Saeima šodien vēl nepieņēma gala lēmumu par Varakļānu nākotni un nodeva attiecīgos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā atpakaļ atbildīgajā Administratīvi teritoriālās reformas komisijā.
Nebijusi, bet paredzama situācija Latvijā burtiski dažas dienas pirms pašvaldību vēlēšanu sākuma izveidojusies līdz ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu Varakļānu lietā. ST atzinusi, ka, arī lemjot par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas (tagadējā Varakļānu novada) pievienošanu Rēzeknes novadam, Saeima ir rīkojusies patvaļīgi un neatbilstoši Satversmei. Sprieduma pamatā ir trīs secinājumi – Rēzeknes novadā nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centra, nav ņemts vērā Varakļānu novada iedzīvotāju viedoklis, bet arguments par kultūrvēsturisko piederību Latgalei neiztur kritiku.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosinās pašvaldību vēlēšanas Madonas un Rēzeknes novadā pārcelt uz 11.septembri, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Šodien Satversmes tiesa (ST) vienā no lietām par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (ATR), atzina Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, aģentūra LETA uzzināja tiesā.
Par to, kā pārdalīta novada liktenis izgaismo aizkulišu politiskās un saimnieciskās shēmas, ar Inčukalna novada mēru Aivaru Nalivaiko (LZS) sarunājas Agnese Margēviča.
Kritērijs, kas prasa, lai novada teritorijā būtu valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, ir viens no svarīgākajiem uz ilgtspējīgu, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību vērstajiem administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kritērijiem, Skultes pagasta lietas spriedumā norādījusi Satversmes tiesa (ST).
Pildot Satversmes tiesas (ST) spriedumu, steidzamības kārtā divos lasījumos Saeima pieņēmusi likuma grozījumus, ar kuriem Skultes pagasts atgriežas Limbažu novadā, tādējādi Saulkrastu novadu veidos tikai pašreizējie Sējas un Saulkrastu novadi. Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1. maijam Saeimai būs jāsniedz izvērtējums un pētījumos balstīta informācija par Saulkrastu novada attīstības potenciālu.
Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) notiek visas sabiedrības interesēs, tās mērķis ir pamatots un argumentēts, konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām, kā arī pats likumdošanas process ir noritējis atbilstoši Satversmei. Taču, Skultes pagastu atdalot no Limbažu novada un pievienojot Saulkrastu novadam, Saeima ir rīkojusies patvaļīgi. Ikšķiles novada gadījumā patvaļa nav konstatēta, taču šeit būtiski, lai parlaments un valdība turētu doto vārdu un pieņemtu ar reformas pabeigšanu saistītos likumus, tostarp par vēlētām vietējām kopienām, kas ir būtiski pilsoņu demokrātiskās līdzdalības tiesību nodrošināšanai. Šādi ir galvenie Satversmes tiesas (ST) secinājumi, pabeidzot Ikšķiles un Limbažu novada apvienotās lietas izskatīšanu.
Latvija ir tiesiska un demokrātiska valsts, un ikviens Satversmes tiesas (ST) lēmums ir jārespektē, komentējot tiesas spriedumu administratīvi teritoriālās reformas (ATR) lietā, ar kuru Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam atzīta par atbilstošu Satversmei, aģentūrai LETA sacīja Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš (LZP).
Satversmes tiesa (ST) piektdien Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam atzina par neatbilstošu pamatlikumam, bet Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam - par atbilstošu Satversmei.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas visos novados būs jāizveido pašvaldības policija, preses konferencē par jauno Pašvaldību likumu teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).