Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Pārraides tiesību specifika © DIENA

Ienākumi no pārraides tiesību pārdošanas ir viena no lielākajām pozīcijām pasaules profesionālā sporta finanšu bilancē. Skatītāju interese un raidsabiedrību savstarpējā konkurence par šīm tiesībām ir viens no galvenajiem iemesliem, kas labāko čempionātu dalībniekiem dod ļoti strauju algas pieaugumu. Internets un dažādu platformu parādīšanās vēl vairāk palielina noieta tirgu, tātad arī prece (pārraide) tiek pārdota lielākai sabiedrības daļai, kas to agrāk nebūtu varējusi patērēt.

Hokeja raganas uzlikts lāsts © DIENA

Šomēnes aprit desmit gadu, kopš šajā saulē vairs nav viena no mūsu hokeja leģendām Kārļa Skrastiņa. Liktenis pret Latvijas hokeju bijis nežēlīgs, jo pēdējo 17 gadu laikā esam zaudējuši piecus tiešām talantīgus un meistarīgus spēlētājus, kuri atvēra Nacionālās Hokeja līgas (NHL) durvis vai klauvēja pie tām, lai pieprasītu stabilu sēdvietu pie ēdamgalda. Pēc šīs vasaras negadījuma, kurā traģiski dzīvību zaudēja vārtsargs Matīss Kivlenieks, bija sajūta, ka Latvijas hokejam uzlikts lāsts. Ja tā, tad tam reizi par visām reizēm ir jābeidzas, jo prasījis pārāk daudz, un joprojām katru zaudējumu ir grūti pieņemt - vai tas bija toreiz, kad 2004. gadā spēles laikā sirds apstājās Sergejam Žoltokam, vai šogad, kad svētku salūts liktenīgs izrādījās Kivleniekam. Kopā ar viņu laikabiedriem Sporta Avīze atceras šīs personības, no kuriem katrs hokeja spēlei atdeva sirdi un dvēseli.

Paspēlēja savu simbolu © DIENA

Lionels Mesi un Barcelona bija vienā ritmā pukstoša sirds. Vairāk nekā 20 gadu, kamēr klubus mainīja lielākā daļa futbola superzvaigžņu, argentīnietis palika uzticīgs Katalonijas galvaspilsētai, taču sirdis mēdz arī salauzt, un tā notika ar šo - turklāt pēkšņi un paša kluba neizdarības dēļ.

Atradusi savu disciplīnu © DIENA

Šovasar sava mūža pirmajā individuālajā 400 metru skrējienā uzreiz kļuvu par Latvijas čempioni. Ļoti ilgi baidījos no šīs garā sprinta distances, kas vieglatlētikā tiek uzskatīta par vienu no smagākajām, bet veiksmīgie rezultāti parāda, ka atpakaļceļa man vairs nav – esmu atradusi savu disciplīnu.

39 dienās līdz Romai © DIENA

Šovasar piepildīju savas dzīves trakāko izaicinājumu un ar velosipēdu vienatnē aizbraucu no Rucavas līdz Romai. Fiziski to ir spējīgs paveikt ikviens no mums – varam iz darīt lielas lietas, ja vien paši sev noticam.

Toreiz un tagad: Atgriešanās Eiropā © DIENA

Ceturtdaļgadsimts pagāja kopš Latvijas volejbolistu debijas Eiropas čempionātā 1995. gadā, līdz viņu pēctečiem izdevās kvalificēties nākamajam tik augsta līmeņa turnīram. Citos laikos, citā formātā un ar citām emocijām, tomēr viņu ceļā uz savu mērķi ir arī savas līdzības, tāpēc dodam iespēju savas sajūtas salīdzināt vienam no tā laika izlases līderiem Valtam Mihelsonam un šī brīža komandas emocionālajam gariņam Ingaram Ivanovam.

Moderna komanda pošas uz Tallinu © DIENA

Pieredzes un jaunības sakausējumā Latvijas vīriešu volejbola valstsvienībā izveidojies saliedēts kolektīvs, ko ne viens vien tā dalībnieks uzskata par vienu no spēcīgākajiem trumpjiem pirms septembrī gaidāmās atgriešanās Eiropas čempionāta finālturnīrā. Gatavošanās posma karstumā pie viena galda sēdinājām jau vairāk nekā desmit gadu valstsvienību pārstāvējušo Hermanu Egleskalnu, pēdējos gados sevi starp komandas līderiem pieteikušo Atvaru Ozoliņu un tikai pirmos soļus tajā sperošo Kristeru Dardzānu.

Sabiedrība ir polarizējusies. Politiski, zinātniski, daudzās citās jomās. Vai nu melns, vai balts. Vai ņem pilno uzskatu komplektu, vai atsakies no visa. Tā diemžēl notiek arī ar ārstēšanos, un pēdējā laikā populāras sazvērestības teorijas par šāda tāda vīrusa vakcīnu tikai lej eļļu ugunī. Arī šeit cilvēki burtiski dalās divās nometnēs – vieni uzskata, ka jāklausa tam, ko saka ārsti, savukārt citi cer izārstēties ar dabas palīdzību un domā, ka viņu imunitāte ir neuzvarama. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka daudzi poliklīnikai met lielu līkumu un aiziet pa taisno uz homeopāta kabinetu.

Par medaļām, tūristiem, pieredzi © DIENA

Olimpiskajos sporta veidos ir nerakstīts mērķis – tiekties uz dalību ik pēc četriem gadiem notiekošajās olimpiskajās spēlēs. Tā ir vieta, kur parādīt sevi un savu valsti dažādu sporta veidu konkurencē. Ļoti izaicinoši! Personīgi man nav nekā augstāka par olimpiādi un es to uzskatu par sporta forumu numur viens, kas pulcē ļoti daudz dalībnieku. Citiem patīk par galvenajām sporta sacensībām saukt Pasaules kausu futbolā, bet tas ir augstākais futbola forums – viena sporta veida olimpiādes spēles. Olimpiāde pulcē visus, tāpēc nekā prestižāka nevar būt.

Būšu viens no diviem peldētājiem, kas Latviju pārstāvēs Tokijas olimpiskajās spēlēs. Savu personīgo rekordu 200 metru brasa distancē sasniedzu jau 2017. gadā un pēdējos gados nav izdevies šim rezultātam pietuvoties, tomēr tagad mana dzīve iegājusi ritmā un ceru braukt arī uz nākamo olimpiādi.

Šodien

Tuvplānā