Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Tuvplānā

Ieilgusī starpsezona © DIENA

Aprīlis ir īstais laiks, lai apskatītu sezonalitātes jautājumu sportā, precīzāk – starpsezonu. Tieši šis mēnesis nereti ir kā robežšķirtne starp ziemu un vasaru. Dažos sporta veidos sacensības notiek gandrīz visu gadu, neiezīmējot skaidras sezonu robežas, bet lielā daļā tās ir pietiekami izteiktas. Starpsezonā treniņu procesa darbības un mērķi nereti ir atšķirīgi, tāpēc tos vērts apskatīt sīkāk, turklāt šogad šīs robežas būtiski ietekmēs cits faktors – Covid-19 slimību izraisošais vīruss un tā iespaidā apturētā sporta dzīve. Šoreiz apskatīsim dažādus risinājumus, kā karantīnas laikā gatavoties sacensībām vai turpināt treniņu procesu, nedaudz spekulējot arī aktuālā vīrusa kontekstā.

Zinātniska sportošana iekštelpās © DIENA

Profesionālais sports jau sen nav vienkāršas sacensības, kurās noskaidrojam labāko sportistu. Mūsdienās sports kļuvis par milzīgu, miljardiem vērtu biznesu, kurā katrs mēģina atrast iespējas, lai gūtu kaut visniecīgāko pārsvaru pār saviem konkurentiem. Viena no iespējām, kas var dot papildu pārsvaru, ir dati. Trīs klases biedri no Valmieras izveidojuši sporta datu analīzes sistēmu EchoSports, kas piemērota iekštelpu sporta veidu vajadzībām.

Slaviša. Pēcvārds © DIENA(2)

Lai kurš atrastos pie vadības stūres, Latvijas Futbola federācija (LFF) ar apskaužamu regularitāti nonāk kritikas krustugunīs par pieņemtajiem lēmumiem. Bieži tas bijis par tās lielākā lepnuma – nacionālās izlases – stūrmaņa pieņemšanu vai atlaišanu. Janvārī nelielā apstulbumā nonāca arī slovēnis Slaviša Stojanovičs.

Jocīgas diētas cilvēkiem un sportistiem © DIENA(1)

Lai arī kas tu būtu – sportists vai dīvāna eksperts, kurš sporta pasākumus ar aliņu rokās vēro no dīvāna, iespējams, būsi pamanījis – tur, kur ir sports, ir arī uzturs. Un tur, kur ir uzturs, Covid-19 ātrumā vairojas viedokļi – ēd tā, neēd šitā, sāc ēst šo, izslēdz to. Brīžiem ir tik apnicīgi, ka gribas vienkārši demonstratīvi apēst ar cukuru apbērtu baltmaizi, kurai virsū uzlikta trekna desa, Cielaviņas gabalu, divus hamburgerus un tam visam uzdzert šņabi. Sporta zinātnieki un uztura speciālisti ir vienisprātis – lai arī, gatavojoties sacensībām, ēdienkarte mēdz būt visnotaļ specifiska, kopumā jāēd sabalansēti, neizslēdzot no uztura nevienu pašu uzturvielu. Visas uzturvielas – ogļhidrāti, olbaltumvielas un tauki – ir vienlīdzīgas, un kāda nav vienlīdzīgāka par citām.

Tagad tikai atmiņās. Sporta pilij – 50 © DIENA(3)

Rīgas Sporta pils savulaik bija kulta vieta. Tur dzima neskaitāmas sporta zvaigznes, un pasaule pirmo reizi iepazina hokeju ar četriem uzbrucēju virknējumiem. Tur grozījās sabiedrības krējums, un savu no ārzemēm iegūto tam laikam ekskluzīvo preci realizēja apķērīgākie sportisti. Tika izcīnītas spilgtas uzvaras un piedzīvotas rūgtas sakāves. 15. aprīlī Sporta pils svinētu savu piecdesmito jubileju.

Diena, kad sports apstājās © DIENA(1)

Reaģējot uz koronavīrusa Covid-19 izraisītās pandēmijas pasludināšanu, marta vidū gandrīz visiem pasaules sporta notikumiem tika norauts stopkrāns. Iepriekš vēsturē pieredzēti gadījumi, kad slimības epidēmiju, dabas untumu, starptautisku bruņotu konfliktu, teroraktu, politisku, ekonomisku un pat reliģisku iemeslu dēļ tiek atceltas nozīmīgas sacensības, tomēr tik vērienīgu un ģeogrāfiski plašu sporta dzīves apstāšanos līdz šim spējuši izraisīt vien pasaules kari.

Platiem soļiem tuvojas velosezona © DIENA(1)

Tā kā Latvijā un citviet Eiropā ziema tā arī neatnāca, daudzi velosezonu nemaz nenoslēdza. Tomēr lielākā daļa parasti to atklāj tieši aprīļa vai maija mēnesī, bet šobrīd veloveikalos un internetā ir tik plaša izvēle, ka grūti izlemt, kādu un cik dārgu braucmrīku ņemt.

Zelta rokas un sirds © DIENA(1)

Statistika nav pieejama, bet, 53 dzīves gadus veltot sporta ārsta profesijai, Jānis Kvēps varētu būt rekordists. Spēris sānsoli futbola virzienā, tomēr lauvas tiesu – piecus gadu desmitus – Jānis bija uzticīgs hokejam. Vienmēr atsaucīgs un izpalīdzīgs, neapstrīdams profesionālis savā jomā, tāpēc cienīts sportistu, treneru, kolēģu un pārējo laikabiedru vidū. Saņēmis Latvijas Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu. Sirdscilvēks Jānis Kvēps 79. dzīves gadā devās mūžībā.

Pulsa frekvence © DIENA

Viens no plašāk izmantotajiem rādītājiem sporta slodzes intensitātes novērtēšanā ir pulsa frekvence. To savu treniņu kontrolē izmanto gan profesionāli atlēti, gan iesācēji un vienkārši fizisko aktivitāšu piekritēji. Lielā mērā tas iespējams, pateicoties straujai tehnoloģiju attīstībai pēdējās desmitgadēs, – vārds "pulsometrs" vairs nav pazīstams tikai medicīniskā kontekstā vai kā dārga iekārta augstas klases sportistu vajadzībām. Pulsa frekvences nepārtraukta mērīšana sporta slodžu laikā ir iespējama arī samērā lētās un vienkāršās ierīcēs. Tās ir ērti lietojamas, mobilas, triecienizturīgas, ūdensdrošas utt. Tātad piemērotas pat ļoti ekstremāliem apstākļiem, kādi nereti sportā tiek piedzīvoti.

Sporta vēsture Dienā: Marts © DIENA

Tajos tālajos laikos, kad ziema vēl bija ziema, marts bija tas mēnesis, kad slidas kar vadzī un sāk lēnām iesildīties vasaras sporta veidiem, lai gan uz ezeriem ledus reizēm turējās līdz aprīļa vidum. Olimpisko spēļu gados martā parasti notika ziemas olimpiādes rezultātu izvērtēšana un gatavošanās vasaras spēlēm, – tā bija tajos tālajos laikos, kad vasaras un ziemas olimpiskās spēles vēl rīkoja vienā gadā.