Hokejisti uzveic basketbolistus © DIENA
Sporta Avīzes ikgadējā 50 ekspertu aptaujā iesaistās arī amatpersonas.
Tuvplānā
Kāpēc diētas nedarbojas © DIENA
Katru gadu miljoniem cilvēku – gan ar objektīvu, gan pašizdomātu lieko svaru, pusaudži un pieaugušie, biroja darbinieki un elites sportisti, parastie mirstīgie un slavenības – mēģina zaudēt svaru, ievērojot diētu. Viņus iedrošina vecāki, draugi, veselības aprūpes speciālisti, treneri, mediji un diētu industrija, kuras gada apgrozījums Eiropā un ASV mērāms miljardos. Mēs redzam veiksmīgas "pirms un pēc" bildes, papriecājamies, ierakstām kādu atbalstošu komentāru. Un pat neuzzinām, kas notiek aizkadrā, ja neesam cītīgi tievējuši paši. Pēcdiētas laiks mēdz būt skarbs. Pētījumi rāda, ka bieži vien cilvēki vairāk nekā pusi svara uzņem atpakaļ gada laikā, bet gandrīz visi kilogrami atgriežas piecu gadu periodā. Trešdaļa cilvēku diētu noslēdz pat vēl neizdevīgākā pozīcijā, nekā sākuši: svars ripo atpakaļ ar uzviju. Ja radikāli tievē jau pusaudžu gados, nākotnē ir risks sagaidīt pat īstu klīnisko aptaukošanos. Paradoksāli, bet sanāk, ka ar diētām sasniedzam tādu efektu, kas ir pretējs cerētajam. Kāpēc tā mēdz notikt un ko darīt, lai no tā izvairītos?
Atspirdzinošais aukstums © DIENA
No kāju mazgāšanas dzestrā meža strautā līdz pat peldei bargā ziemā Baltijas jūrā vai ielīšanai āliņģī – aukstuma rūdīšanās iespējama visdažādākā. Neskatoties uz savu ekstrēmo raksturu, tieši aukstumpeldes jau izsenis ir viena no populārākajām rūdīšanās metodēm. Šis aukstais piedzīvojums ne tikai prasa drosmi un gribasspēku, bet arī piedāvā plašu spektru dažādu priekšrocību, kas uzlabo gan fizisko, gan arī garīgo veselību un, kā īpaši uzsver speciālisti, stresa noturību. Lai ilgam laikam iegūtu pozitīvus hormonus, pietiek pat tikai ar minūti ilgu došanos aukstā ūdenī reizi nedēļā, bet noteikti nedrīkst aizmirst arī par potenciālajiem riskiem un drošības ievērošanu.
Sniedz drošības sajūtu © DIENA
Vecākiem ne stunda nepaiet bez uztraukumiem, vai ar viņu bērniem viss ir kārtībā. Nepārtraukti atrasties līdzās un izsekot visam, ko jaunā paaudze dara, nav iespējams, jo bērni ir fiziski aktīvi, savu enerģiju izliek gan sporta stundās, gan treniņos, gan arī gluži vienkārši brīvajos brīžos. Kopā ar apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmumu Balcia ieskatīsimies, kas vecākiem ar minimāliem ikmēneša izdevumiem var sniegt drošības sajūtu par nebēdnīgajiem bērniem.
Čempioni jaunās pozīcijās © DIENA
"Neparasta sezona," pirmsolimpisko gadu īsi raksturo Latvijas 3x3 basketbola izlases treneris Raimonds Feldmanis, kurš ir gandarīts par pozīcijām, kādās viņa vadītā komanda pēc piedzīvojumiem Ķīnā, Polijā, Izraēlā un Austrijā tuvojas kvalifikācijas turnīriem pirms 2024. gada spēlēm Parīzē. Olimpiskajiem čempioniem vēl vajadzēs pacīnīties par tiesībām vēlreiz apliecināt savu meistarību uz sporta lielākās skatuves.
Vingrošanas dzimšana Latvijā © DIENA
Vingrošana jeb ģimnastika Latvijā ienāca XIX gadsimta 20. un 30. gados. Viens no pirmajiem vingrošanas iedvesmotājiem bija jelgavnieks Aleksandrs Vahmuts (1805–1880), kurš 1831. gadā, kad pasaule no jauna atklāja Olimpu, visai negaidīti vāczemē iepazinās ar vācu vingrošanas tēva Fridriha Ludviga Jāna (1778–1852) radīto grandiozo kustību. Atgriezies Jelgavā, viņš atteicās no tiesībnieka amata, lai sevi pilnībā veltītu ģimnastikas mākslai un drīz vien pēc Jāna parauga izveidoja vingrošanas iestādi, klāt pievienojot arī dejas stundas. Simts gadu vēlāk pirmās brīvvalsts laikā viens no vadošajiem Latvijas meistariem bija Leopolds Sukki, kurš strauji pacēla vingrošanas latiņas līmeni.
Denisa ģenerālmēģinājums © DIENA
No 8. līdz 10. decembrim starptautisko sacensību Latvia Trophy ietvaros notiks arī Latvijas čempionāts daiļslidošanā, kurā solījis piedalīties mūsu labākais sportists Deniss Vasiļjevs. Šis daugavpilietim būs ģenerālmēģinājums pirms janvārī netālajā Kauņā paredzētajām Eiropas meistarsacīkstēm. Par gaidāmajām sacensībām stāsta Latvijas Slidošanas asociācijas prezidente Marika Nugumanova.
Pirmā superzvaigzne © DIENA
Spožums un posts. Tā īsumā varētu raksturot Andra Biedriņa karjeru. Pēc augsti veikta lidojuma piezemēšanās bija strauja un sāpīga, kas basketbolistam lika gandrīz uz desmit gadiem pazust no publiskās vides. Tomēr tagad pirmā neatkarīgās Latvijas sporta superzvaigzne ir noilgojusies pēc spēles, ko joprojām ļoti mīl, un gatava tajā atgriezties.
Basketbola 100 gadi Latvijā © DIENA
Kaut arī basketbolu Latvijā sāka iepazīt jau 1920. gadā, bet 1923. gada janvārī un februārī notika Jaunekļu kristīgās savienības sporta biedrības organizēts skolēnu un studentu turnīrs ar 14 komandu dalību, par Latvijas basketbola dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1923. gada 26. novembris, kad dibināja Latvijas Basketbola savienību. Sagaidot apaļo simts gadu jubileju, Basketbola muzejs ieskatās 100 spilgtākajos sporta veida notikumos.
Futbola superlīgas cīņa © DIENA
Amerikas modelis, kur sporta līgās nemainās dalībkomandas, ik gadu sacenšoties vieniem un tiem pašiem, periodiski idejas un debates raisa arī Eiropā. Kāpēc mums (eiropiešiem) nevarētu būt čempionāts, kurā ir tikai visi stiprākie un pazīstamākie ar garantētu dalību arī nākamajos gados? Eiropas modelī (ar izņēmumiem) pierasts, ka vismaz viena vājākā komanda ik sezonu tiek pakļauta riskam izkrist uz zemāku divīziju. Tomēr slēgtas līgas ieviešanai Eiropā, pirmkārt, ir savi formāli juridiski šķēršļi, bet, otrkārt, tas ir ļoti dārgs un riskants process.