Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +13 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

SESTDIENAS CEĻOJUMI

Lieldienas Černobiļas slēgtajā zonā © DIENA(20)

Trīsdesmit gadu pēc Černobiļā notikušās kodolkatastrofas avarējušās atomelektrostacijas apkārtne kļuvusi vienlaikus par biedējošu un neizskaidrojami fascinējošu vietu. Tā vilina gan tūristu grupas, gan vientuļus stalkerus, sagaidot visus ar savu dīvaini pamirušo dzīvības pilnumu.Saka, ka īstam vecim dzīves laikā jāiestāda ozols, jānosit čūska un jāizaudzina dēls. Savā sarakstā jau skolas gados čūskas slepkavošanu aizstāju ar "aizbraukt ekskursijā uz Černobiļu".

Astoņu cilvēku un viena kaķa republika Portugālē © DIENA(5)

Hipiju ēra beigusies? Nekā tamlīdzīga – Portugāles studentu pilsētā Koimbrā komūnas brīvais dzīvesveids zeļ un plaukst. Stājoties pretim, viņuprāt, pazemojošām tradīcijām, jaunieši te dzīvo kopienās, ko paši sauc par republikām, nodrošinot sev ne tikai lētu un bohēmas pilnu dzīvesveidu, bet arī izveidojot pašorganizētu sabiedrību.

Cilvēku kontrabandas izdevīgais rūpals © DIENA(34)

Eiropas līderi ierasti diskutē, kā regulēt nepieredzēto migrācijas vilni un labāk nosargāt Eiropas dienvidus, savukārt Eiropas Savienības (ES) austrumu robežām, ja vien netiek spriests par Krievijas militārajiem draudiem, uzmanība veltīta krietni mazāka. Tomēr atklājas, ka arī Baltijas apkārtnē darbojas izsmalcināti cilvēku kontrabandas tīkli, kas par ievērojamām naudas summām palīdz nelegālajiem imigrantiem iekļūt ES.

Būtiskais NĒ © DIENA(2)

Cīņa ar hronisku laika trūkumu un nespēja pagūt visu, ko gribētos, mūsdienās ļoti daudziem ir ikdienas sastāvdaļa. Darbu un sadzīves vāveres ritenī bieži pazaudējam vissvarīgāko un attopamies vien tad, kad jau ir par vēlu. Kā iemācīties izdarīt būtisko un nebaidīties atteikt mazāk svarīgajam?Aizejam kopā pusdienās? Nevari? Kā ar rītdienu vai parītdienu? Vai varbūt jaunnedēļ? Viss mēnesis aizņemts un vienā skriešanā? Šādus jautājumus un attiecīgas atbildes no apkārtējiem nācies saņemt katram, un arī mums pašiem droši vien nereti bijis jāatsaka draugiem, paziņām un pat tuviniekiem.

Nav jābaidās, ir jāuzmanās © DIENA(2)

Kukaiņi nekļūst indīgāki, ērces var sastapt arī pilsētā, un augu skaistums ne vienmēr nozīmēs arī to veselīgumu. Kas jāielāgo, lai varētu droši izbaudīt mežu un lauku pastaigas pavasarī.

Jokojiet, kamēr vēl var © DIENA(5)

Paklauvējiet pa klausuli, pārvelciet televizoram neilona zeķi, ļaujiet skrējējiem kilometru vietā noskriet mēnesi un pingvīniem lidot... 1.aprīlis ir klāt!Vieni no pirmaprīlīgākajiem 1. aprīļa jokiem noteikti būtu stāsti par Joku dienas tradīcijas rašanos, un šo stāstu starpā ticamākā būtu ziņa par to, ka ir izgudrota laika mašīna un ar to jau ir veikts pirmais brauciens pagātnē, kurā beidzot noskaidrots, kam un kad pirmoreiz ir iedots "aprill, aprill!".

