Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Pašvaldībām septiņu gadu laikā sola gandrīz divus miljardus eiro

Reģionālās politikas pamatnostādņu īstenošanai jaunizveidotajām pašvaldībām no 2021.-2027.gadam būs pieejami 1,88 miljardi eiro, tostarp vismaz miljards Eiropas Savienības fondu investīciju, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektā.

Likumprojektu valdība atbalstīja 15.oktobrī un tas paredz no 119 pašvaldībām izveidot 39 vietvaras.

Likumprojekta anotācijā VARAM skaidro, ka administratīvi teritoriālā reforma ir priekšnoteikums, lai izveidotu pašvaldības ar tādu kapacitāti, kas varēs nodrošināt virzību uz reģionālas attīstības atšķirību mazināšanu, atbilstoši ministrijas izstrādātajiem Reģionālās politikas pamatnostādņu projektā 2021.-2027.gadam izvirzītajiem mērķiem un pasākumiem. 

Kā iepriekš informēja VARAM, reģionālās politikas galvenais mērķis ir reģionu potenciāla attīstība un ekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un dzīves vides attīstībai. 

Būtiskākie jaunās reģionālās politikas principi ir teritoriālā pieeja atbalsta sniegšanā, tematiskā koncentrācija un viedu risinājumu principa piemērošana attīstības plānošanā un projektu īstenošanā. 

Atbalstu paredzēts sniegt visiem plānošanas reģioniem un pašvaldībām, priekšroku un lielāku atbalstu sniedzot reģioniem ar zemākiem attīstības rādītājiem, tādējādi mazinot atšķirības starp reģioniem. 

Atbalsts paredzēts attīstības centriem, lauku teritorijām, Rīgas metropoles areālam, Baltijas jūras piekrastei un Austrumu pierobežai, kas, atbilstoši Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam ir definētas kā reģionālās attīstības mērķa teritorijas. 

Viens no galvenajiem pamatnostādņu virzieniem ir reģionālās ekonomikas attīstība. Tā ietvaros paredzēts atbalsts pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanai, tai skaitā nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanai, uzņēmējiem iekārtu un tehnoloģiju iegādei, kā arī plānošanas reģioniem reģionālo inovāciju un zināšanu sistēmas izveidei. 

Plānots pilnveidot arī nodokļu politiku uzņēmējdarbības veikšanai reģionos, kā arī mazināt pašvaldību radīto birokrātisko slogu uzņēmējiem. Bez tam, iecerēti pasākumi cilvēkresursu piesaistei reģionos, kuru īstenošanai plānoti ieguldījumi darba algu palielināšanā un mājokļu pieejamības darbaspēkam nodrošināšanā.

Otrais atbalstāmais virziens ir pakalpojumu efektivitātes uzlabošana atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem, paredzot atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai pašvaldības pakalpojumu ēkās, pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībai. 

Plānots arī sniegt atbalstu ceļu tīkla infrastruktūras sakārtošanai un citiem alternatīviem mobilitātes veidiem, kā arī tiks ieguldīts publiskās ārtelpas sakārtošanai. Tāpat ir paredzēta plānošanas reģionu, pašvaldību administrācijas un citu teritorijas attīstībā iesaistīto pušu kapacitātes celšana, lai nodrošinātu attīstībai un investīcijām labvēlīgu vidi un pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.

Lai sasniegtu šos mērķus, Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projektā ir paredzēti pasākumi un atbalsta instrumenti uzņēmējdarbības vides un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai reģionos. 

Kopējais pamatnostādnēs plānotais finansējuma apjoms ir 1 887 892 482 eiro, no kuriem Eiropas Savienības fondu investīcijas plānotas 1 042 934 571 eiro apmērā, teikts anotācijā.

"Līdz ar to administratīvi teritoriālās reforma norisei ir plānots finansējums, gan apvienošanās procesa veikšanai, gan atbalsts jauno novadu attīstībai," norāda ministrijā.

Kopumā reformas īstenošanai trīs gadu laikā būs nepieciešami vairāk nekā deviņi miljoni eiro.

