Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Sestdiena, 11. maijs
Milda, Karmena, Manfreds

Dienas komentārs

Erdogana teātris © DIENA

Pēdējās dienās plašu uzmanību piesaistīja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana beigās tā arī neīstenotais lēmums pasludināt par personām non grata un attiecīgi izraidīt no valsts desmit Rietumvalstu, tostarp ASV, Vācijas un Francijas vēstniekus. Lai arī konkrētais konflikts noslēdzās ar abpusēji pieņemamu kompromisu, ir daudz iemeslu uzskatīt, ka iekšpolitiskās problēmas liks Turcijas prezidentam spert aizvien riskantākus soļus.

No Mēness nokritušie politiķi un ministri © DIENA

Nedēļa ir tikai vidū, bet tā dēvētās politiskās elites pašslavināšanās jau ir sasniegusi apogeju ar premjeru, kurš no Saeimas tribīnes slavē valsts nākamā gada budžetu, ko veselības aprūpes speciālisti nosaukuši par situāciju drīzāk pasliktinošu, ar veselības ministru, kurš iestudētā fotosesijā apzvana viņa tiešas atbildības dēļ nesavakcinētus pensionārus, un ārlietu ministru, kurš šo jauko procesiju noslēdz, vienkārši nokrītot no Mēness un paziņojot, ka viņam amatā nu jau esot apritējuši desmit gadiņi.

Valsts tēls Covid-19 laikā © DIENA

Laiku pa laikam Latvijā tiek aktualizēts temats par valsts tēlu. Jāatceras, ka valdības sēdē 31. augustā tika izskatīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ziņojums, kas paredz, ka "Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus".

Polijas neērtais jautājums © DIENA

Polijas un Briseles strīdam, kas pagājušā nedēļā īpaši asi izpaudās Eiropas Parlamenta debatēs Strasbūrā, nebūt nav tikai viena puse, ko uzsver liberāli noskaņotie politiķi.

Valsts nedrīkst iesaistīties "cilšu karos" © DIENA

Saeimā šonedēļ nonāks vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstītā iniciatīva, ka tiem, kuri bez medicīniska attaisnojuma nav vakcinējušies pret Covid-19 un vēlāk saslimuši, pašiem būtu jāapmaksā savi ārstēšanās izdevumi.

Pekina un Maskava kā vienots NATO pretinieks? © DIENA

Nedēļas sākumā ietekmīgais britu laikraksts The Financial Times publiskoja plašu rakstu ar nosaukumu NATO paplašina fokusu, lai cīnītos pret uzlecošo Ķīnu (Nato to Expand Focus to Counter Rising China), balstītu uz Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga interviju izdevumam.

Mājsēde. Un tālāk? © DIENA

Pēc pilnīgi liekas nedēļu ilgušas minstināšanās, kas atkal būs maksājusi dzīvības, valdība spēra vienīgo loģisko soli, kas bija iespējams pašreizējā situācijā ar straujo Covid-19 pacientu skaita pieaugumu slimnīcās un ārstu izmisuma pilnajām prognozēm, – uz četrām nedēļām ieviesa striktus sociālās dzīves ierobežojumus.

Premjers Pavļutam dod četras nedēļas © DIENA

Kaut cik konkrētas detaļas, kā valdība īsti grasās nodrošināt līdz 15. novembrim izsludināto lokdaunu jeb mājsēdi, mēs izvērtēšanai uzzināsim labi ja trešdien, un, visticamāk, tajā brīdī sāksies pērn jau piedzīvotais ķīviņš par kārtējām kāda ieskatā absurdām vai neefektīvām metodēm, kas novedīs pie klasikas – aiz kokiem (detaļām un taktiskajiem soļiem) tiks pazaudēts skats uz mežu (mērķiem, prioritātēm un stratēģisko plānu).

Konfrontācijas loģika © DIENA

Aizvadītajās dienās de facto tika pārtrauktas Ziemeļatlantijas alianses (NATO) un Krievijas diplomātiskās attiecības, kuras kopš 2014. gada (notikumiem Ukrainā) jau tāpat pastāvēja tikai ļoti ierobežotos apmēros, un arī šie apmēri ik pa brīdim tika ierobežoti vēl vairāk. Rezultātā no 1. novembra vienīgā oficiāli joprojām pastāvošā diplomātiskā platforma paliks padome NATO – Krievija, kura gan tāpat pastāv vairs tikai uz papīra un nekāda reāla sadarbība nenotiek.

Migrācijas lielie paradoksi © DIENA

Eiropas Savienībā (ES) vērojama sabiedrības novecošana – pensionāru īpatsvars pieaug, iedzīvotāju vidējais vecums palielinās, jauniešu, kas sāk savu karjeru, skaits samazinās.