Ar olām kā ar naudu © DIENA

Šokolādes olu atvēršanas un apēšanas taktika var daudz pastāstīt par paša ēdāja naudas lietu paradumiem. Austrālijas ME Bank analītiķis Niks Emerijs identificējis piecus olu ēdāju paveidus.

Lieldienas kā Ziemassvētki © DIENA(21)

Lieldienas no Jēzus augšāmcelšanās svinībām mūsdienās nereti pāraugušas šokolādes izēšanās svētkos, kuros Rietumu pasaules bērni apēd daudz vairāk našķu nekā ikdienā.

Simbolu atdzimšana par miljoniem © DIENA(20)

Ne tikai vairāk dalībnieku un skatītāju, bet vieta pat helikoptera laukumam - ilgi apspriestas, nu pamazām iekustējušās lielo būvju pārveides un paplašināšanas ieceres Mežaparkā un Grīziņkalnā. Kādas pārmaiņas par plānotajiem miljoniem īsti sagaida Lielo estrādi un Daugavas stadionu?

Telefona radīts posts © DIENA(15)

Mobilais tālrunis mūsdienās vismaz Rietumu pasaulē ir gandrīz katrā kabatā. Bet cik bieži aizdomājamies, kā to ražo un kādu "pēdas nospiedumu" tas atstāj planētas resursos? SestDiena izseko minerālu ceļam no raktuvēm līdz viedierīcei, izgaismojot arī ne tos tīkamākos aspektus tehnoloģiju tapšanāNav vairs tie laiki, kad mobilais telefons bija tikai visbagātākajiem ļaudīm.

Ko svarīgi zināt par skriešanu, lai sportošana nebeigtos slimnīcā © DIENA(7)

Tuvojoties pēdējos gados tik populāro maratonu sezonai, līdz ar pavasari ielās un mežu takās arvien biežāk sastopami skrienoši cilvēki. Vēl vairāk par skriešanu atgādina sociālie tīkli, kuros skrējēji labprāt dalās ar saviem sasniegumiem. Varētu pat teikt, ka skriet un nodarboties ar sportu kļuvis stilīgi.

Putins man dod darbu © DIENA(112)

Kamēr pastāv Putina režīms, baltiešiem jāmācās dzīvot informatīvā diskomfortā, saka Lietuvas informatīvo karu eksperts politologs Nerijus Maļukevičs.

Mūsu krievi © DIENA(123)

Divu kopienu valsts. Divu tautu valsts. Divu informatīvo telpu valsts. Tā par Latvijā dzīvojošo latviešu un krievu šķīrumu nereti tiek skandināts gan medijos un virtuves sarunās, gan no Saeimas tribīnes. Tomēr skats no malas, izrādās, ir krietni optimistiskāks: Glāzgovas universitātes pētnieks Amons Českins secinājis – krievu valodā runājošie Latvijā nebūt nejūtas tuvāki Maskavai.

Mūsdienu mītiskie nezvēri: Kas pasaulei zināms par čupakabru? © DIENA(11)

Kas pasaulei zināms par dīvaino radījumu čupakabru, kurš dažādās pasaules vietās uzbrūk mājlopiem, – vai tā varētu būt jauna, līdz šim neatklāta dzīvnieku suga? Plaukst leģendas un pārsteidzoši minējumi, tomēr zinātnieki raduši arī vienkāršus skaidrojumus.Jau XX gs. 50. gados presē pavīdēja ziņas par dīvainiem mājlopu nāves gadījumiem Puertoriko salā.

Īstā laika mašīna © DIENA(2)

Skujenieks acīmredzot jau no sākta gala bija pieaudzis – nosmejas rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis, kad stāstu, ka dzejnieks Knuts Skujenieks uz jautājumu, kāpēc viņam tikpat kā nav bērnu dzejoļu, atbildēja: "Nav dots." Atgriešanās bērna fantāzijā, "kad viss bija pa īstam", ir iespēja, par kuru vieni pieaugušie tikai sapņo, savukārt citi ir iemācījušies vai, pareizāk sakot, saglabājuši spēju uz pasauli raudzīties bērna acīm.