Šogad 500 000 eiro tērēti izbraukuma konsultācijām par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli ar pašvaldību deputātiem, reformas zvanu centra darbībai, informatīvās kampaņas veikšanai, pētījumu un ekspertu piesaistei teritoriālā modeļa izveidei un līdzdarbībai konsultācijās, kā arī sabiedrības informēšanai.

Nākamgad reformai paredzēts tērēt 1,11 miljonus eiro, no kuriem 226 028 eiro paredzēti socioloģiskiem pētījumiem un ekspertu atzinumiem, novadu izveides rokasgrāmatas izstrādei, informatīvai kampaņai un komunikācijai par reformu, kā arī reformas koordinācijai.

Lielākā daļa - 892 500 eiro - nākamgad tiks tērēta novadu apvienošanās projektu izstrādei.

Finansējums būs paredzēts esošo plānošanas dokumentu savstarpējai analīzei un integrācijai, lai novērstu iespējamās pretrunas, atšķirības, kas būtu jāzina jaunajai novada domei, kurai izstrādātie savstarpēji integrētie teritoriju attīstību plānošanas dokumentu projekti būs jāizvērtē, jāievieš korekcijas un jāapstiprina.

Tikmēr 2021.gadā reformas vajadzībām būs nepieciešami 8,20 miljoni eiro no valsts budžeta naudas.

Lielākā daļa - 7,52 miljoni eiro - paredzēti kā vienreizējā dotācija jaunizveidotajām pašvaldībām dažādu papildus izdevumu segšanai, piemēram, sociālās nodrošinājuma paketes izmaksai, veidlapu, plāksnīšu nomaiņai un citiem izdevumiem.

Pašvaldībām, kuras izveidosies apvienojoties vismaz trim novadiem, tiks izmaksāti 155 000 eiro, bet vietvarām, kuras izveidosies apvienojoties četriem un pieciem novadiem - tiks piešķirti katrai pa 310 000 eiro. 

Savukārt vietvarām, kuras izveidos apvienojot vairāk nekā sešus novadus - katrai pienāksies 447 500 eiro. 

Vienlaikus ministrija neslēpj, ka pašvaldību izdevumu apmērs nav precīzi aprēķināms, jo ietekme uz pašvaldību budžetiem būs atkarīga no pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem pēc 2021.gada 1.jūlija, kad darbu uzsāks jaunievēlētās pašvaldību domes, jo vietvaru darba organizācija ir pašvaldību autonomā kompetencē ietilpstošs jautājums.

Top komentāri

Irena
I
Tuksa muldesana, jo no 2004 gada, kops Latvija iestajas ES visu naudu kontrole un sadala Latvijas mafija- valdibas, prezidenti, ministri, ieredni, deputati, diplomati, kuri ES fondus sadala pec principa; panem pasi savam algam, vajadzibam cik vajag un cik pasi grib, bet kas paliek pari to, ka apgraustu kaulu, drupacas, atmet pasvaldibam. Kapec ES, Brisele neviens nekontrole, ka Latvija tiek sadalita ES nauda? Nu nav tas normali, ka Latvija minimala alga ir 430€/ menesi, ar kuru nav iespejams izdzivot pie Latvija esosas dzives dardzibas, bet prezidenti, ministri, deputati, diplomati, ieredni sanem 4 000- 6 000€/menesi lielas algas+ piemaksas, premijas, pabalstus, kas ir 10-15 vairak ka minimala alga.
Rems
R
Nu, nevar 25 gadus cerēt, un pēc 25 gadiem sākt domāt: Ko un kā darīt! Tirgus ekonomikā visi ar visiem konkurē-citi aiziet garām, tik ilgi domājot.
prokurors Vioriks
p
Sveicieni vārda dieniņā visām Drosmīgajām un visiem Drosmīgajiem!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vēsture Dienā: Ar visiem ieročiem(7)

Pirms ceturtdaļgadsimta, tuvojoties 18. novembrim, SestDiena sešiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem uzdeva jautājumu, kurš šodien aktualitāti nav zaudējis ne tikai uz ekrāniem nonākušās st...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas