Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Citiem jāmaina stratēģija

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) notiek visas sabiedrības interesēs, tās mērķis ir pamatots un argumentēts, konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām, kā arī pats likumdošanas process ir noritējis atbilstoši Satversmei. Taču, Skultes pagastu atdalot no Limbažu novada un pievienojot Saulkrastu novadam, Saeima ir rīkojusies patvaļīgi. Ikšķiles novada gadījumā patvaļa nav konstatēta, taču šeit būtiski, lai parlaments un valdība turētu doto vārdu un pieņemtu ar reformas pabeigšanu saistītos likumus, tostarp par vēlētām vietējām kopienām, kas ir būtiski pilsoņu demokrātiskās līdzdalības tiesību nodrošināšanai. Šādi ir galvenie Satversmes tiesas (ST) secinājumi, pabeidzot Ikšķiles un Limbažu novada apvienotās lietas izskatīšanu.

Tas nozīmē, ka ST izvēlējusies nevis ar vienu lietu spriest par reformu kopumā, bet vētīt katra novada (pieteicēja) situāciju atsevišķi, iedziļinoties detaļās. "Tie, kas ir atnākuši līdz tiesai, acīmredzot sagaidīs atbildes uz saviem uzdotajiem jautājumiem," secina Valsts prezidenta padomnieks, Latvijas Universitātes docents Jānis Pleps. Šāds notikumu pavērsiens gan rada nekonkrētību pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Taču skaidrs ir viens – vēl neizspriesto lietu advokātiem ir jāmaina sava stratēģija, jo, runājot konstitucionālo tiesību eksperta Edgara Pastara vārdiem, "95% argumentu, kas ir pašvaldību pieteikumos, tika izmesti miskastē". Tagad ir jāfokusējas uz iespējamu Saeimas patvaļu, lemjot par konkrētā novada robežām.


Reforma jāpabeidz

Vēl bez iepriekš minētajiem interesants ir arī ST secinājums, ka šī ATR nav iepriekšējās (2008.–2009. g.) reformas turpinājums, bet gan jauna reforma. Turklāt tā nav pilnībā pabeigta, un Saeimas un Ministru kabineta atbildība un pienākums ir nodrošināt pilsoņiem iespēju efektīvi iesaistīties pašvaldības lēmumu pieņemšanā, kā to paredz reformas likuma pārejas noteikumi. Jāatgādina, ka Pašvaldību likumprojektu, kas cita starpā paredz vēlētas iedzīvotāju padomes, valdība pieņēma vien martā, lai gan Saeimā tas bija jāiesniedz jau pērnā gada nogalē. "Ja likumdevējs šo pienākumu neizpilda, faktiski reforma kopumā Satversmei neatbilst," Dienai vērtē zvērināts advokāts Matīss Šķiņķis, kurš tiesā pārstāvēja Ikšķili un kurš aizstāv vēl arī citu novadu intereses. ST gan nav noteikusi termiņu, līdz kuram tas jāizdara, bet Šķiņķis neizslēdz – ja līdz vēlēšanām likumprojekts nav pieņemts, tiesa to var ņemt vērā, lemjot kādā no nākamajām novada lietām. Arī ST tiesnesis Aldis Laviņš žurnālistiem norādīja: "Ja šie pienākumi netiks izpildīti, ļoti iespējams, būs pamats tālākiem apsvērumiem, vai šī reforma pilnā apmērā atbildīs visiem tiesību principiem un tiesībām."

ST priekšsēdētāja Sanita Osipova preses konferencē piektdien uzsvēra, ka "nevaram pakļauties politiskajam spiedienam" saistībā ar vēlēšanu tuvumu un tiesa cenšas darīt visu, lai pēc iespējas vairāk ATR lietu tiktu izskatītas līdz 5. jūnijam. Vēl jāvērtē astoņas lietas.

Pašreizējais spriedums pašvaldību vēlēšanu rīkošanu nesarežģī, jo iedzīvotāju skaita pārrēķins nemaina deputātu skaitu ne  Saulkrastu, ne Limbažu novada domē, Dienai apliecina Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa. Kandidātu sarakstus vēl var mainīt, jo tos var sākt iesniegt no 17. marta. Arī vēlētājus var pagūt "pārcelt" no viena vēlēšanu apgabala uz otru. "Neskaidrības radīsies, ja būtiskas izmaiņas novadu kartē būs līdz vēlēšanām, jo kandidēt var tikai tajos vēlēšanu apgabalos, kuros kandidātam ir dzīvesvieta, īpašums vai darbavieta. Ja procesa vidū mainās šie nosacījumi, kandidātu tā vienkārši nevar izsvītrot no iesniegtā kandidātu saraksta. Tad viss process šajā konkrētajā vēlēšanu apgabalā [nevis visā Latvijā] ir jāsāk no jauna," paskaidro Bērziņa.


