Daļēji klusums par sarunām saistīts ar to slēgto formātu, uz kuru atsaucas politiķi, vaicāti, par ko uztraucies un kādus vēstījumus devis prezidents. Otrkārt, politiķu neformāli stāstītais atšķiras atkarībā no gaidām, ar kurām katra partija devusies uz tikšanos. Tas, kas šķiet īpaši uzsverams, bet aiz auss aizķēries pieredzējušākajiem tikšanās dalībniekiem, ir Rinkēviča atgādinājums, ka vispār jau prezidenta rokās ir arī tāds instruments kā Saeimas atlaišana. Un lai neiemidzina kādu viņa tūliņ piebilstais, ka šobrīd tas nav dienaskārtībā. Šodien nav, rīt būs.
Formālais sarunas iemesls – atbalsts prezidenta iniciatīvām par referenduma sliekšņa pazemināšanu, Latvijas Bankas (LB) prezidenta izvirzīšanas kārtības maiņa un gaidāmais balsojums par Mārtiņa Kazāka pārvēlēšanu amatā, kā arī politiskā situācija kopumā, ko prezidents raksturojis kā ļoti uztraucošu.
Jezga ar LB prezidenta kandidātu izvirzīšanu atsedza valdošās koalīcijas vājumu, premjeres partijas politisko iemaņu strauju degradēšanos un līdz ar to grāva jau tā konstantā deficītā esošo varas autoritāti. Tieši tas uztrauc prezidentu. Jo politiskās varas attiecībās ar sabiedrību ir likums, ka vājie un kritizētie vienā brīdī sāk vilkt uz leju arī stipros un mīlētos. Galu galā pienāk kritiskais punkts, kurā sabiedrība vairs nešķiro, bet sarkano kartiņu parāda varai kā tādai.
Varētu šķist, ka Rinkēvičs nekavējas izmantot politisko situāciju, lai palielinātu savu jau tā lielo ietekmi un nostiprinātu prezidenta varu, to paplašinot. Tāpat viņu noteikti uztrauc, kuras partijas notiekošais aizsūtīs pa skuju taku, bet kuras ievēlēs nākamajā Saeimā, kurai būs jāpārvēlē Valsts prezidents.
Citiem ticams šķiet prezidenta patiesais uztraukums, ka politiskā vara aizvien vairāk zaudē autoritāti sabiedrības acīs, kas tai drīzumā traucēs pieņemt nepopulārus lēmumus par budžeta izdevumu samazināšanu.
Domājams, ka atgādinājums par Saeimas atlaišanas iespēju mērķēts gan koalīcijai, kurai jāsapurinās restartam, gan opozīcijai, no kuras Rīgas pils nepieciešamības gadījumā sagaidīs izšķiršanos atgriezties valdībā, nevis kalkulēt, vai izdevīgāk nav Saeimas vēlēšanas sagaidīt, kritizējot valdību no ērtās opozīcijas ložas.