Nabaga apjukušie varasvīri © DIENA

Cilvēki pašreiz dzīvo apjukuma gadsimtā, kas saistīta ar izmaiņām sabiedrībā, tehnoloģisko revolūciju un mākslīgā intelekta attīstību un kuru ļaunie spēki izmantojot liberālo sabiedrību graušanai, veidojot tā dēvēto pelēko zonu. "Pelēkās zonas mērķis pats par sevi ir radīt apjukumu sabiedrībā, radīt apjukumu starp lēmumu pieņēmējiem, lai viņi nesaprastu, kas ir balts un kas ir melns, likt nesaprast, kā viņiem uzvesties," piektdien notikušajā starptautiskajā drošības konferencē Rīgas konference 2021 paziņoja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Valdības gāšana: kurš, kuru, kā un kāpēc © DIENA

Latviešu kinoklasikā Limuzīns Jāņu nakts krāsā ir tāda hrestomātiska aina, kad ķildīgie radi beidzot prom un Mirttante vientulīgi iet pa rudenīgo ainavu, lai kārtējo reizi notaisītu testamentu, šoreiz savu jauno žiguli norakstot kaimiņu Giluču ģimenei. "Ērikam bija, Lāsmiņai bija [norakstīts], bet tad viņi te nospēlēja tādu teijāteri, ka kauns atcerēties. Es negribu, ka manā pelēcītī netikli cilvēki brauc!"saka Saknīšu Mirta. Šis arhetipiskais sižets nāk prātā, raugoties uz azartiskajām, bet visai bezgaumīgajām intrigām ap valdības gāšanu, kas pēdējā laikā norit starp valdošajām partijām.

Brīdinājums pārcentīgajiem © DIENA

Pagājušajā nedēļā notika plašākā publikā varbūt ne pārlieku pamanīts, bet tiesībsargājošo institūciju un tiesu darbinieku lokam samērā būtisks starptautisks seminārs, ko organizēja Valsts policija sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā, – Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija: aktuālās tendences un nākotnes izaicinājumi.

Baļķi un skabargas © DIENA

Rīgas domes (RD) pašpasludinātā "pārmaiņu koalīcija" nebeidz pārsteigt ar savu nostāju jautājumos, kas sevī ietver tiesiskuma, objektivitātes un godīguma principus. Proti, jaunā Rīgas vara ļoti aktīvi un principiāli kritizē un vēršas pret jebkuru, kam kaut vai aiz matiem var pievilkt jebkādus pārmetumus par iespējamiem pārkāpumiem vai neizdarībām, vienlaikus paši savā rīcībā un darbībā šie "principiālie bezkompromisu tiesiskuma aizstāvji" demonstrē diezgan izteikti pamanāmu nostāju – cita acī viņi skabargu redz, bet savā baļķi – nē!

Polijas izaicinājuma cimds Briselei © DIENA

Pagājušajā nedēļā Polijas Konstitucionālais tribunāls (konstitucionālā tiesa) publiskoja atzinumu, ka uzreiz vairāki Eiropas Savienības (ES) līguma panti nav savienojami ar Polijas konstitūciju, kā arī, ka ES institūciju rīcība virknē gadījumu pārsniedz to pilnvaras, kas noteiktas minētajā līgumā.

Vakcinēšanās kā atbalsts © DIENA

Ierobežojumus, kas tiek ieviesti patlaban, lakoniski var raksturot ar vārdu "kompromiss". Valdība pieņēmusi tādus lēmumus, lai ikviena no atšķirīgi domājošajām sabiedrības grupām nebūtu ļoti iepriecināta, bet nebūtu arī ļoti vīlusies.

Kāpēc valdība izskatās amatieriska? © DIENA

Vienlīdz svarīgi ar to, kas tika lemts (kā arī netika izlemts) valdībā, ir tas, kā šie lēmumi tika pieņemti. Lai kādi būtu katra uzskati par Covid-19 un vakcināciju, cilvēces pieredze liek domāt, ka šī dižķibele agri vai vēlu zaudēs savus apmērus vai nu epidemioloģisku iemeslu dēļ, vai tīri sociāli kļūstot par jauno normalitāti. Toties politiskais ietvars, kādā tiek pieņemti vai, atkal jau jāuzsver, netiek pieņemti svarīgi lēmumi krīzes situācijās, ja netiks analizēts un kritizēts, diemžēl paliks tikpat klibs un neefektīvs.

