Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

VIdes diena

Latvijā klimata pārmaiņu sekas ir mērenas © DIENA(5)

Par to, cik nopietna problēma ir klimata pārmaiņas, kāpēc no tām vairāk cieš attīstības valstīs, kādas ir šo pārmaiņu izpausmes un kā mēs tās varam ierobežot, kā arī par to, kāpēc nepiekrīt daudzkārt dzirdētajam apgalvojumam, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, intervijā Rūtai Kesnerei stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadītāja, profesore Agrita Briede.

Veidos jaunu hidrobūvi Lielupes krastā(2)

"Globālo klimata pārmaiņu procesu ietekme kūrortpilsētai un tās ilgtspējīgai attīstībai nav labvēlīga. Bez bargajām ziemām mēs zaudējam būtisku Jūrmalas kā kūrortpilsētas resursu – pludmali," norāda Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs. Taču jūra nav vienīgā ūdenstilpe, kas noskalo sauszemi, jo no otras puses to grauž arī Lielupe. Nupat jūrmalnieki sākuši izstrādāt jaunu projektu, kas paredz Lielupes kreisā krasta nostiprināšanu Majoros un Dzintaros, un turpina darbus pie esošā krasta stiprinājuma Dubultos.

Nevis klimata, bet infrastruktūras gūstekņi. Saruna ar Tomu Brici(16)

"Nīderlandē, kas tiek uzskatīta par velo paradīzi, lietaino dienu skaits īpaši ziemas sezonā ir krietni lielāks nekā pie mums, tur arī regulāri ir stiprs vējš, bet mēs redzam, ka tas īpaši neattur cilvēkus no braukšanas ar velosipēdu. Jo tas lielā mērā ir pārliecības, kultūras, attieksmes jautājums. Joprojām liela daļa cilvēku Latvijā uztver to, ka jātiecas uz komfortu, ko dod mašīna," intervijā Romānam Meļņikam par velobraukšanas apstākļiem arī tam šķietami nepiemērotā sezonā stāsta Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis.

Elektromobiļi Latvijā ienāk lēni un nesteidzīgi(11)

Ierastajam benzīnam un dīzelim alternatīvu degvielu attīstīšana autotransportā kļūst par ierastu lietu. Jebkura alternatīva jau ir laba pati par sevi, taču, šķiet, to vēlams izvērtēt ar vēsu skatu, paturot prātā, ka katrai lietai savs laiks un vieta. Tā tas ir arī ar arvien lielāku popularitāti iemantojušajiem elektromobiļiem.

Baltijas jūras resursi nav pilnībā izmantoti(2)

Valstij vajadzētu vairāk atbalstīt inovatīvos veidus un risinājumus, kā izmantot jūras resursus, jo šie resursi nav tikai zivis cilvēku vai dzīvnieku uzturā, uzskata Dr. biol., Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore un vadošā pētniece Anda Ikauniece.

Klimata pārmaiņu revolūcija var sākties?(3)

Šā gada oktobra sākumā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs Bans Ki Muns paziņoja, ka 4. novembrī stāsies spēkā Parīzes Klimata vienošanās – patlaban nozīmīgākais starptautiskais līgums par izmešu daudzuma samazināšanu atmosfērā, kam jānomaina 1992. gadā apstiprinātais Kioto protokols.

Četru gadu laikā plāno nosiltināt 1030 daudzdzīvokļu ēku(20)

Šajā plānošanas periodā, respektīvi, līdz 2020. gadam, Latvijai pieejams Eiropas Savienības (ES) finansējums teju 142 miljonu eiro apmērā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai, kas, vienkāršiem vārdiem runājot, nozīmē māju siltināšanas pasākumus.

Divritenis siltā ziemas snaudā(2)

Protams, arī Latvijā aizvien vairāk ir tādu cilvēku, kas uzskata, ka velobraukšanai sezonalitāte nepastāv, jo ļoti sniegotas ziemas pie mums ir reti un, ja jau skandināvi var mīt pedāļus pat sniegputenī, kāpēc mēs nevarētu. Taču tiem, kas kaut kam tādam vēl nav nobrieduši, gada aukstajos mēnešos jo aktuālāks kļūst jautājums, kur glabāt divriteni. Īpaši, ja dzīvesvieta ir neliels dzīvoklis.