Vairāki scenāriji

Konstatējot Saeimas patvaļu, ST norādījusi, ka parlaments nav ievērojis reformas pamatā liktos novadu izveides kritērijus, līdz ar to – reformas mērķi. Saulkrastu pilsēta plānošanas dokumentos nav noteikta kā reģionālas nozīmes attīstības centrs. Turklāt ATR komisijas un Saeimas sēdēs izteikti vispārīgi apsvērumi par jaunā novada attīstības potenciālu, nevis sniegta konkrēta, pētījumos balstīta informācija. Nav arī racionāla pamatojuma Skultes pagasta nodalīšanai no Limbažu novada. "Satversmes tiesa nevērtē prognozes par kādas administratīvās teritorijas attīstību, tostarp izskatāmajā lietā nevērtē ostas vai kūrorta nākotnes izredzes. Pienācīgs pamatojums jauna reģionālas nozīmes attīstības centra noteikšanai būtu jāsniedz pašam likumdevējam un jāveic arī attiecīgi grozījumi valsts attīstības plānošanas dokumentos," teikts spriedumā.

Satversmei neatbilstošās idejas "krusttēvs", Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA), neuzskata, ka Saulkrastu novada izveide būtu bijusi kļūda. Ja galvenais ST pārmetums ir, ka Saulkrasti nav noteikti par reģionālas nozīmes attīstības centru, Saeima var plānošanas dokumentos to precizēt. "Viedokļi juristu vidū dalās, kā Saeimai būtu pareizāk rīkoties, jo šis spriedums var ietekmēt arī citus spriedumus. Skultes pagasta pārvietošana ir vieglākais stāsts visā šajā lietā," Dienai norāda Dombrava. Te gan būtiski atgādināt, ka šāda centra nav arī citiem jaunveidojamiem novadiem, piemēram, Augšdaugavas, Jelgavas un Rēzeknes novadam, par kuru izveidi arī ir ierosinātas lietas.

Par turpmāko rīcību plānots lemts otrdien ATR komisijas sēdē. Jebkurā gadījumā ir jāver vaļā ATR jumta likums. "Saeima tagad var pateikt, ka uztaisīs superlabu izvērtējumu un pamatojumu par Saulkrastiem, bet diez vai šo vingrinājumu kāds darīs, jo tas nozīmētu mainīt vispārējos kritērijus un skart citas pašvaldības. Saprātīgākais, bet juridiski ne vienīgais risinājums šobrīd ir Saulkrastus atstāt tur, kur tie ir, bet Skulti pievienot Limbažiem," vērtē Pastars, pieļaujot, ka ST sprieduma rezultātā "kritīs" arī Varakļāni, kurus negaidīti iebalsoja Rēzeknes novadā. Arī atbildīgās komisijas vadītājs Juris Pūce (A/P) pauž, ka trīs mēnešus pirms jauno pašvaldību darba sākšanas nevajadzētu sākt diskusiju par citiem, ST spriedumā nelemtiem jautājumiem. 

Tiesai skaidri dodot signālu par katras lietas skatīšanu pēc būtības, pašlaik, kad gaisā virmo vēlēšanas, ir liela nenoteiktība. Gan Pleps, gan Pastars ir vienisprātis, ka šis spriedums liks mainīt advokātu argumentāciju, jo par vairākiem jautājumiem juridiska strīda vairs nav. "Reformas likums kopumā ir izturējis ļoti detalizētu Satversmes tiesas pārbaudi," secina prezidenta padomnieks, vienlaikus uzsverot, ka ST kā pietiekami būtisku izvirzījusi nepieciešamību pabeigt reformu, lai tiktu ievērots pilsoņu demokrātiskās līdzdalības princips. "Tas, ko tiesa pasaka pēdējā paragrāfā pirms nolēmuma daļas, bieži vien ir pats svarīgākais."

Top komentāri

Ir jāzina KĀDU pilsoņu
I
Saeima vēlēta. Vai latviešu vai komunistu vai 600 000 krievu migrantu vēlēta?
Saeima ir pilsoņu vēlēta
S
Saeima ir Latvijas Republikas pilsoņu vēlēta institūcija, un piedēvēt tai patvaļu nozīmē apšaubīt tās tiesības pārstāvēt Latvijas Republikas pilsoņu kopumu!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas