošās saules zemi" Japānu – izdomāt tādu lidojošu avantūru varbūt varētu vēl kāds latvietis, taču tik pārdrošu un triumfālu sololidojumu veikt ir izdevies tikai vienam, un tas ir vēlāk pretrunīgu slavu ieguvušais aviators Herberts Cukurs. Tobrīd gan viņš ir dzīva leģenda, kura vārdu asiņainā politika vēl nav skārusi.

Nebūtu durvju zvanu un policijas © DIENA (9)

Kad robežas ciet, bet ceļot gribas, izziņas resursi jāmeklē savā zemē. Uz Viļaku Latgales pierobežā dodos ar konkrētu mērķi – 8. aprīlī, Starptautiskajā romu dienā, apciemot Latgales čigānus. "Ja ne šī blokāde, mēs tik mierīgi nesēdētu," situāciju rezumē ansambļa Brīvais vējš dalībnieki Rasma, Ruslans un Dollārs, kas svētkiem būtu gatavi vienmēr.

72 stundas ceļā uz mājām. Repatriācijas stāsts © DIENA (9)

Kādu jūs iedomājaties savu pirmo ceļojumu uz ārzemēm? Visticamāk, ne jau iestrēgšanu citā kontinentā vispasaulīga vīrusa dēļ, ātro kredītu biļešu vietā un 72 stundas ilgu mājupceļu caur dažādām pilsētām ar obligātu noteikumu uzvilkt sejas masku. Un kā punkts uz i – nevis nevēlēšanās izkrāmēt koferus, bet pašizolācija īrētā namiņā pēc atgriešanās Latvijā. Tieši tāds ir Ingas un viņas ģimenes repatriācijas stāsts.

Svešam uzticēties. Divas nedēļas Izraēlā © DIENA

Divas nedēļas Izraēlā piepilda informācijas, jūtu un atmiņu krātuves, rāda krāšņas mūsdienu ainas un atdzīvina vēsturi. Tās pārsteidz, iejūsmina, dara melanholisku un ievelk treknu plusu pasaules izziņā. Taču lielā čemodānā mājās tiek atvests kas cits – krava latviešu valodā, kas stāv pāri laikam un slavina nepraktisko cilvēku ar neapvīlētu dvēseli.

Ar vissaldāko cukura virskārtu. Nāblusa Palestīnā © DIENA (1)

Palestīnā teju katram ir zināms vislabākais restorāns, švarmu ēstuve un Austrumu saldumu kafejnīca pilsētā. Reti kad vietējiem par to ir vienots viedoklis, tāpēc neatliek nekas cits, kā meklēt pašiem savu "labāko" it visā. Tomēr vienā jautājumā valda absolūta vienprātība – skaidrs, ka vislabākais kanafeh Palestīnā atrodams tā dzimtajā vietā Nāblusā, un tas ir gana labs iemesls, lai dotos uz turieni vismaz dažu dienu ceļojumā.

Karš, kas nebeigsies nekad © DIENA (3)

Ne gleznaina, ne iedvesmojoša, bet pieklājīga pustuksneša pilsēta – tāds man ir pirmais un arī nākamie iespaidi par Huaresu pašos, pašos Meksikas ziemeļos, gandrīz precīzi pa vidu starp Atlantijas un Kluso okeānu. Šis Meksikas reģions visbiežāk figurē starptautiskajās ziņu lentēs, un garā un šaurā ziemeļu pierobežas josla parasti tā arī tiek saukta – par robežas reģionu.

Zemē ar klusumu un ''iekšām'' © DIENA (1)

Vienkāršība, pamatīgums, klusums. Uz Somiju pie dabas krūts var braukt ne tikai ziemā slēpot, bet arī vasaras vidū – lai smeltos Karēlijas ziemeļniecisko mieru un tuvāk iepazītu mūsu lādzīgos kaimiņus.

Starp gariem un čaumalām © DIENA (7)

Arunāčala Pradēšas novads uz Indijas un Ķīnas robežas ir otra pasaulē vislielākā budisma tempļa mājvieta, un to īpaši iecienījuši arī baptistu misionāri, taču vissavdabīgākā ticība šeit ir Donji Polo – uz cilšu seno tradīciju bāzes izveidota jauna sinkrētiska reliģija, kas mūsdienu pasaulē turpina slavināt animisma dabas garus, tic šamaņa spēkam un olas dzeltenumā nolasītām diagnozēm.

Divas salas, dubults šarms © DIENA (1)

Laipni cilvēki, rāma atmosfēra, visaugstākais kalns Portugālē, osta, kurā piestāj jahtas, šķērsojot Atlantijas okeānu, parlamenta pulcēšanās vieta, pārpasaulīga ainava, ko radījuši vulkāniskie procesi, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti vīnogulāji, daudzbalsīgs putnu koris, senlaicīgu baznīcu zvani un krāsaini ziedi – tas viss veido kolorītu, kas raksturo kaimiņos esošās salas Fajalu un Piku.