Šis salikums nedarbojas © DIENA

Valdības ceturtdienas un piektdienas lēmumi par epidemioloģisko ierobežojumu pastiprināšanu kārtējo reizi bija tieši tādi, lai neapmierinātu nevienu un nerisinātu neko. Katrā ziņā neko, kas varētu novērst ārstu piesaukto totālo neatliekamās palīdzības krīzi, kurai jāiestājas tuvāko divu nedēļu laikā. To vairs nenovērsīs nedz obligātās vakcinācijas ieviešana publiskajā sektorā strādājošajiem, nedz smagie ierobežojumi nevakcinētajiem, nedz kārtējie no epidemioloģiskās drošības viedokļa grūti izprotamie gājieni par tēmu "zobu pastu pirkt drīkst, bet birsti ne".

Pandoras dokumentu noklusētie jautājumi © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē tika publiskots Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija publiskotais pētījums Pandoras dokumenti (Pandora Papers), kas balstīts uz 11,9 miljoniem dokumentu, kas nopludināti no 14 – galvenokārt Britu Virdžīnu salu un Belizas – finanšu kompānijām.

Jau strādājam! Tiešām? © DIENA

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāts Krišjānis Feldmans gan sakaitināja, gan uzjautrināja cilvēkus, sociālajā tīklā Twitter vakar no rīta ievietojot foto no jaunā veikala atvēršanas pasākuma, kurā viņš kopā ar kolēģi labklājības ministru Gati Eglīti pozē sirsnīgam "kopīgam selfijam" bez sejas maskām ar zīmīgu parakstu: "Jau strādājam."

Lentīšu griešanas fani © DIENA

Nedēļā, kad aktualizēts temats par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, mediķi brīdina par veselības aprūpes sistēmas pārslodzi un vienas diennakts laikā reģistrēts 1671 jauns Covid-19 gadījums, no kādas, šķiet, paralēlās pasaules pienāk vēstis par dažādiem tā dēvētajiem lentīšu griešanas pasākumiem ar valsts un pašvaldības augstu amatpersonu piedalīšanos.

Izskatās, ka partijas izbauda krīzi © DIENA

Krīzes vadības padomes nespēja otrdien pieņemt konkrētu lēmumu par Covid-19 ierobežojumiem, lai gan pār valsti jau faktiski veļas jauns vīrusa uzliesmojuma vilnis, ir labākā atbilde uz jautājumu kritiķiem, ko tad viņi gaida no tik reprezentatīvas figūras kā Valsts prezidenta šādā brīdī, kad jāpieņem tehniski lēmumi un uzrunu un pārliecināšanas laiks ir beidzies.

Kamera revolūcijas vietā © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē Gruzijā tika apcietināts valsts eksprezidents Mihails Saakašvili, kurš nelegāli bija atgriezies dzimtenē pēc astoņu gadu prombūtnes. Gruzijā Saakašvili ieradās pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā ar mērķi iedvesmot savus atbalstītājus uz vēl vienu revolūciju (atbilstīgi oficiālajam viedoklim – sarīkot valsts apvērsumu), tomēr iecere ir acīmredzami izgāzusies, kamdēļ eksprezidentam var nākties ilgākus gadus pavadīt cietuma kamerā.

Birokrāti šķeļ sabiedrību © DIENA

Līdz ar oktobra sākšanos daudziem iedzīvotājiem ir pienācis laiks maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) atbilstoši nosacījumiem, kas ieviesti no 1. jūlija.

Valdībai problēmu nav © DIENA

Eiropā ir krīze – šoreiz enerģētikas, ko nosaka kosmiskos augstumos uzkāpušās dabasgāzes cenas. ES lielvalstu valdības problēmas dziļumu atskārta jau vismaz pirms dažām nedēļām un steigšus ķērās pie ārkārtas risinājumiem, lai vēl neredzētā gāzes cenu kāpuma ietekme uz iedzīvotājiem tiktu maksimāli amortizēta. Jāņem vērā inflācijas ķēdīte – gāzes cenas audzē elektroenerģijas un siltumenerģijas izmaksas, bet tās palielina citu preču, tajā skaitā pārtikas, ražošanas izmaksas. Rezultātā lielākie cietēji ir tieši nabadzīgākie iedzīvotāji, kuru ikmēneša tēriņos maksa par komunālajiem pakalpojumiem un pārtiku ieņem ļoti nozīmīgu vietu.

Saskaņas draudi neizklausās bīstami © DIENA

Kādreizējās partiju reitingu līderes, tagad jau sen pie pazemojošās 12% kādreizējo 20% vietā barjeras iestrēgušās un Rīgas atslēgas zaudējušās partijas Saskaņa kongress sestdien bija vairāk par izdzīvošanu un brūču dziedēšanu nekā par izeju no strupceļa (neatkarīgi no tā, vai šis secinājums izraisa vairāk atvieglotu nopūtu tā dēvētajā latviešu elektorātā).