Ceturtdien, 7.novembrī, teju vienlaikus ar veselības nozares darbinieku protesta akciju plānota arī "tautas sapulce", kurā dažādu reģionu iedzīvotāji paudīs neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu.
"Sēlijas novada izveide ir galvenais mērķis šajā laikmetā," saka Ilūkstes novada mērs Stefans Rāzna, kurš virza alternatīvus priekšlikumus administratīvi teritoriālajai reformai (ATR) Daugavas kreisās puses pašvaldībās. Varianti ir vairāki, bet neviens no tiem nesakrīt ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, kurā Ilūkste pievienota mentāli atšķirīgajam Daugavpils novadam. Kaimiņu novadi pret Ilūkstes mēra piedāvājumu pagaidām izturas visai rezervēti, vienīgi Jaunjelgavas novada vadība atzīst, ka ir gatava sadarboties vienota mērķa labā.
Divu pārvaldes līmeņu izveide, republikas pilsētas statusa atstāšana Ventspilij un Jelgavai un jaunveidojamo novadu izveides pamatojums – šie bija galvenie problēmjautājumi, kas līdztekus vēl dažām citām ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) saistītām neskaidrībām iezīmējās otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē. Pēc aptuveni divu stundu garām diskusijām komisijas deputātu vairākums konceptuāli tomēr atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto un valdībā pieņemto novadu reformas likumprojektu. Pret likumprojekta tālāku virzību, rosinot tā atdošanu atpakaļ Ministru kabinetam, bija trīs deputāti – Viktors Valainis (ZZS), Karina Sprūde un Regīna Ločmele-Luņova (Saskaņa). Par likumprojektu pirmajā lasījumā vēl jābalso Saeimas sēdē, taču priekšlikumus tiks rosināts iesniegt līdz 7. janvārim.
Grobiņa, Aizpute vai Liepāja? Viens vai vairāki centri? Uz šiem jautājumiem tuvākajā laikā būs jāatbild topošā Lejaskurzemes novada līderiem līdz ar Ministru kabineta lēmumu Liepājai tomēr atstāt republikas pilsētas statusu, bet apkārtējos astoņus novadus – Nīcas, Rucavas, Vaiņodes, Priekules, Grobiņas, Aizputes, Durbes un Pāvilostas – apvienot vienā. Jau otrdien likumprojektu, kas paredz administratīvi teritoriālo reformu, sāks skatīt atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Sabiedrības informēšanas pasākumiem un komunikācijai par administratīvi teritoriālās reformas norisi šogad kopumā paredzēti 220 000 eiro, aģentūra LETA noskaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Valkas novada dome nosūtījusi vēstuli Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājai Ingai Goldbergai (Saskaņa) ar aicinājumu noorganizēt LR Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izbraukuma sēdi Valkā. Deputāte Dienai atzīst, ka valcēnieši nav vienīgie aicinātāji ciemos, taču vispirms vēlas uzklausīt ministrijas redzējumu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai pirms likumprojekta Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums virzīšanas izskatīšanai pirmajā lasījumā jāpieprasa no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izvērtējums atsevišķi par katru pašreizējo Latvijas novadu, norādīts Ozolnieku novada pašvaldības Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, komisijai, Saeimas frakcijām un Latvijas pašvaldību savienībai nosūtītajā vēstulē.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs. Ministrija izstrādājusi un valdība atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz deleģējumu valdībai atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu pamatizglītības un vispārējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.
Jaunu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un apstiprināšanu vietvaras drīkstēs uzsākt tikai 2021.gada jūnijā - pēc administratīvi teritoriālā reformas pabeigšanas un pašvaldību vēlēšanām, šodien lēma valdība.
Nesameklējot dzirdīgas ausis valdībā un Vides aizsardzības un pašvaldību lietu ministrijā (VARAM), pašvaldības administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jautājumā vērsušās arī pie Valsts prezidenta Egila Levita. Pašvaldību argumenti ir līdzīgi un jau iepriekš publiski pausti. Vienīgie, kas līdz šim uzņemti Rīgas pilī, ir Ikšķiles novada pārstāvji, kuri ir bijuši vieni no aktīvākajiem reformas pretiniekiem. Savukārt pavisam drīz – 6. novembrī – pilī gaidāma Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā piedalīsies arī prezidents Levits.
Reģionālās politikas pamatnostādņu īstenošanai jaunizveidotajām pašvaldībām no 2021.-2027.gadam būs pieejami 1,88 miljardi eiro, tostarp vismaz miljards Eiropas Savienības fondu investīciju, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektā.
Atdot Valku igauņiem apmaiņā pret Roņu salu, lai novērstu mūsu insulāros kompleksus, Krievijai tik mīļo Jūrmalu iemainīt pret Abrenes aramzemēm, novērst suitu valsts izveidošanos, savukārt tiem novadiem, kuros tradicionāli balso par prokremliskiem spēkiem, ļaut doties pa tautas republiku ceļu pēc Luhanskas un Doņeckas parauga – visas šīs lietas netiek apskatītas administratīvi teritoriālās reformas apspriešanas gaitā, bet strīdi un iebildumi tik un tā ir tik spraigi, ka brīžam jājautā, vai tās vēl ir diskusijas un dialogs starp valdību un pašvaldībām vai jau karš.