Dzīvnieki ar pievienoto vērtību © DIENA

Indija ir dzīvajai radībai draudzīga zeme, kur mērkaķus var īpaši pielūgt, ziloņa galvu uzlikt cilvēka rumpim, padarot par svētu, kaziņām pirms upurēšanas atļauts apēst visu, kas ceļā, govis var apturēt kaut sešjoslu satiksmi, ziloņi tiek izrotāti hennas ornamentiem, katram lopiņam un kukainītim ir sava sargājošā dievība, turklāt Asamas provincē mītošie vienraga degunradži paši ir kļuvuši par dabas svētceļnieku pielūgsmes objektu.

Divas dienas Dubaijā ar klibu kāju © DIENA (6)

Atliku likām pietiek iespaidu, Apvienoto Arābu Emirātu vislielākajā pilsētā uzturoties arī tikai pāris dienu. Vēl jo vairāk, ja uz miljonu pilsētu dodas laikā, kad tā dzīvo grandiozās Expo 2020 izstādes gaidās

Kurp lido Maskava © DIENA (11)

Krievijas galvaspilsētā saule paspēj norietēt, kamēr ceļinieks pa apakšzemes pāreju šķērso vienu vienīgu ielu, senu un joprojām topošu augstceltņu ir vairāk nekā skuju milzu egles zaros, Jaunā gada eglīšu parādei ir izcirsti vismaz pārdesmit hektāru trekna meža, salatēvi un sniegbaltītes sveicina uz katra stūra, un par kopsaucēju Maskavas Jaunā gada ideoloģijai ir kļuvusi kosmosa un lidaparātu tēma.

Koka un cocaleros © DIENA (2)

Aina, kas paveras visapkārt Bolīvijas galvaspilsētas Viljafatimas tirgū, kārtīgam narkotiku pretiniekam – vienalga, uzplečotam un ar policijas apliecību kabatā vai kādas nevalstiskas organizācijas pārstāvim – vienā acumirklī organismā ieblieztu kārtīgu adrenalīna devu un liktu ķerties pie rokudzelžiem, mobilā telefona vai kaut kā tamlīdzīga. Šī ir viena no divām oficiālajām kokas lapu tirdzniecības vietām šajā valstī.

Bez sniega, bet ar pilnu vēderu © DIENA

Pēc instagrameru vēl neatklātām, bet košām vietām un pilna vēdera ar gastronomiskiem pārsteigumiem – pēc tā visa var braukt uz Latgali, turklāt arī ziemā.

Ja izvēlas iepazīt Ēģipti, kuģojot pa Nīlu, var pagūt gan nogurt no tempļiem, to varenības un vēstures elpas, gan saskaisties par uzbāzīgiem dzeramnaudu prasītājiem, gan izbaudīt atpūtu un sastapt īstu kaķuvīru.

Nekādu sari un jogu – viena no Indijas vismazākajām provincēm Nāgālenda ir mājvieta sešpadsmit nagu ciltīm, kas vēl mūsdienās pārsteidz ar tuvību senajiem rituāliem. Te "ēdams ir pilnīgi viss, izņemot cilvēku", tāpēc nomedīto kaimiņu galvaskausi tika sprausti uz mieta pašu ciema auglības veicināšanai. Bērnu arī tagad Nāgālendas laukos ir daudz, bet bijušie galvaskausu mednieki tikai piecdesmit gadu atteikušies no šīs nodarbes, masveidīgi kļuvuši par baptistiem un pagāniskos rituālus turpina veikt ar priestera svētību.

Lai izbēgtu no tūristu pūļiem un spiešanās, Grieķijas salas ir vērts sev atklāt tieši nesezonā – tad nav jāstāv garās rindās, labas naktsmītnes ir lētas un arī gaiss un jūras ūdens vismaz tiem, kas nākuši no mūsu platuma grādiem, ir gana silts un patīkams.

Dienvidturcijas kūrorti ar "viss iekļauts" politiku piedāvā patiešām visu slinkai atpūtai – gan izmeklētus ēdienus un dzērienus, gan iespēju ienirt baseinā jebkurā diennakts laikā vai ilgi gulēt zem saulessarga. Par ceļošanu gan to grūti nosaukt, un atkritumu kalni, viltotu zīmolu tirgus un sīkas epizodes ārpus šī burbuļa liek aizdomāties.

Man nekad pat prātā nav ienācis, ka es varētu izvēlēties kalnrača briesmīgo arodu – vienalga, gadījuma pēc, principiāli vai vēl kā citādi. Un tomēr šeit es esmu – iespējams, pasaules visu laiku visslavenākajās raktuvēs. Bolīvijā, Potosi, Cerro Rico – Bagātajā kalnā.

Tradicionālajās sabiedrībās dzīves telpas radīšana ir bijis sakrāls akts, kas vienlīdz attiecas gan uz kulta objektiem, gan pašu nepieciešamāko dzīvē – mājokli. Tā ir bijusi jaunas pasaules radīšana, tāpēc bieži jau mājokļa struktūrā atklājas kosmiskā vai reliģiskā simbolika – tā top jaunais visums ar pasaules centru, tā tiek savaldīts haoss, lai dotu vietu kārtībai. Arī mūsdienu profānajā pasaulē šādi mājokļi ir sastopami – manā ceļā tās ir jurtas kā kosmosa simbols, Pamira māja kā vairāku reliģiju fenomens un jezīdu ''Dieva gultas'' kā īpaša eksotika.

Šodien

SESTDIENAS CEĻOJUMI